Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šogad 1.Maiju atzīmēs, rīkojot Valda Kera grāmatas “Arodbiedrības ceļš” atvēršanas svētkus. Grāmata ir veltījums LVSADA 30 darba gadiem.
Ceļu 1990. gadā aizsāka Latvijas Medicīnas darbinieku arodbiedrība (vienkāršāk runājot – mediķu arodbiedrība), kas kopš nosaukuma maiņas 2000. gadā gājumu turpina kā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).
Cenšoties mazināt subjektīvisma ietekmi, ar dokumentālās prozas palīdzību LVSADA rīcība hronoloģiski atainota kontekstā ar citu organizāciju darbībām un politiskajiem procesiem, sevišķi veselības nozarē. Palīdzot lasītājam iejusties notikumos, daudzviet izmantota tiešā runa, citējot izmantotās literatūras avotus. Tātad tas reizē ir stāsts arī par Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem, kas tādā vai citādā veidā ietekmējuši un joprojām ietekmē mūsu visu tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
Viens no grāmatas pienesumiem ir iespēja izsekot LVSADA darba rezultātiem ilgākā termiņā. Un te būs, ko redzēt! Tāpēc nav taisnība skeptiķiem, kuri, nesagaidot taustāmus labumus jau nākamajā rītā pēc arodbiedrības protesta akcijas, rauc degunu un paziņo, ka tam visam nav nekādas jēgas. LVSADA priekšsēdētājs V. Keris par to saka: “Iedomāsimies, ka uzaram lauku un apsējam to. Vai nākamajā rītā uz galda būs jaunā maize? Protams, ka nē. Bet vai tāpēc būtu jāsecina, ka art un sēt ir bezjēdzīgi?”
Grāmatas anotācijā Viktors Avotiņš cita starpā raksta: “Pirmkārt, visnotaļ korekti, taču vērīgi un visai principiāli atainotas arodbiedrības nozares attiecības ar varu, valdību. Subjektīvi piebildīšu, ka, manuprāt, evolūcija šajās attiecībās arvien ir visai nosacīta. Nozares nodrošinājums joprojām ne tuvu nav pilnīgs. Otrkārt, gribētu uzteikt to, ka “arodbiedrības ceļš” pamatā tomēr atklāts caur cilvēku, nevis “kantora” organizācijas ceļiem.”
Žurnālisti sīkāku informāciju par notikumu var saņemt, zvanot LVSADA darba koordinētājai Ingai Rudzītei (tālruņa numurs: 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien ir pievienojusi savu balsi starptautisko arodbiedrību konfederāciju (ITUC, ETUC), Starptautiskās Darba organizācijas un Amnesty International prasībai par Baltkrievijas arodbiedrību līderu atbrīvošanu no apcietinājuma.
Baltkrievijas drošības iestādes arestēja vairākus Baltkrievijas brīvo arodbiedrību līderus šī gada 19. aprīlī. Ir ziņas par to, ka vismaz vienam no viņiem ir nopietnas veselības problēmas. Kā iespējamais arestu iemesls tiek minēta arodbiedrību vēršanās pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.
LVSADA saņēma informāciju par notikušo no Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas (EPSU) ģenerālsekretāra J. V. Goudriāna (J. W. Goudriaan), kurš vienlaikus ir paudis nožēlu par arodbiedrību neatkarības sagraušanu Baltkrievijā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
PēcLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ierosinājuma Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) šodien, 21. aprīlī, izskatīs jautājumu par LVSADA streika prasību Veselības ministrijai.
Izlīgšanas sarunās 2021. gada vasarā un rudenī starp LVSADA un Veselības ministriju tika panākta vienošanās par izlīguma iespējamību. Lai to veicinātu, LVSADA padome 2021. g. 21. septembrī nolēma mīkstināt sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām saglabāta viena:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. janvāri tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Diemžēl ne Veselības ministrija, nedz arī valdība kopumā prasību joprojām neņem vērā. Mēneša vidējā darba samaksa, ko par veikto darbu garantē valsts, 2022. gadā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem ir paaugstināta tikai par 5,4%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām (māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem) un funkcionālo speciālistu asistentiem – tikai par 5,9%, bet māsu palīgiem nav paaugstināta ne par centu.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstam – 2 327 (realitāte – 1 963) eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 (realitāte – 1 183) eiro un māsu palīgiem – 931 (realitāte – 745) eiro pirms nodokļu samaksas.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Ir ļoti svarīgi ievērot spēkā esošus rakstiskus valdības solījumus. Nevaram uzvarēt cīņā par izdzīvošanu, ja valsts veselības nozari badina, bet mediķus – kārtējo reizi pieviļ!”
