Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) neatbalsta Veselības ministrijas (VM) virzīto likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums” (turpmāk – likumprojekts), jo tas apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti vairāku iemeslu dēļ.
Vispirms, likumprojektā iekļautas normas par Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda (turpmāk – Fonds) izveidošanu, nevērtējotprasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem (likumprojekta anotācijas 15. lpp.). Tas ir pretrunā ar VM izveidotās darba grupas noslēdzošās sanāksmes (10.07.2024.) lēmumiem. Sanāksmē tika diskutēts par divām veselības aprūpes finansēšanas pārvaldīšanas izmaiņu alternatīvām: 1) nemainot Nacionālā veselības dienesta juridisko statusu, bet dodot dienestam iespēju elastīgāk pārvaldīt pieejamo finansējumu, 2) izveidojot pilnīgi jaunu institūciju jeb Fondu. Darba grupa vienojās, ka: 1) gatavojot informatīvo ziņojumu, tajā tiks iekļautas abas alternatīvas (ieskaitot gan plusus, gan mīnusus), 2) ziņojuma projekts tiks nosūtīts darba grupas dalībniekiem saskaņošanai. Tas nav izpildīts.
Otrkārt, likumprojekts pasliktina to veselības aprūpes nozares darbinieku, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tiesības uz taisnīgu darba samaksu. Spēkā esošais Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka, lai nodrošinātu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, pieaugot gadskārtējam valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tiek nodrošināts darba samaksas paaugstinājums darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (5. panta ceturtā daļa). Likumprojekts garantijas par darba samaksas paaugstinājumu vairs neparedz. Līdz ar to pieaug riski, ka netiks nodrošināts valsts garantēts darba samaksas pieaugumsun nebūs iespējams mazināt cilvēkresursu deficītu veselības aprūpes nozares valsts sektorā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Eiropas Komisija un OECD skaidri norāda Latvijai uz nepieciešamību strauji un būtiski palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei un nodrošināt adekvātu atalgojumu nozares darbiniekiem. Tā vietā valdība gatavojas mainīt nozares finansējuma pārvaldīšanu RailBaltica stilā – bez ieguvumu un risku novērtējuma. Turklāt nozares darbinieku tiesības uz jel kādu atalgojuma paaugstinājumu paredzēts no likuma svītrot. Izskatās, ka kādam niez nagi sagraut valsts veselības aprūpi ātri un neatgriezeniski.”
LVSADA neatbalsta likumprojekta tālāku virzību, un ir par iebildumiem informējusi gan Veselības ministriju, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Vēršoties pie NMPD š. g. 20. novembrī, LVSADA izvirzīja konkrētu prasību – atcelt NMPD direktores L. Cipules 1. novembrī izdoto rīkojumu Nr. 1-3/2024/416 “Par izmaiņām darba organizācijā” (turpmāk – rīkojums). Ar rīkojumu noteiktas vairākas būtiskas izmaiņas darba organizācijā, tajā skaitā par brigādes darbinieka darba vietu, darba laiku, brigāžu skaitu naktīs un darbinieku skaitu brigādēs, paredzot virkni attiecīgu grozījumu darba līgumos.
LVSADA atgādināja, ka spēkā esošā NMPD darba koplīguma mērķis ir nodrošināt dialogu starp darba devēju un arodbiedrībām, ievērojot uzticības, saprašanās un atklātības principus. Turklāt koplīgums cita starpā nosaka, ka savstarpējās konsultācijas par reorganizāciju (datumiem, iemesliem, sekām un pasākumiem, kas tiks veikti attiecībā pret darbiniekiem) notiek ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms reorganizācijas uzsākšanas.
Taču bija noticis citādi. Tiekoties ar arodbiedrību pārstāvjiem 11. novembrī, NMPD vadība mutiski informēja par izdoto rīkojumu un paziņoja, ka izmaiņas tajā vairs nav iespējamas. Konsultācijas ar arodbiedrību pārstāvjiem rīkojuma tapšanas laikā nenotika. Rīkojuma izdošanu L. Cipule sākotnēji pamatoja ar valdības lēmumiem par NMPD finansējuma samazināšanu.
