Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir parādījusi “dzelteno kartīti” Veselības ministrijai (VM), neatbalstot ministrijas ierēdņu sagatavotās darbaspēka attīstības stratēģijas projekta tālāku virzību.
Kritiku par vāji sagatavoto dokumentu (pilns nosaukums – informatīvā ziņojuma “Veselības darbaspēka attīstības stratēģija līdz 2029. gadam” projekts; šeit turpmāk – Stratēģija) LVSADA izteica piektdien (09.02.2024.) VM rīkotajā diskusijā par Stratēģijas sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. LVSADA ieskatā, galvenais trūkums, kas būtībā atņem Stratēģijai spēju uzlabot valsts veselības aprūpes cilvēkresursus, ir darba samaksas lomas ignorēšana.
LVSADA jau 2023. g. jūlijā atgādināja VM, ka vairāki iepriekšējie mēģinājumi ar līdzīgu dokumentu palīdzību uzlabot veselības nozares valsts sektora cilvēkresursus ir bijuši nesekmīgi. Vienā gadījumā to atzinusi pati VM, citā – Valsts kontrole (2019. gadā).
VM ziņojumā par programmas “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006. – 2015. gadam” īstenošanu konstatēts, ka izvirzītais mērķis nav sasniegts. Ziņojuma secinājumos norādīts, ka sekmīga veselības nozares cilvēkresursu plānošana iespējama vien tad, ja aprēķinos par darba samaksu tiek saglabātas ar Ministru kabineta 18.05.2005. rīkojumu Nr. 326 “Par pamatnostādnēm Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” noteiktās proporcijas starp ārsta, ārstniecības un pacientu aprūpes personas (māsa, vecmāte, ārsta palīgs) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas (māsas palīgs) vidējo darba samaksu, un mēneša vidējo darba samaksu ārstam aprēķina ar koeficientu 2,5 pret vidējo darba samaksu valstī.
Kā zināms, pēdējais nosacījums joprojām netiek pildīts: 2024. gadā valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem (no 01.01.2024. – 2304 eiro) ir tikai 1,5 reizes lielāka par mēneša vidējo darba samaksu valstī (2023. g. pirmajos trīs ceturkšņos – 1512 eiro). Ne velti LVSADA 2023. g. jūlija vēstules nobeigumā teikts, ka gadījumā, ja VM ignorēs minētos aspektus, Stratēģijas veidošanai nebūs vajadzīgā rezultāta.
Diemžēl LVSADA nākas secināt, ka VM ir pilnībā ignorējusi pierādījumos balstītos ieteikumus par cilvēkresursu stiprināšanu. Konkrēti, Stratēģijas sadaļā “Rīcības virzieni” konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšana veselības aprūpes nozares valsts sektora darbiniekiem nav iekļauta. Minētā iemesla dēļ LVSADA nevar atbalstīt VM sagatavotās Stratēģijas tālāku virzību.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vakar, 7. februārī, informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjus par situāciju Latvijas veselības aprūpē. Par diviem būtiskākajiem trūkumiem tika atzīts neattaisnojami zemais valsts finansējums veselības aprūpei un valdības nevērīgā attieksme pret darba roku trūkumu veselības aprūpes nozares valsts sektorā.
Eiropas Komisija savos ieteikumos Latvijai (the Country Specific Recommendations) kopš 2020. gada vairākkārt norādījusi, ka nepieciešams uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu pieejamību veselības aprūpei, stiprinot valsts veselības sistēmu, tajā skaitā – ar papildus finansējumu un cilvēkresursiem. Ņemot vērā EK ieteikumus un Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, Ministru kabinets 2022. gadā apstiprināja “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam” (rīkojums Nr. 359, turpmāk – Pamatnostādnes) ar mērķi uzlabot sabiedrības veselību un mazināt novēršamo mirstību. Lai sasniegtu mērķi, Pamatnostādnes paredz valsts veselības aprūpes finansējumu palielināt, sasniedzot 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2027. gadā. Pie tam Pamatnostādnēs skaidri norādīts, ka no valdības finansējuma apjoma (% no IKP) ir tiešā veidā atkarīga spēja uzlabot valsts veselības sistēmas pieejamību, kvalitāti, efektivitāti un ilgtspēju.
Diemžēl gan valdība, gan Saeima joprojām ignorē gan EK rekomendācijas, gan arī Pamatnostādnēs ietvertās prasības. Par to liecina konkrēti fakti. Piemēram, Latvijas Stabilitātes programmā 2023. – 2026. gadam (Finanšu ministrijas gatavots dokuments, ko valdība iesniedz vērtēšanai EK) paredzēts, ka valsts finansējums veselības aprūpei no 5,6% no IKP (iekļauti izdevumi Covid-19 apkarošanai) 2022. gadā tiks samazināts līdz 3,6% no IKP 2026. gadā. Vēl viens piemērs ir valsts budžetā 2024. gadam paredzētais finansējums Veselības ministrijas izdevumiem. Miljonos eiro tas ir par 77 milj. lielāks nekā 2023. gada beigās (1 888 milj. pret 1 811 milj.), taču procentos no IKP – mazāks (4,1% pret 4,2%).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pēc diskusijas ar EK pārstāvjiem secina: “Skaidri redzams, ka valdība un Saeima, ignorējot EK ieteikumus un Sabiedrības veselības pamatnostādņu prasības par valsts veselības sistēmas stiprināšanu, rīkojas bezatbildīgi.”
