Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aizvadītajā nedēļā klātienē informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjus par to, ka Latvijas valdība pēc būtības ignorē EK jaunākos konstatējumus un ieteikumus par nepieciešamību uzlabot situāciju valsts veselības aprūpē.
Ziņojumā par Latviju (2024) EK ir norādījusi, ka veselības aprūpe cieš no nepietiekama valsts finansējuma. Kā sekas tam ir apgrūtināta piekļuve savlaicīgai un kvalitatīvai palīdzībai. Atzīmēts, ka valsts finansējums nozarei kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) stagnē. Vēl ziņojumā teikts, ka ilgstošais darbinieku trūkums veselības aprūpes valsts sektorā kavē palīdzības sniegšanu. Kā galvenais cēlonis tam ir minēta nepamatoti zemā darba samaksa.
Ņemot vērā ziņojumā konstatēto, Rekomendācijās Latvijai (2024) EK ir iekļāvusi ieteikumu stiprināt adekvātu veselības aprūpi.
Diemžēl realitātē tas nenotiek. Valsts finansējums veselības aprūpei 2024. gadā (1,89 miljardi eiro) kā daļa no IKP bija tāds pats, kā 2023. gadā – aptuveni 4,5%. Atbilstoši šā brīža prognozei, 2025. gadā tas būs vēl mazāks – tikai 4,3% no IKP (1,93 miljardi eiro).
Paredzams, ka mēneša vidējā darba samaksa valstī 2025. gadā pieaugs par aptuveni 6% (Finanšu ministrijas prognoze). Tanī pašā laikā darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes valsts sektora darbiniekiem Veselības ministrija nav paredzējusi. Vēl vairāk – darba devējiem ir aizliegts pašu spēkiem paaugstināt darba samaksu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs vairāk kā par 2,6%. Līdz ar to veselības aprūpes valsts sektora darbinieki, salīdzinot ar privāto sektoru, tiek demotivēti un pazemoti.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Bieži nākas dzirdēt, ka tādu vai citādu jaunievedumu jāievieš par katru cenu, jo tā prasot Eiropas Komisija. Taču attiecībā uz Komisijas ieteikumu stiprināt valsts veselības aprūpi notiek pretējais! Jautājums – kāpēc?”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir nolēmusi atkārtoti iebilst pret Veselības ministrijas (VM) virzīto likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums” (turpmāk – likumprojekts), jo tas apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti vairāku iemeslu dēļ.
Vispirms, likumprojektā iekļautas normas par Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda (turpmāk – Fonds) izveidošanu, nevērtējotprasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem (likumprojekta anotācijas 15. lpp.). VM izveidotās darba grupas noslēdzošajā sanāksmē (10.07.2024.) tika nolemts, ka valdībā jāiesniedz informatīvo ziņojumu par divām veselības aprūpes finansēšanas pārvaldīšanas izmaiņu alternatīvām: 1) nemainot Nacionālā veselības dienesta juridisko statusu, bet dodot dienestam iespēju elastīgāk pārvaldīt pieejamo finansējumu, 2) izveidojot pilnīgi jaunu institūciju jeb Fondu. VM to nav izpildījusi. Pēc tam, kad LVSADA pret šādu pieeju iebilda, tika saņemts skaidrojums, ka lēmums par labu Fondam esot pieņemts “politiskās diskusijās”, tātad – neformāli. LVSADA ieskatā, neformāli izlemt, kā turpmāk tiks pārvaldīta aptuveni 2 miljardus liela nodokļu maksātāju nauda, kas domāta valsts veselības aprūpei, ir bezatbildīgi un nepieļaujami.
Otrkārt, likumprojekts pasliktina to veselības aprūpes nozares darbinieku, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tiesības uz taisnīgu darba samaksu. Spēkā esošais Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka, lai nodrošinātu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, pieaugot gadskārtējam valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tiek nodrošināts darba samaksas paaugstinājums darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (5. panta ceturtā daļa). Likumprojekts garantijas par darba samaksas paaugstinājumu vairs neparedz. Līdz ar to pieaug risks, ka darba roku trūkums veselības nozares valsts sektorā sasniegs kritisko atzīmi.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Veids, kādā tiek virzīts jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums, rada bažas par centieniem vājināt, nevis stiprināt veselības aprūpes valsts sektoru. Jautājums – kuram tas varētu būt izdevīgi?”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Šāda Ministru prezidentes E. Siliņas attieksme ir krasā pretrunā ar rīcību, ko no valdības prasa jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final) un nesenais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apskats par Latviju (OECD Economic Survays: Latvia 2022. OECD Publishing, Paris).
Apkopojot galveno, no abiem dokumentiem var secināt, ka:
Latvijas iedzīvotāju skaits strauji sarūk;
to veicina zemie valdības izdevumi veselības aprūpei un kvalificēta medicīniskā personāla trūkums;
valdības finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta ir stagnējošs;
galvenais cēlonis ilgstošajam cilvēkresursu trūkumam veselības aprūpes valsts sektorā ir zemā darba samaksa.