Turpretī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 12.11.2024. sēdē L. Cipule apgalvoja ko citu. Proti, minētais rīkojums esot tapis nevis tāpēc, ka valdība lēmusi 2025. gadā samazināt finansējumu NMPD pamatfunkcijām, bet gan tāpēc, ka to paredzot jau pirms gadiem uzsākta NMPD darba reformēšana. Līdzīgu viedokli L. Cipule pauda, 20. novembrī tiekoties ar Latgales pašvaldību vadītājiem (https://www.lsm.lv, 20.11.2024.).
Dīvaini, ka, 22. novembra vēstulē atsakoties pildīt LVSADA iesniegto prasību, NMPD vadība atkal mainīja pamatojumu un apgalvoja: “Rīkojumā noteiktās izmaiņas darba organizācijā no 2025. gada nebija vienpersoniska Dienesta iniciatīva, šie lēmumi tika pakārtoti valdības dotajiem uzdevumiem un to izpildes termiņiem.”
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Šāda NMPD vadības nekonsekvence, mēģinot pamatot paslepus sastrādāto, pastiprina šaubas gan par rīkojuma tapšanas patiesajiem iemesliem, gan par tā atbilstību pacientu un NMPD darbinieku reālajām vajadzībām!”
Ja uzsākto strīdu neizdosies atrisināt sarunu ceļā, LVSADA ir gatava vērsties tiesā.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas (turpmāk – Apakškomisija) lēmumu rīkoties, lai nepieļautu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu un darbinieku skaita samazināšanu.
Apakškomisija vakar, 12. novembrī, cita starpā skatīja jautājumu par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu valsts reģionos, reaģējot uz iedzīvotāju satraukumu par iespējamu medicīnisko pakalpojumu pieejamības pasliktināšanos. Arī LVSADA pirms nedēļas publiski pauda satraukumu un bažas par NMPD plāniem samazināt brigāžu un darbinieku skaitu Latvijas reģionos, galvenokārt – Latgalē.
LVSADA informēja, ka NMPD plānus samazināt darbinieku skaitu un brigāžu skaitu naktīs ir izraisījis valdības lēmums 2025. gadā samazināt NMPD pamatfunkciju nodrošināšanai domāto finansējumu (par 1,6 miljoniem eiro). Par šādu apstākli dienests bija rakstiski informējis arodbiedrību, un LVSADA vēstules kopiju iesniedza Apakškomisijai. Vēl LVSADA iesniedza starptautisku zinātnisku pētījumu datus, kas pierāda, ka optimālais cilvēku skaits atdzīvināšanas komandā ir vismaz četri. Tāpēc LVSADA lūdza Apakškomisiju darīt visu iespējamo, lai starp 17 miljardiem eiro, kas paredzēti valsts budžeta izdevumiem 2025. gadā, Saeima un valdība tomēr atrastu 1,6 milj., kas nepieciešami, lai netiktu mazināta NMPD spēja reaģēt uz izsaukumiem.
Negaidīti, bet sēdes laikā gan VM pārstāvis, gan NMPD vadība pauda viedokli, ka darbinieku un nakts brigāžu skaits Latgalē jāsamazina nevis zaudētā finansējuma, bet gan darba efektivitātes uzlabošanas dēļ. Tajā pašā laikā NMPD vadība apgalvoja, ka piekritusi dienesta finansējuma samazināšanai, lai solidarizētos ar visu valsts pārvaldi, un uzsvēra, ka iedzīvotāji nekādas pārmaiņas nejutīšot.
Tomēr VM un NMPD duetam neizdevās pārliecināt ne LVSADA, ne vairākumu klātesošo Saeimas deputātu, ka mazāks brigāžu skaits nepalielina iespējamību, ka vajadzības gadījumā palīdzību būs jāgaida ilgāk. Tāpat tika norādīts, ka cilvēku skaita samazināšana brigādē no trīs uz divi apgrūtinās neatliekamās palīdzības sniegšanu smagākos gadījumos un var būtiski ietekmēt atdzīvināšanas kvalitāti.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Ir patiess gandarījums par to, ka par šo jautājumu pēc būtības tika pieņemti trīs svarīgi lēmumi. Pirmais: veselības aprūpes pieejamība ir valsts drošības jautājums. Otrais: jādara viss iespējamais, lai 1,6 miljonus eiro, kas nepamatoti tika atņemti NMPD, atdotu atpakaļ. Un trešais: atgūtos līdzekļus NMPD būs mērķtiecīgi jāizlieto tam, lai netiktu samazināti dienesta resursi Latgalē.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir nosūtījusi Veselības ministrijai vēstuli, kurā lūdz novērst nesamērīgus vārda brīvības ierobežojumus, ko darbiniekiem noteicis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD).