Eiropas Semestra pasākumu ietvaros LVSADA turpinās informēt EK par reālo situāciju Latvijas veselības aprūpē.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Pirmais priekšlikums paredz, ka ārstniecības pakalpojuma tarifos noteiktā mēneša vidējā darba samaksa veselības aprūpes nozares darbiniekiem tiek palielināta katru gadu, konkrētu papildus finansējuma apjomu nosakot ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. LVSADA gan rosināja plānā paredzēt konkrētu un būtisku darba samaksas pieaugumu procentuālā izteiksmē, taču sarunu gaitā nācās vienoties ar Veselības ministriju par kompromisu. Tomēr LVSADA ieskatā ir svarīgi, ka izdevās saglabāt nosacījumu par ikgadēju darba samaksas paaugstinājumu, jo ārstniecības personu vidējā darba samaksa Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no OECD valstu vidējiem rādītājiem. Piemēram, mēneša vidējās darba samaksas ārstam attiecība pret mēneša vidējo darba samaksu tautsaimniecībā OECD valstīs vidēji ir aptuveni 2,6, kamēr Latvijā valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstam (no 01.01.2024. – 2304 eiro) ir tikai aptuveni 1,5 mēneša vidējās darba samaksas tautsaimniecībā.
Otrais priekšlikums paredz, ka tiek atrasts risinājums un izstrādāti nepieciešamie normatīvie akti, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem nodrošinātu viņiem nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu paātrinātu saņemšanu. LVSADA par šādu iespēju ir cīnījusies ilgstoši, jo NMPD darbinieki veic ar īpašu risku saistītu darbu paaugstinātas psiholoģiskas un fiziskas slodzes apstākļos, ko darba devējs nevar novērst ar darba aizsardzības pasākumiem. Ne velti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz NMPD darbiniekiem tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi. Diemžēl realitātē NMPD darbinieki saskaras ar garām rindām uz viņiem nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu saņemšanu. Tas negatīvi ietekmē NMPD nodrošinājumu ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem un būtiski apgrūtina dienesta darbu.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris valdības rīcības plānu komentē ar piesardzīgu optimismu: “Pagaidām izdevies panākt no valdības solījumu, ka abi LVSADA izvirzītie jautājumi tiks risināti. Tomēr par konkrētiem rezultātiem priecāties būtu pāragri. Labā ziņa ir tā, ka starp LVSADA un Veselības ministriju noslēgtais sadarbības memorands joprojām darbojas. Tas vairo cerības par plānoto darbu sekmīgu īstenošanu.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par to, ka šī gada 18. oktobrī LVSADA un Veselības ministrijas noslēgtais sadarbības memorands ir devis pirmo konkrēto rezultātu.
Atbilstoši plašsaziņas līdzekļos izskanējušajam, Ministru kabinets vakar, 12. decembrī, ir pieņēmis lēmumu, kas atļauj no 2024. gada 1. janvāra palielināt valsts garantēto (pakalpojuma tarifā) mēneša vidējo darba samaksu (turpmāk – VDS) veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Ārstu un funkcionālo speciālistu VDS līdz ar to sasniegs 2308 eiro (+10,8%), māsu, vecmāšu un ārsta palīgu VDS – 1388 eiro (+6,5%), bet māsu palīgu VDS – 925 eiro (+6,9%). Pārējiem nozares darbiniekiem VDS palielinājums būs 40 eiro apmērā.
Līdz ar to kopumā trīs gadu periodā (2022. – 2024.) VDS pieaugums visām ārstniecības personu kvalifikācijas grupām būs aptuveni 24%. Tikmēr Finanšu ministrijas prognozētais mēneša vidējās darba samaksas pieaugums tautsaimniecībā tajā pašā laika periodā ir 26% (https://www.fm.gov.lv).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē lietišķi: “Kā redzam, nevar runāt par mediķu darba samaksas konkurētspējas palielināšanu. Tiesa gan, pateicoties arodbiedrības uzstājībai un neatlaidībai, pagaidām ir izdevies pasargāt veselības aprūpes valsts sektoru no strauja darba samaksas konkurētspējas samazinājuma, taču ne vairāk. Tas, vai izdosies situāciju uzlabot, ir atkarīgs no sadarbības memoranda sekmīgas īstenošanas.”
LVSADA atgādina, ka darba roku trūkums Latvijas veselības aprūpes valsts sektorā ir sasniedzis kritisko robežu. Uz šo problēmu vairākkārt ir norādījusi arī Eiropas Komisija, uzsverot, ka Latvijā darbaspēka trūkums kavē piekļuvi veselības aprūpei un apgrūtina veselības aprūpes reformu īstenošanu (Eiropas Komisija. 2022. gada ziņojums par Latviju. Briselē, 23.5.2022. SWD(2022) 619 final; Eiropas Komisija. 2020. gada ziņojums par Latviju. Briselē, 26.2.2020. SWD(2020) 513 final).
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