Izrādot maksimālu pretimnākšanu kompromisa meklējumos, LVSADA cer ar NTSP palīdzību panākt streika (kolektīva interešu strīda) prasības izpildi, sākot ar 2022. gada 1. jūliju.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir informējusi Veselības ministriju, ka iebilst pret to, ka atsevišķu nozaru darbiniekiem tiek saglabāta prasība par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19. Šādu lēmumu 15.03.2022. pieņēma LVSADA valde, ņemot vērā vairākus apstākļus, tajā skaitā – zemāk minētos.
Vispirms, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 27.01.2021. rezolūcija Nr. 2361 par Covid-19 vakcinācijas ētiskajiem, likumiskajiem un praktiskajiem apsvērumiem nosaka, ka neviens netiek politiski, sociāli vai citādā veidā ietekmēts, (piespiests) vakcinēties, ja pats to nevēlas un netiek diskriminēts tāpēc, ka nav vakcinēts vai nevēlas vakcinēties. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas darbības galvenais mērķis ir stiprināt dalībvalstu parlamentus, veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātisku pārvaldību (https://www.saeima.lv).
Otrkārt, sākot ar 2022. gada janvāri, Covid-19 izplatības intensitāte nevakcinēto cilvēku vidū būtiski neatšķiras no izplatības intensitātes to cilvēku vidū, kuri saņēmuši pilnu primāro vakcināciju. Salīdzinot ar cilvēkiem, kuri saņēmuši balstvakcināciju, nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem risks inficēties bija 1,6 reizes augstāks. Salīdzinot stacionēto (21. – 27.02.2022.) Covid-19 pacientu struktūru pēc smaguma un vakcinācijas statusa, var konstatēt, ka pilnībā vakcinēti bija 47%, nevakcinēti un daļēji vakcinēti – 53% pacientu. No vidēji smagā stāvoklī esošajiem pacientiem 46% bija pilnībā vakcinēti, nevakcinēti un daļēji vakcinēti – 54%; no smagā stāvoklī esošajiem pacientiem pilnībā vakcinēti bija 48%, nevakcinēti un daļēji vakcinēti – 52%. Kopš pandēmijas sākuma Latvijā miruši aptuveni 0,7% no slimniekiem, kuriem konstatēts Covid-19 (https://www.lsm.lv; https://www.spkc.gov.lv).
Treškārt, zinātnisko pētījumu dati liecina, ka pēc Covid-19 pārslimošanas (neatkarīgi no smaguma pakāpes), ko apstiprina attiecīgu antivielu klātbūtne (neatkarīgi no līmeņa), veselības aprūpes darbiniekiem būtiski un ilgstoši samazinās atkārtotas inficēšanās risks (V. Hall et al., 2021; S. F. Lumley et al., 2021). Patlaban nav pieejami ticami dati par to, vai un kad nākotnē būs atkārtots būtisks Covid-19 saslimstības pieaugums, kāda būs slimības klīniskā gaita un kāda būs pieejamo vakcīnu efektivitāte pret attiecīgo vīrusa paveidu.
LVSADA ieskatā, darba devējam būtu jāpiedāvā darbiniekiem iespēju bez maksas vakcinēties pret infekcijas slimībām, ja to pamato epidemioloģiskā situācija. Jautājumu par vakcinācijas sertifikāta esamības prasību darbiniekiem var pārskatīt, ja kļūst pieejami jauni zinātniski dati par epidemioloģisko situāciju, kā arī vakcinācijas drošību un efektivitāti.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pēc iepazīšanās ar Latvijas Ziņojuma Apvienoto Nāciju organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu – 2022. g. projektu (turpmāk – Projekts) iebilst pret dokumenta tālāku virzību, jo Projekts nepietiekoši atspoguļo reālo situāciju Latvijas veselības nozarē.
