Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par vakar valdībā apstiprināto budžeta likumprojektu, kuru ceturtdien paredzēts iesniegt Saeimā.
Jau 2020. gadā, Covid-19 parādīja, cik ļoti valstij trūkst kvalificētu mediķu. To ņēma vērā gan Eiropas Komisija, kas ieteica Latvijai stiprināt veselības sistēmu, nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem (Briselē, 20.05.2020. COM(2020)514 final), gan Saeima, kas paziņojumā par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam aicināja Ministru kabinetu pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, tajā skaitā – palielinot darba samaksu ārstniecības personām (Latvijas Vēstnesis, 127, 06.07.2020.).
Lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni euro. LVSADA šo jautājumu savlaicīgi iekļāva streika prasībās (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības) un sarunās ar Veselības ministriju panāca konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām.
2021.gada 1.oktobrī Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē tika pieņemts lēmums aicināt MK atbalstīt visu Veselības ministrijas pieprasīto finanšu līdzekļu apjoma piešķiršanu darba samaksas pieaugumam ārstniecības personām 2022. gadā.
2021.gada 12.oktobra Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē gan arodbiedrība, gan devēju puse norādīja uz nepieciešamību stiprināt cilvēkresursus Veselības aprūpes nozarē, aicinot palielināt nozares darbinieku atalgojumu par vismaz 10% tarifu daļā.
Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas radīto papildus fizisko un garīgo slodzi ārstniecības personālam, valdība ir lēmusi ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt vien 35 milj. euro, kas nav pat puse no nepieciešamā.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa izsaka nožēlu, ka esošā valdība atkārtoti pasaka “nē” pienācīgam mediķu atalgojumam. Valdība šādi rīkojoties parāda, ka veselības aprūpes darbinieki joprojām nav svarīgi.
LVSADA aicina Saeimas deputātus nebalsot par nākamā gada valsts budžetu, kamēr netiek nenodrošināts mediķu atalgojuma pieaugums vismaz par 10% 2022.gadā.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka valdība, 28. septembrī nosakot vakcinēšanos pret Covid-19 par obligātu vairākās darbinieku grupās, nav skaidri noteikusi valsts atbildību un atbalstu gadījumā, ja darbiniekam nāktos ciest no vakcinācijas blaknēm.
Atbilstoši jaunākajiem Eiropas Zāļu aģentūras (European Medicines Agency) datiem (https://www.ema.europa.eu), starp nopietnām Covid-19 vakcīnu blaknēm, kas sastopamas reti vai ļoti reti, ir akūta perifēra sejas paralīze, sejas tūska, tromboze ar trombocitopēniju un Guillain-Barré sindroms. Tādu nopietnu blakņu kā anafilakse, miokardīts, perikardīts, rokas tūska un kapilāru caurlaidības sindroms sastopamība vēl tiek pētīta. Visām Latvijā lietotajām vakcīnām ir tirdzniecības atļauja ar nosacījumiem, kas paredz papildus monitorēšanu.
Ne velti viens no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 27.01.2021. rezolūcijas Nr. 2361 (par Covid-19 vakcinācijas ētiskajiem, juridiskajiem un praktiskajiem apsvērumiem) punktiem paredz, ka valstīm jānodrošina pienācīga kompensācija par kaitējumu, kas radies personai vakcinācijas dēļ. Viens no asamblejas galvenajiem mērķiem ir veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un tiesiskumu visās Eiropas valstīs (https://www.saeima.lv).
Slovēnijas valdība vakar, 29. septembrī ir uz laiku apturējusi vakcināciju ar vienu no vakcīnām, jo tiek izmeklēti divi aizdomīgi nāves gadījumi, ko varētu būt izraisījusi vakcīna (http://www.tvnet.lv; http://www.msn.com). Latvijā patlaban tiek izmeklēti vienpadsmit līdzīga rakstura gadījumi, taču valdība ar drošu roku nosaka vakcināciju par obligātu bez skaidrām drošības garantijām!