Arodbiedrība ir konstatējusi, ka NMPD vadība 2024. gada 28. oktobrī (dažas dienas pirms pretrunīgi vērtēto darba organizācijas izmaiņu publiskošanas) ir apstiprinājusi iekšējo normatīvo aktu “Informācijas sniegšana plašsaziņas līdzekļiem ikdienā un ārkārtas situācijās”. Minētais dokuments cita starpā nosaka, ka plašsaziņas līdzekļa pārstāvim darbinieks “informāciju vai interviju drīkst sniegt tikai tad, ja konkrētajā gadījumā ir saņemts NMPD direktora vai Komunikācijas nodaļas deleģējums”. Tas praktiski izslēdz iespēju darbiniekam brīvi paust savu personīgu viedokli presei par jautājumiem, kas saistīti ar NMPD.
Ir saprotams, ka NMPD saviem darbiniekiem uzliek par pienākumu saziņā ar plašsaziņas līdzekļiem par jebkuru jautājumu, tostarp arī par privātu un esot ārpus darba vides, ievērot ārējos normatīvos aktus (nedalīties ar klasificētu informāciju vai ziņām par pacientu). Taču prasība ar komunikāciju neradīt “kaitējumu Dienesta reputācijai” praktiski izslēdz jebkādas darbinieka tiesības publiski apšaubīt darba devēju “reputāciju” (lēmumus, rīcību, attieksmi, u. c.).
LVSADA ieskatā, minētie NMPD iekšējā normatīvā akta nosacījumi nesamērīgi ierobežo darbinieku tiesības uz vārda brīvību un kritiska viedokļa paušanu, jo ir pretrunā gan ar Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu, gan ar vairākām citām Latvijas Republikas tiesību normām.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Šādus vārda brīvības ierobežojumus parasti ievieš tad, ja ir vēlēšanās kaut ko slēpt no sabiedrības un turēt cilvēkus bezierunu paklausībā un bailēs. Te ir atbilde žurnālistiem, kuri pēc novembra sākumā Latgalē rīkotajiem NMPD pasākumiem jautāja, kāpēc darbiniekus bija tik grūti pierunāt uz viedokļa paušanu!”
LVSADA sagaida, ka Veselības ministrija bez liekas vilcināšanās atcels NMPD ieviestos nesamērīgos vārda brīvības ierobežojumus, atzīstot to par spēkā neesošiem kopš apstiprināšanas brīža.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž satraukumu un bažas par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) plāniem samazināt brigāžu un darbinieku skaitu Latvijas reģionos.
LVSADA rīcībā ir informācija, ka darbinieku skaita samazinājums tikai Latgales reģionā varētu skart aptuveni 40 cilvēkus. Viņiem gan tikšot piedāvāts darbs kādā citā pilsētā (piemēram, Rīgā), taču darbiniekam būs jānokļūst no Latgales uz Rīgu un atpakaļ par saviem personīgajiem līdzekļiem.
Šinī sakarā LVSADA jau ir griezusies pie NMPD ar aicinājumu ievērot 2023. gadā NMPD darbinieku konferencē apstiprināto darba koplīgumu un izvairīties no tādām pārmaiņām darba organizācijā, kas pasliktinātu darbinieku tiesības.
Bez tam, nav līdz galam skaidrs, kas domāts ar NMPD vadības optimistisko paziņojumu LTV raidījumā “Panorāma” (04.11.2024.) par to, ka budžeta negaidītā samazinājuma dēļ darbiniekiem vajadzēs kļūt elastīgākiem, būs jāpamaina darba vidi, bet “iedzīvotājus nekādā veidā šie lēmumi neskars”. Brigāžu skaita samazinājums naktīs palielina risku, ka vajadzības gadījumā palīdzību būs jāgaida ilgāk. Savukārt cilvēku skaita samazināšana brigādē no trīs uz divi apgrūtinās neatliekamās palīdzības sniegšanu smagākos gadījumos un var būtiski ietekmēt atdzīvināšanas (kardiopulmonālās reanimācijas) kvalitāti.