Piemēram, Projekts noklusē, ka Latvijā ir otrs augstākais novēršamās mirstības rādītājs ES gan no profilaktiski novēršamiem, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem. Vēl Projekts noklusē, ka nozīmīgs cēlonis augstajai priekšlaicīgajai mirstībai ir sliktā veselības aprūpes pieejamība. Neapmierināto medicīniska rakstura vajadzību apmērs Latvijā bija viens augstākajiem ES gan pirms Covid-19 pandēmijas, gan pandēmijas laikā. Faktori, kas veicina šādu situāciju, ir nepietiekamais valsts finansējums veselības nozarei un nepietiekamie valsts veselības sektora cilvēkresursi.
Lai gan veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā kopš 2010. gada ir palielinājušies, šis rādītājs aizvien ir viens no zemākajiem ES, veselības aprūpes valsts finansējumam būtiski atpaliekot ne tikai no ES vidējā rādītāja, bet arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Darbaspēka trūkums veselības nozarē nopietni apdraud ne tikai pakalpojumu pieejamību, bet arī uzsākto reformu sekmīgu virzību. Praktizējošo ārstu skaits uz iedzīvotāju skaitu Latvijā atpaliek no ES vidējā rādītāja, bet māsu skaits ir tikai aptuveni puse no attiecīgā ES rādītāja. Galvenais iemesls tam ir medicīniskā personāla zemais atalgojums publiskajā sektorā, kas liek daļai ārstniecības personu pāriet uz privāto sektoru vai pamest valsti.
Vēl Projekts noklusē to, ka: 1) neraugoties uz iepriekš minēto, Latvijas valdība neplāno turpmākajos gados būtiski palielināt veselības nozares valsts finansējumu, 2) Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam (projekts) starp nozares politikas prioritātēm (uzdevumiem) nav atrasta vieta būtiskai darba samaksas paaugstināšanai valsts sektorā strādājošajām ārstniecības personām.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauž neizpratni: “Rodas iespaids, ka kādam ļoti gribas izskaistināt situāciju Latvijas veselības aprūpē. Protams, var jau mēģināt uzrunāt ANO līdzīgi kā pazīstamajā dziesmiņā: Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze! Tikai nav skaidrs, ko no tā iegūs Latvijas pacienti un veselības nozares darbinieki.”
Lai uzlabotu Projekta kvalitāti, LVSADA ir rosinājusi tajā veikt virkni precizējumu un papildinājumu, kas pamatoti ar skaitļiem un faktiem no jaunākajām EK, Eurostat un OECD publikācijām.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) padome vakar, 15. martā, nolēma uz laiku atlikt streika pieteikumu un mēģināt atrisināt jautājumu par savlaicīgu un taisnīgu darba samaksas pieaugumu veselības nozarē ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes starpniecību.
Izlīgšanas sarunās 2021. gada vasarā un rudenī starp LVSADA un Veselības ministriju tika panākta vienošanās par izlīguma iespējamību. Lai to veicinātu, LVSADA padome 2021. g. 21. septembrī nolēma mīkstināt sākotnējās streika (kolektīvā interešu strīda) prasības un izteikt tās zemāk minētajā redakcijā:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. janvāri tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Līdz ar to LVSADA godprātīgi darīja iespējamo, lai stiprinātu veselības nozares cilvēkresursus atbilstoši politiskās plānošanas dokumentiem un reālajai nepieciešamībai, kā arī izvairītos no streika un ar to saistītās sociālās spriedzes. Diemžēl ne Veselības ministrija, nedz arī valdība kopumā to joprojām neņem vērā: mēneša vidējā darba samaksa, ko ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām (māsu palīgiem) par slimnīcās veikto darbu garantē valsts, 2022. gadā nav paaugstināta ne par centu. Tanī pašā laikā vidējās darba samaksas pieaugums valstī un patēriņa cenu pieaugums jau tiek prognozēts ar divciparu skaitli. Šobrīd situāciju vēl glābj ar Covid-19 saistītās piemaksas, taču daudzi tās nesaņem.
Karadarbības dēļ Latvija iedzīvotājus nezaudē, taču novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris]. Šie zaudējumi ir vistiešākajā veidā saistīti ar naudas un darba roku trūkumu veselības nozarē.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Šobrīd ir ļoti svarīgi stiprināt veselības aprūpes cilvēkresursus, jo bez cilvēkiem nedarbosies neviena tehnoloģija. Nevaram uzvarēt cīņā par izdzīvošanu, ja valsts veselības nozari badina, mediķus – pieviļ, un tādējādi katru gadu ar vieglu roku sūta uz kapiem tūkstošiem cilvēku!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
