05.11. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

      Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž satraukumu un bažas par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) plāniem samazināt brigāžu un darbinieku skaitu Latvijas reģionos.

          LVSADA rīcībā ir informācija, ka darbinieku skaita samazinājums tikai Latgales reģionā varētu skart aptuveni 40 cilvēkus. Viņiem gan tikšot piedāvāts darbs kādā citā pilsētā (piemēram, Rīgā), taču darbiniekam būs jānokļūst no Latgales uz Rīgu un atpakaļ par saviem personīgajiem līdzekļiem.

          Šinī sakarā LVSADA jau ir griezusies pie NMPD ar aicinājumu ievērot 2023. gadā NMPD darbinieku konferencē apstiprināto darba koplīgumu un izvairīties no tādām pārmaiņām darba organizācijā, kas pasliktinātu darbinieku tiesības.

          Bez tam, nav līdz galam skaidrs, kas domāts ar NMPD vadības optimistisko paziņojumu LTV raidījumā “Panorāma” (04.11.2024.) par to, ka budžeta negaidītā samazinājuma dēļ darbiniekiem vajadzēs kļūt elastīgākiem, būs jāpamaina darba vidi, bet “iedzīvotājus nekādā veidā šie lēmumi neskars”. Brigāžu skaita samazinājums naktīs palielina risku, ka vajadzības gadījumā palīdzību būs jāgaida ilgāk. Savukārt cilvēku skaita samazināšana brigādē no trīs uz divi apgrūtinās neatliekamās palīdzības sniegšanu smagākos gadījumos un var būtiski ietekmēt atdzīvināšanas (kardiopulmonālās reanimācijas) kvalitāti.

          Atbilstoši starptautiski pieejamiem informācijas avotiem, augstas kvalitātes atdzīvināšanas komandā ir darbs sešiem cilvēkiem, bet minimālais ieteicamais skaits būtu trīs (https://www.proacls.com/training, https://www.cpredu.com/knowlwdge-base). Trīs cilvēku iesaisti atdzīvināšanā paredz arī LR Netliekamās medicīnas asociācijas mājas lapā pieejamā informācija (https://www.nmasociacija.lv). Līdz ar to apgalvot, ka tādā pašā kvalitātē reanimācijas pasākumus paveiks divi cilvēki, nav droši.

         LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauž viedokli: “Notikumu ķēde ir skaidra un skaudra reizē: valsts finansējums veselības nozarei jau ir kļuvis tik nepietiekams, ka izraisa NMPD budžeta samazināšanu, kam seko brigāžu un darbinieku skaita samazinājums. Būtu tikai loģiski secināt, ka tam sekos arī iedzīvotāju skaita tālāka samazināšanās Latgalē. Jautājums – kuram tas ir izdevīgi? ”  

Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).


30.10. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

         Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 1. novembrī Saeimā rīkos konferenci par nākotnes veselības ekonomiku, taču 23. oktobrī atbalstīja valsts budžeta projektu 2025. gadam, kas paredz valsts veselības aprūpes badināšanu.

         LVSADA jau š. g. 20. augustā zināšanai nosūtīja atklātu vēstuli Saeimas priekšsēdētājai D. Mieriņai. Vēstulē, balstoties uz Eiropas Komisijas (EK) jaunāko ziņojumu par Latviju (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final), norādīts: valsts veselības aprūpes finanšu badināšana ir vistiešākais sabiedrības drošības apdraudējums! Atbilde no Saeimas priekšsēdētājas nav saņemta joprojām. LVSADA konkrētais un pamatotais aicinājums steidzami glābt Latvijas iedzīvotājus no priekšlaicīgas mirstības viņai nav licies uzmanības cienīgs. Taču konferencē, “lai veicinātu sabiedrības un veselības resursu pamatotu, taisnīgu un efektīvu izmantošanu, kā arī uzlabotu veselības aprūpes sistēmas darbību ilgtermiņā”, D. Mieriņa teiks atklāšanas runu (https://www.saeima.lv/lv/aktualitates)?!

         Uzklausīt LVSADA (sešu tūkstošu veselības nozares darbinieku) viedokli paneļdiskusijās nav plānots. Tas rada bažas par pasākuma kvalitāti un ievirzi. Neprecīzs ir jau programmas ievada pirmais teikums: “Jaunākie dati vēlreiz apliecina – Latvijas veselības aprūpes sistēmā kritiski trūkst finansējuma, lai pacientiem Latvijā būtu tādas pašas ārstniecības iespējas kā tas ir ES turīgākajās valstīs” (kā avotu norādot pieminēto EK ziņojumu). Taču EK ziņojumā Latvija nav salīdzināta ar ES turīgākajām valstīm!

