Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta Ministru prezidentes Evikas Siliņas bez pamatojuma izteiktajai prasībai atkāpties no amata labklājības ministram Uldim Augulim. LVSADA informēja, ka, pateicoties sekmīgam sociālajam dialogam ar Labklājības ministriju, ir izdevies panākt vairākus darba vides un nosacījumu uzlabojumus valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Tas ir ļāvis stiprināt ilgtermiņa aprūpi, kas Latvijā ir ļoti svarīgi gan sabiedrības novecošanas, gan arī iedzīvotāju sliktā veselības stāvokļa dēļ. Sadarbībā ar labklājības ministru U. Auguli ir ticis gatavots jaunas ģenerālvienošanās projekts, ko premjeres E. Siliņas rīkojums ir pārtraucis. LVSADA pateicās U. Augulim par konstruktīvu sadarbību un izteica cerību, ka viņa pēctecis ministra amatā turpinās aizsāktās iestrādes.
Otrs pārrunātais jautājums bija Ministru kabineta 25. februāra lēmums apstiprināt tālākai virzīšanai likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums”. LVSADA informēja, ka likumprojektam ir vairāki būtiski trūkumi, par kuriem arodbiedrība brīdinājusi jau iepriekš. Minēto trūkumu dēļ likumprojekts nevis uzlabos, bet gan nopietni apdraudēs veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, tāpēc būtu svarīgi tos savlaicīgi novērst. Klātesošie vienojās, ka LVSADA iebildumus pret likumprojektu rūpīgi izskatīs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa tikšanos vērtē atzinīgi. V. Keris: “Pārrunātais liecina, ka daļa politiskās koalīcijas izprot un novērtē sociālā dialoga lomu valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā.” L. Bāriņa: “Tas modina cerības par sociāli taisnīgiem Saeimas lēmumiem, īpaši veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
LVSADA uzsver, ka, atkārtoti pildot labklājības ministra pienākumus, U. Augulis ir pierādījis, ka prot gan uzklausīt, gan sadzirdēt sociālo partneru viedokli. Pateicoties sekmīgam sociālajam dialogam ar Labklājības ministriju, LVSADA ir izdevies panākt vairākus darba vides un nosacījumu uzlabojumus valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Tas ir ļāvis stiprināt ilgtermiņa aprūpi, kas Latvijā ir ļoti svarīgi gan sabiedrības novecošanas, gan arī iedzīvotāju sliktā veselības stāvokļa dēļ. Uz nepieciešamību stiprināt ilgtermiņa aprūpi Latvijai 2024. gadā ir norādījusi arī Eiropas Komisija (2024 Country Report Latvia. Brussels, 19.6.2024. SWD(2024) 614 final).
Bez pamatojuma izsakot neuzticību pieredzējušam ministram, kurš izprot nozares darbiniekus un spēj viņus atbalstīt, Ministru prezidente rada iespaidu, ka grib ministru sodīt par cilvēcību un profesionalitāti. Tāda pieeja padoto darba vērtēšanai liecina par darba stilu, kam nav nekā kopīga ar labu valsts pārvaldi.
LVSADA aicina Ministru prezidenti E. Siliņu vai nu sniegt skaidru un saprotamu pamatojumu, kāpēc ir pieprasīta labklājības ministra U. Auguļa demisija, vai arī atsaukt viņa demisijas pieprasījumu.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aizvadītajā nedēļā klātienē informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjus par to, ka Latvijas valdība pēc būtības ignorē EK jaunākos konstatējumus un ieteikumus par nepieciešamību uzlabot situāciju valsts veselības aprūpē.
Ziņojumā par Latviju (2024) EK ir norādījusi, ka veselības aprūpe cieš no nepietiekama valsts finansējuma. Kā sekas tam ir apgrūtināta piekļuve savlaicīgai un kvalitatīvai palīdzībai. Atzīmēts, ka valsts finansējums nozarei kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) stagnē. Vēl ziņojumā teikts, ka ilgstošais darbinieku trūkums veselības aprūpes valsts sektorā kavē palīdzības sniegšanu. Kā galvenais cēlonis tam ir minēta nepamatoti zemā darba samaksa.