Neraugoties uz visu to, valsts finansējums veselības aprūpei 2025. gadā ir ievērojami mazāks, nekā Sabiedrības veselības nozares pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam paredzētais, līdzekļu katastrofāli trūkst gan primārajai aprūpei, gan slimnīcām, un darba samaksas pieaugums nozares valsts sektora darbiniekiem nav plānots.
Un papildus tam visam tagad vēl paziņojums, ka Ministru kabinetam valsts iedzīvotāju veselības aprūpes uzlabošana vispār nav prioritāte.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Neiekļaujot veselības aprūpi starp valdības darba prioritātēm, Ministru prezidente ir skaidri paudusi savu nievājošo attieksmi pret Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz drošu un kvalitatīvu ikdienu un nākotni. No vienas puses, tas ir kauns valdībai. No otras puses, tas nesīs postu tautai. Patiesi žēl!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) neatbalsta Veselības ministrijas (VM) virzīto likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums” (turpmāk – likumprojekts), jo tas apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti vairāku iemeslu dēļ.
Vispirms, likumprojektā iekļautas normas par Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda (turpmāk – Fonds) izveidošanu, nevērtējotprasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem (likumprojekta anotācijas 15. lpp.). Tas ir pretrunā ar VM izveidotās darba grupas noslēdzošās sanāksmes (10.07.2024.) lēmumiem. Sanāksmē tika diskutēts par divām veselības aprūpes finansēšanas pārvaldīšanas izmaiņu alternatīvām: 1) nemainot Nacionālā veselības dienesta juridisko statusu, bet dodot dienestam iespēju elastīgāk pārvaldīt pieejamo finansējumu, 2) izveidojot pilnīgi jaunu institūciju jeb Fondu. Darba grupa vienojās, ka: 1) gatavojot informatīvo ziņojumu, tajā tiks iekļautas abas alternatīvas (ieskaitot gan plusus, gan mīnusus), 2) ziņojuma projekts tiks nosūtīts darba grupas dalībniekiem saskaņošanai. Tas nav izpildīts.
Otrkārt, likumprojekts pasliktina to veselības aprūpes nozares darbinieku, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tiesības uz taisnīgu darba samaksu. Spēkā esošais Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka, lai nodrošinātu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, pieaugot gadskārtējam valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tiek nodrošināts darba samaksas paaugstinājums darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (5. panta ceturtā daļa). Likumprojekts garantijas par darba samaksas paaugstinājumu vairs neparedz. Līdz ar to pieaug riski, ka netiks nodrošināts valsts garantēts darba samaksas pieaugumsun nebūs iespējams mazināt cilvēkresursu deficītu veselības aprūpes nozares valsts sektorā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Eiropas Komisija un OECD skaidri norāda Latvijai uz nepieciešamību strauji un būtiski palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei un nodrošināt adekvātu atalgojumu nozares darbiniekiem. Tā vietā valdība gatavojas mainīt nozares finansējuma pārvaldīšanu RailBaltica stilā – bez ieguvumu un risku novērtējuma. Turklāt nozares darbinieku tiesības uz jel kādu atalgojuma paaugstinājumu paredzēts no likuma svītrot. Izskatās, ka kādam niez nagi sagraut valsts veselības aprūpi ātri un neatgriezeniski.”
LVSADA neatbalsta likumprojekta tālāku virzību, un ir par iebildumiem informējusi gan Veselības ministriju, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Vēršoties pie NMPD š. g. 20. novembrī, LVSADA izvirzīja konkrētu prasību – atcelt NMPD direktores L. Cipules 1. novembrī izdoto rīkojumu Nr. 1-3/2024/416 “Par izmaiņām darba organizācijā” (turpmāk – rīkojums). Ar rīkojumu noteiktas vairākas būtiskas izmaiņas darba organizācijā, tajā skaitā par brigādes darbinieka darba vietu, darba laiku, brigāžu skaitu naktīs un darbinieku skaitu brigādēs, paredzot virkni attiecīgu grozījumu darba līgumos.
LVSADA atgādināja, ka spēkā esošā NMPD darba koplīguma mērķis ir nodrošināt dialogu starp darba devēju un arodbiedrībām, ievērojot uzticības, saprašanās un atklātības principus. Turklāt koplīgums cita starpā nosaka, ka savstarpējās konsultācijas par reorganizāciju (datumiem, iemesliem, sekām un pasākumiem, kas tiks veikti attiecībā pret darbiniekiem) notiek ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms reorganizācijas uzsākšanas.