Atbilstoši starptautiski pieejamiem informācijas avotiem, augstas kvalitātes atdzīvināšanas komandā ir darbs sešiem cilvēkiem, bet minimālais ieteicamais skaits būtu trīs (https://www.proacls.com/training, https://www.cpredu.com/knowlwdge-base). Trīs cilvēku iesaisti atdzīvināšanā paredz arī LR Netliekamās medicīnas asociācijas mājas lapā pieejamā informācija (https://www.nmasociacija.lv). Līdz ar to apgalvot, ka tādā pašā kvalitātē reanimācijas pasākumus paveiks divi cilvēki, nav droši.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauž viedokli: “Notikumu ķēde ir skaidra un skaudra reizē: valsts finansējums veselības nozarei jau ir kļuvis tik nepietiekams, ka izraisa NMPD budžeta samazināšanu, kam seko brigāžu un darbinieku skaita samazinājums. Būtu tikai loģiski secināt, ka tam sekos arī iedzīvotāju skaita tālāka samazināšanās Latgalē. Jautājums – kuram tas ir izdevīgi? ”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 1. novembrī Saeimā rīkos konferenci par nākotnes veselības ekonomiku, taču 23. oktobrī atbalstīja valsts budžeta projektu 2025. gadam, kas paredz valsts veselības aprūpes badināšanu.
LVSADA jau š. g. 20. augustā zināšanai nosūtīja atklātu vēstuli Saeimas priekšsēdētājai D. Mieriņai. Vēstulē, balstoties uz Eiropas Komisijas (EK) jaunāko ziņojumu par Latviju (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final), norādīts: valsts veselības aprūpes finanšu badināšana ir vistiešākais sabiedrības drošības apdraudējums! Atbilde no Saeimas priekšsēdētājas nav saņemta joprojām. LVSADA konkrētais un pamatotais aicinājums steidzami glābt Latvijas iedzīvotājus no priekšlaicīgas mirstības viņai nav licies uzmanības cienīgs. Taču konferencē, “lai veicinātu sabiedrības un veselības resursu pamatotu, taisnīgu un efektīvu izmantošanu, kā arī uzlabotu veselības aprūpes sistēmas darbību ilgtermiņā”, D. Mieriņa teiks atklāšanas runu (https://www.saeima.lv/lv/aktualitates)?!
Uzklausīt LVSADA (sešu tūkstošu veselības nozares darbinieku) viedokli paneļdiskusijās nav plānots. Tas rada bažas par pasākuma kvalitāti un ievirzi. Neprecīzs ir jau programmas ievada pirmais teikums: “Jaunākie dati vēlreiz apliecina – Latvijas veselības aprūpes sistēmā kritiski trūkst finansējuma, lai pacientiem Latvijā būtu tādas pašas ārstniecības iespējas kā tas ir ES turīgākajās valstīs” (kā avotu norādot pieminēto EK ziņojumu). Taču EK ziņojumā Latvija nav salīdzināta ar ES turīgākajām valstīm!
Citējot dokumentu pēc būtības, precīzāk būtu: “Veselības nozare Latvijā ir nepietiekami finansēta, un tas ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai aprūpei. Sekas tam ir lielā, viena no lielākajām ES un arvien pieaugošā sabiedrības daļa, kas ziņo par nepieejamu veselības aprūpi (5,4% Latvijā, salīdzinot ar 2,2% ES vidēji). Valsts finansējums veselības aprūpei kā daļa no IKP ir stagnējošs.” Tātad veselības aprūpes nepieejamības galvenais cēlonis ir nevis tas, ka Latvija nav viena no “ES turīgākajām valstīm” (ko tik drīz nevarēs mainīt), bet gan tas, ka valsts finansējums nozarei ir nepietiekams un kā daļa no IKP stagnējošs (ko var labot jau tagad).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauž viedokli: “Apzināti vai neapzināti, bet konferences vadmotīvs ir definēts nekorekti. Kā sekas tam var būt kļūdaini spriedumi. LVSADA aicina no tādām sekām izvairīties un aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju tiesības uz savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi jau tagad!”
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