Ņemot vērā ziņojumā konstatēto, Rekomendācijās Latvijai (2024) EK ir iekļāvusi ieteikumu stiprināt adekvātu veselības aprūpi.
Diemžēl realitātē tas nenotiek. Valsts finansējums veselības aprūpei 2024. gadā (1,89 miljardi eiro) kā daļa no IKP bija tāds pats, kā 2023. gadā – aptuveni 4,5%. Atbilstoši šā brīža prognozei, 2025. gadā tas būs vēl mazāks – tikai 4,3% no IKP (1,93 miljardi eiro).
Paredzams, ka mēneša vidējā darba samaksa valstī 2025. gadā pieaugs par aptuveni 6% (Finanšu ministrijas prognoze). Tanī pašā laikā darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes valsts sektora darbiniekiem Veselības ministrija nav paredzējusi. Vēl vairāk – darba devējiem ir aizliegts pašu spēkiem paaugstināt darba samaksu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs vairāk kā par 2,6%. Līdz ar to veselības aprūpes valsts sektora darbinieki, salīdzinot ar privāto sektoru, tiek demotivēti un pazemoti.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Bieži nākas dzirdēt, ka tādu vai citādu jaunievedumu jāievieš par katru cenu, jo tā prasot Eiropas Komisija. Taču attiecībā uz Komisijas ieteikumu stiprināt valsts veselības aprūpi notiek pretējais! Jautājums – kāpēc?”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir nolēmusi atkārtoti iebilst pret Veselības ministrijas (VM) virzīto likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums” (turpmāk – likumprojekts), jo tas apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti vairāku iemeslu dēļ.
Vispirms, likumprojektā iekļautas normas par Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda (turpmāk – Fonds) izveidošanu, nevērtējotprasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem (likumprojekta anotācijas 15. lpp.). VM izveidotās darba grupas noslēdzošajā sanāksmē (10.07.2024.) tika nolemts, ka valdībā jāiesniedz informatīvo ziņojumu par divām veselības aprūpes finansēšanas pārvaldīšanas izmaiņu alternatīvām: 1) nemainot Nacionālā veselības dienesta juridisko statusu, bet dodot dienestam iespēju elastīgāk pārvaldīt pieejamo finansējumu, 2) izveidojot pilnīgi jaunu institūciju jeb Fondu. VM to nav izpildījusi. Pēc tam, kad LVSADA pret šādu pieeju iebilda, tika saņemts skaidrojums, ka lēmums par labu Fondam esot pieņemts “politiskās diskusijās”, tātad – neformāli. LVSADA ieskatā, neformāli izlemt, kā turpmāk tiks pārvaldīta aptuveni 2 miljardus liela nodokļu maksātāju nauda, kas domāta valsts veselības aprūpei, ir bezatbildīgi un nepieļaujami.
Otrkārt, likumprojekts pasliktina to veselības aprūpes nozares darbinieku, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tiesības uz taisnīgu darba samaksu. Spēkā esošais Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka, lai nodrošinātu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, pieaugot gadskārtējam valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tiek nodrošināts darba samaksas paaugstinājums darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (5. panta ceturtā daļa). Likumprojekts garantijas par darba samaksas paaugstinājumu vairs neparedz. Līdz ar to pieaug risks, ka darba roku trūkums veselības nozares valsts sektorā sasniegs kritisko atzīmi.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Veids, kādā tiek virzīts jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums, rada bažas par centieniem vājināt, nevis stiprināt veselības aprūpes valsts sektoru. Jautājums – kuram tas varētu būt izdevīgi?”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Šāda Ministru prezidentes E. Siliņas attieksme ir krasā pretrunā ar rīcību, ko no valdības prasa jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final) un nesenais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apskats par Latviju (OECD Economic Survays: Latvia 2022. OECD Publishing, Paris).