Taču bija noticis citādi. Tiekoties ar arodbiedrību pārstāvjiem 11. novembrī, NMPD vadība mutiski informēja par izdoto rīkojumu un paziņoja, ka izmaiņas tajā vairs nav iespējamas. Konsultācijas ar arodbiedrību pārstāvjiem rīkojuma tapšanas laikā nenotika. Rīkojuma izdošanu L. Cipule sākotnēji pamatoja ar valdības lēmumiem par NMPD finansējuma samazināšanu.
Turpretī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 12.11.2024. sēdē L. Cipule apgalvoja ko citu. Proti, minētais rīkojums esot tapis nevis tāpēc, ka valdība lēmusi 2025. gadā samazināt finansējumu NMPD pamatfunkcijām, bet gan tāpēc, ka to paredzot jau pirms gadiem uzsākta NMPD darba reformēšana. Līdzīgu viedokli L. Cipule pauda, 20. novembrī tiekoties ar Latgales pašvaldību vadītājiem (https://www.lsm.lv, 20.11.2024.).
Dīvaini, ka, 22. novembra vēstulē atsakoties pildīt LVSADA iesniegto prasību, NMPD vadība atkal mainīja pamatojumu un apgalvoja: “Rīkojumā noteiktās izmaiņas darba organizācijā no 2025. gada nebija vienpersoniska Dienesta iniciatīva, šie lēmumi tika pakārtoti valdības dotajiem uzdevumiem un to izpildes termiņiem.”
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Šāda NMPD vadības nekonsekvence, mēģinot pamatot paslepus sastrādāto, pastiprina šaubas gan par rīkojuma tapšanas patiesajiem iemesliem, gan par tā atbilstību pacientu un NMPD darbinieku reālajām vajadzībām!”
Ja uzsākto strīdu neizdosies atrisināt sarunu ceļā, LVSADA ir gatava vērsties tiesā.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas (turpmāk – Apakškomisija) lēmumu rīkoties, lai nepieļautu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu un darbinieku skaita samazināšanu.
Apakškomisija vakar, 12. novembrī, cita starpā skatīja jautājumu par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu valsts reģionos, reaģējot uz iedzīvotāju satraukumu par iespējamu medicīnisko pakalpojumu pieejamības pasliktināšanos. Arī LVSADA pirms nedēļas publiski pauda satraukumu un bažas par NMPD plāniem samazināt brigāžu un darbinieku skaitu Latvijas reģionos, galvenokārt – Latgalē.
LVSADA informēja, ka NMPD plānus samazināt darbinieku skaitu un brigāžu skaitu naktīs ir izraisījis valdības lēmums 2025. gadā samazināt NMPD pamatfunkciju nodrošināšanai domāto finansējumu (par 1,6 miljoniem eiro). Par šādu apstākli dienests bija rakstiski informējis arodbiedrību, un LVSADA vēstules kopiju iesniedza Apakškomisijai. Vēl LVSADA iesniedza starptautisku zinātnisku pētījumu datus, kas pierāda, ka optimālais cilvēku skaits atdzīvināšanas komandā ir vismaz četri. Tāpēc LVSADA lūdza Apakškomisiju darīt visu iespējamo, lai starp 17 miljardiem eiro, kas paredzēti valsts budžeta izdevumiem 2025. gadā, Saeima un valdība tomēr atrastu 1,6 milj., kas nepieciešami, lai netiktu mazināta NMPD spēja reaģēt uz izsaukumiem.
Negaidīti, bet sēdes laikā gan VM pārstāvis, gan NMPD vadība pauda viedokli, ka darbinieku un nakts brigāžu skaits Latgalē jāsamazina nevis zaudētā finansējuma, bet gan darba efektivitātes uzlabošanas dēļ. Tajā pašā laikā NMPD vadība apgalvoja, ka piekritusi dienesta finansējuma samazināšanai, lai solidarizētos ar visu valsts pārvaldi, un uzsvēra, ka iedzīvotāji nekādas pārmaiņas nejutīšot.
Tomēr VM un NMPD duetam neizdevās pārliecināt ne LVSADA, ne vairākumu klātesošo Saeimas deputātu, ka mazāks brigāžu skaits nepalielina iespējamību, ka vajadzības gadījumā palīdzību būs jāgaida ilgāk. Tāpat tika norādīts, ka cilvēku skaita samazināšana brigādē no trīs uz divi apgrūtinās neatliekamās palīdzības sniegšanu smagākos gadījumos un var būtiski ietekmēt atdzīvināšanas kvalitāti.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Ir patiess gandarījums par to, ka par šo jautājumu pēc būtības tika pieņemti trīs svarīgi lēmumi. Pirmais: veselības aprūpes pieejamība ir valsts drošības jautājums. Otrais: jādara viss iespējamais, lai 1,6 miljonus eiro, kas nepamatoti tika atņemti NMPD, atdotu atpakaļ. Un trešais: atgūtos līdzekļus NMPD būs mērķtiecīgi jāizlieto tam, lai netiktu samazināti dienesta resursi Latgalē.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