         Citējot dokumentu pēc būtības, precīzāk būtu: “Veselības nozare Latvijā ir nepietiekami finansēta, un tas ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai aprūpei. Sekas tam ir lielā, viena no lielākajām ES un arvien pieaugošā sabiedrības daļa, kas ziņo par nepieejamu veselības aprūpi (5,4% Latvijā, salīdzinot ar 2,2% ES vidēji). Valsts finansējums veselības aprūpei kā daļa no IKP ir stagnējošs.” Tātad veselības aprūpes nepieejamības galvenais cēlonis ir nevis tas, ka Latvija nav viena no “ES turīgākajām valstīm” (ko tik drīz nevarēs mainīt), bet gan tas, ka valsts finansējums nozarei ir nepietiekams un kā daļa no IKP stagnējošs (ko var labot jau tagad).

         LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauž viedokli: “Apzināti vai neapzināti, bet konferences vadmotīvs ir definēts nekorekti. Kā sekas tam var būt kļūdaini spriedumi. LVSADA aicina no tādām sekām izvairīties un aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju tiesības uz savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi jau tagad!”  

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).

2024. gada 30. oktobrī


10.10. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

             Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) ierosinājuma sociālie partneri un Veselības ministrija 9. oktobrī kopīgi nolēma aicināt Ministru kabinetu iekļaut valsts budžeta 2025. gadam projektā Veselības ministrijas pieprasītos papildus 153,27 miljonus eiro, lai nepieļautu valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos.

         LVSADA priekšlikums, kuru atbalstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), tika izskatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē. Pieņemto lēmumu VANA pamato ar atsaucēm uz EK ziņojumu par Latviju (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final), EK rekomendācijām par Padomes rekomendācijām Latvijai (Recommendation for a Council Recommendation. Brussels, 19.6.2024, COM(2024) 614 final), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apskatu par Latviju (OECD Economic Survays: Latvia 2022. OECD Publishing, Paris), Ministru kabineta 26.05.2022. rīkojumu Nr. 359 “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam”, kā arī Veselības nozares stratēģiskās padomes 20.06.2024. sēdes lēmumiem.

         No vienas puses, gan EK, gan OECD ir vērsušas uzmanību uz to, ka Latvijas iedzīvotāju skaits strauji sarūk, turklāt novēršamā mirstība ilgstoši ir augsta. To veicina apstāklis, ka valdības finansējums veselības aprūpei ir zems un kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) –stagnējošs. Tāpēc veidojas garas rindas pēc medicīniskajiem pakalpojumiem un zemā atalgojuma dēļ nozarē kritiski trūkst kvalificēta darbaspēka. No otras puses, valdība pagaidām neplāno minētos trūkumus novērst. Gluži otrādi – kā daļa no IKP valdības finansējums veselības aprūpei samazināsies. VANA sēdes dalībnieki secināja, ka šāda valsts budžeta plānošana nopietni apdraud turpmāko veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.

        LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina vērtēt notiekošo: “Pagājušajā gadā ES ietvaros iedzīvotāju skaits visstraujāk samazinājās Latvijā. Tomēr valdība plāno arī turpmāk badināt valsts veselības aprūpi. Zinot iepriekš minētos faktus, rodas jautājums: kuram tas ir izdevīgi?”

       Savukārt LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja pauž nožēlu, ka valdības darbi neatbilst vārdiem un spēkā esošiem normatīviem aktiem: “Jau 2022. gada pavasarī, kad Ministru kabinets apstiprināja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam, bija skaidrs, kāds 2025. gadā būs veselības nozarei nepieciešamais finansējums. Diemžēl šobrīd pieprasītie papildus 153 miljoni ir tikai aptuveni puse no vajadzīgā, tātad – ir kritiski nepieciešami!”

Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).


01.10. Publikācija laikrakstā Diena

Kuram tas ir izdevīgi?

Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju (2024)1 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apskats par Latviju (2022)2Evikas Siliņas (Jaunā Vienotība) vadītā Ministru kabineta rīcība, veidojot valsts budžetu 2025. gadam
  Latvijas iedzīvotāju skaits strauji sarūk.To veicina zemie valdības izdevumi veselības aprūpei un kvalificēta medicīniskā personāla trūkums.Valdības finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta ir stagnējošs.Galvenais cēlonis ilgstošajam cilvēkresursu trūkumam veselības aprūpes valsts sektorā ir zemā darba samaksa.   Warning with solid fill                        Nav plānots būtiski paaugstināt valdības finansējumu veselības aprūpei.     Nav plānots būtiski paaugstināt valsts garantēto darba samaksu veselības aprūpes valsts sektora darbiniekiem.   Skull with solid fill                  

1 2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final

2 OECD Economic Survays: Latvia 2022. OECD Publishing, Paris (https://doi.org/10.1787/c0113448-en)