Apkopojot galveno, no abiem dokumentiem var secināt, ka:
Latvijas iedzīvotāju skaits strauji sarūk;
to veicina zemie valdības izdevumi veselības aprūpei un kvalificēta medicīniskā personāla trūkums;
valdības finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta ir stagnējošs;
galvenais cēlonis ilgstošajam cilvēkresursu trūkumam veselības aprūpes valsts sektorā ir zemā darba samaksa.
Neraugoties uz visu to, valsts finansējums veselības aprūpei 2025. gadā ir ievērojami mazāks, nekā Sabiedrības veselības nozares pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam paredzētais, līdzekļu katastrofāli trūkst gan primārajai aprūpei, gan slimnīcām, un darba samaksas pieaugums nozares valsts sektora darbiniekiem nav plānots.
Un papildus tam visam tagad vēl paziņojums, ka Ministru kabinetam valsts iedzīvotāju veselības aprūpes uzlabošana vispār nav prioritāte.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Neiekļaujot veselības aprūpi starp valdības darba prioritātēm, Ministru prezidente ir skaidri paudusi savu nievājošo attieksmi pret Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz drošu un kvalitatīvu ikdienu un nākotni. No vienas puses, tas ir kauns valdībai. No otras puses, tas nesīs postu tautai. Patiesi žēl!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) neatbalsta Veselības ministrijas (VM) virzīto likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums” (turpmāk – likumprojekts), jo tas apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti vairāku iemeslu dēļ.
Vispirms, likumprojektā iekļautas normas par Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda (turpmāk – Fonds) izveidošanu, nevērtējotprasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem (likumprojekta anotācijas 15. lpp.). Tas ir pretrunā ar VM izveidotās darba grupas noslēdzošās sanāksmes (10.07.2024.) lēmumiem. Sanāksmē tika diskutēts par divām veselības aprūpes finansēšanas pārvaldīšanas izmaiņu alternatīvām: 1) nemainot Nacionālā veselības dienesta juridisko statusu, bet dodot dienestam iespēju elastīgāk pārvaldīt pieejamo finansējumu, 2) izveidojot pilnīgi jaunu institūciju jeb Fondu. Darba grupa vienojās, ka: 1) gatavojot informatīvo ziņojumu, tajā tiks iekļautas abas alternatīvas (ieskaitot gan plusus, gan mīnusus), 2) ziņojuma projekts tiks nosūtīts darba grupas dalībniekiem saskaņošanai. Tas nav izpildīts.
Otrkārt, likumprojekts pasliktina to veselības aprūpes nozares darbinieku, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tiesības uz taisnīgu darba samaksu. Spēkā esošais Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka, lai nodrošinātu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, pieaugot gadskārtējam valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tiek nodrošināts darba samaksas paaugstinājums darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (5. panta ceturtā daļa). Likumprojekts garantijas par darba samaksas paaugstinājumu vairs neparedz. Līdz ar to pieaug riski, ka netiks nodrošināts valsts garantēts darba samaksas pieaugumsun nebūs iespējams mazināt cilvēkresursu deficītu veselības aprūpes nozares valsts sektorā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Eiropas Komisija un OECD skaidri norāda Latvijai uz nepieciešamību strauji un būtiski palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei un nodrošināt adekvātu atalgojumu nozares darbiniekiem. Tā vietā valdība gatavojas mainīt nozares finansējuma pārvaldīšanu RailBaltica stilā – bez ieguvumu un risku novērtējuma. Turklāt nozares darbinieku tiesības uz jel kādu atalgojuma paaugstinājumu paredzēts no likuma svītrot. Izskatās, ka kādam niez nagi sagraut valsts veselības aprūpi ātri un neatgriezeniski.”
LVSADA neatbalsta likumprojekta tālāku virzību, un ir par iebildumiem informējusi gan Veselības ministriju, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