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Vai nu valdība jau iepriekš ir stingri pārliecināta par izmeklēšanas rezultātiem, vai arī klaji ignorē nepieciešamību uzņemties atbildību par savu lēmumu sekām. Abos gadījumos ir viela nopietnām pārdomām.”
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par veidu, kādā valdība ir sagatavojusi 2022. gada valsts budžeta projektu. Liekulīgā un pazemojošā attieksme pret veselības nozares darbiniekiem budžeta projektā ir tāda, it kā Covid-19 pandēmijas nemaz nebūtu.
Gadu pirms pandēmijas, veidojot 2020. g. budžeta projektu, valdība sprieda, kā papildus sadalīt aptuveni 700 miljonus euro. Viens no lielākajiem draudiem veselības nozares stabilitātei bija darba roku trūkums. Taču, lai izpildītu likumā noteikto darba samaksas pieaugumu veselības nozares darbiniekiem, valdība un Saeima 100 miljonu vietā piešķīra tikai 60 miljonus.
Ritot 2020. gadam, Covid-19 bez žēlastības parādīja, cik nobadināta iepriekšējos gados ir bijusi Latvijas valsts veselības aprūpe, cik ļoti valstij trūkst kvalificētu mediķu. To ņēma vērā gan Eiropas Komisija, kas ieteica Latvijai stiprināt veselības sistēmu, nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem (Briselē, 20.5.2020. COM(2020)514 final), gan Saeima, kas paziņojumā par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam aicināja Ministru kabinetu pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, tajā skaitā – palielinot darba samaksu ārstniecības personām (Latvijas Vēstnesis, 127, 06.07.2020.).
Taču A. K. Kariņa vadītajai valdībai tas viss ir izrādījies kā pīlei ūdens. Veidojot 2022. gada valsts budžeta projektu, atkal tika dalīti papildus aptuveni 700 miljoni. Lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, bija vajadzīgi aptuveni 75 miljoni euro. LVSADA šo jautājumu savlaicīgi iekļāva streika prasībās (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības) un sarunās ar Veselības ministriju panāca konceptuālu vienošanos. Taču valdība ir lēmusi, ka pietiks ar 35 miljoniem.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Valdība, par spīti veselajam saprātam, ir nolēmusi, ka mediķu mums ir par daudz. Kā Saeimas deputāti to gatavojas pasniegt pandēmijas novārdzinātajai sabiedrībai? Vai tiešām, apstiprinot budžetu, piecelsies kājās un aplaudēs?”
LVSADA aicina Saeimas deputātus nekavējoties pievērst uzmanību nekvalitatīvi sagatavotajam 2022. gada valsts budžeta projektam un sagaida, ka Ministru kabinets bez kavēšanās labos nepieļaujami skopo attieksmi pret veselības nozares finansēšanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie Ministru prezidenta A. K. Kariņa un finanšu ministra J. Reira ar lūgumu palīdzēt iespējami drīz nostiprināt panākto kompromisu sarunās ar Veselības ministriju par streika prasību (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības) izpildi.
LVSADA 2021. gada 23. augustā iesniedza Veselības ministrijai streika prasības par vidējās mēneša darba samaksas paaugstināšanu 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu: 1) atbalsta personālam (nav ārstniecības personas) par 5%, 2) ārstniecības personām par 10% visās kvalifikācijas grupās.
Iesniedzot prasības, LVSADA galvenokārt pamatojās uz: 1) Eiropas Komisijas ieteikumu Latvijai stiprināt veselības sistēmu, nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem (Briselē, 20.5.2020. COM(2020)514 final), 2) Latvijas Republikas Saeimas paziņojumu par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, kurā atzīmēts, ka Saeima aicina Ministru kabinetu pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, tajā skaitā – palielinot darba samaksu ārstniecības personām (Latvijas Vēstnesis, 127, 06.07.2020.).
Izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju tika panākta vienošanās par izlīguma iespējamību. Lai to veicinātu, LVSADA padome 2021. g. 21. septembrī nolēma mīkstināt sākotnējās prasības un izteikt tās zemāk minētajā redakcijā:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. janvāri tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Līdz ar to LVSADA ir godprātīgi darījusi iespējamo, lai, no vienas puses, stiprinātu veselības nozares cilvēkresursus atbilstoši politiskās plānošanas dokumentiem un reālajai nepieciešamībai, bet, no otras puses, izvairītos no streika un ar to saistītās sociālās spriedzes. Diemžēl Veselības ministrija joprojām vilcinās noslēgt vienošanos par precizētās streika prasības izpildi.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai (LVSADA) ir izdevies panākt konceptuālu kompromisu sarunās ar Veselības ministriju par streika prasību (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības) izpildi.
LVSADA 23. augustā iesniedza Veselības ministrijai divas streika prasības: 1) paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam (nav ārstniecības personas) 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu par 5%; 2) paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi – par 10%.
Ministrijas sākotnējā atbildē, ko parakstījis veselības ministrs Daniels Pavļuts, bija norāde uz jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli un sarunām par modeļa virzību. Taču tur nekas nebija teikts par LVSADA prasību izpildi, tāpēc LVSADA aicināja Veselības ministriju uz sarunām izlīgšanas komisijā.
Līdz šim ir notikušas divas izlīgšanas komisijas sēdes (30. augustā un 15. septembrī). Sarunu gaitā LVSADA pārstāvji, kurus vadīja priekšsēdētājs Valdis Keris, piekrita mīkstināt sākotnējās prasības par darba samaksas paaugstināšanu trīs gadus pēc kārtas, taču atstāja spēkā prasību par darba samaksas paaugstināšanu 2022. gadā. Veselības ministrijas pārstāvji, kurus vadīja valsts sekretāre Indra Dreika, aicināja precizēt atskaites punktus un nepieciešamās summas.
Ar valsts sekretāres vietnieka finanšu jautājumos Borisa Kņigina palīdzību tas tika izdarīts 15. septembrī. Veselības ministrija izvirzīja savu priekšlikumu par izlīgumu – mēneša vidējā darba samaksa (atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību) visām ārstniecības personu kvalifikācijas grupām 2022. gadā tiek paaugstināta par 10%.
LVSADA priekšsēdētājs V. Keris pēc konsultēšanās ar pārējiem LVSADA pārstāvjiem atzina, ka tas varētu būt apsverams kompromiss, taču galīgais lēmums jāpieņem LVSADA padomei. Savukārt Veselības ministrijas valsts sekretāre I. Dreika atzīmēja, ka arī viņai nepieciešams precizēt garantijas šāda izlīguma noslēgšanai.
Ievērojot sarunu līdzšinējos rezultātus, LVSADA padome slēgtā sēdē 21. septembrī lems par streika prasību mīkstināšanu, kas atvieglotu kolektīva interešu strīda atrisināšanu abpusēji pieņemamā veidā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par to, ka ir atlikta likumprojekta par obligātu vakcināciju pret Covid-19 izskatīšana.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) jau iepriekš ir atkārtoti paudusi, ka atbalsta vienīgi brīvprātīgu vakcinēšanos un aicina Saeimas deputātus to saglabāt, vienlaikus paredzot īpašu valsts apmaksātu programmu ar vakcināciju saistītu blakņu seku novēršanai.
LVSADA kā LBAS dalīborganizācija šādu nostāju pilnībā atbalsta un uzsver, ka tā saskan ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 27.01.2021. rezolūciju Nr. 2361 par Covid-19 vakcinēšanas ētiskajiem, likumiskajiem un praktiskajiem apsvērumiem.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Vakcinācija pret Covid-19 ir ieteicama, it sevišķi riska grupām. Taču to ir jāpanāk, informējot un iedrošinot, nevis mēģinot cilvēkus uzpirkt vai iebiedēt.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
