Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Andra Skrides paziņojumu, ka ir pieļaujams atkāpties no Veselības aprūpes finansēšanas likuma pildīšanas.
Tikai pirms nepilna mēneša, 14. augustā, Saeimas sociālo un darba lietu komisija nolēma nepieļaut atkāpšanos no 2018. gada 13. decembrī Saeimā pieņemtā grozījuma Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz 2020. un 2021. gadā valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji 20% apmērā. Tā vietā, lai aizstāvētu komisijas lēmuma un likuma ievērošanu, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs faktiski ir atbalstījis likuma nepildīšanu un algu paaugstināšanu atsevišķām darbinieku grupām likumā neparedzētā veidā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to vērtē negatīvi: “Minētais Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja paziņojums nevis stiprina tiesiskumu, bet gan vairo tiesisko nihilismu, favorītismu un atšķirīgu attieksmi pret darbiniekiem. Jācer, ka pērējiem Saeimas deputātiem pietiks gan spēka, gan godaprāta, lai aizstāvētu pašu pieņemto likumu pret politiskās korupcijas izpausmēm.”
LVSADA atgādina, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadome vakar, 4. septembrī, vienprātīgi nolēma aicināt valdību ievērot Valdības deklarāciju un Valdības rīcības plānu, kur pati K. A. Kariņa valdība ir deklarējusi savu apņemšanos nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu izpildi.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Ministru prezidents K. A. Kariņš paziņojis, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās garantijas par nozares finansējuma un darba samaksas pieaugumu 2020. g. varētu neievērot, jo ir likumi, ko valdība varētu pildīt teorētiski. Veselības ministre I. Viņķele viņam piebalsojusi sacīdama, ka Saeima likumā minētās garantijas pieņēmusi “pēcvēlēšanu skurbulī”.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) rīt, 4. septembrī, tiksies ar veselības ministri Ilzi Viņķeli, lai pārrunātu jautājumu par 2020. gada un vidēja termiņa budžeta projektu atbilstību normatīvajiem aktiem un veselības aprūpes nozares funkciju nodrošināšanai. Tikšanās notiks pēc LVSADA iniciatīvas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes formāta ietvaros.
LVSADA jau iepriekš pauda neapmierinātību ar to, ka valdība gatavojas nepildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās garantijas par nozares finansējumu un darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā. Šāda valdības rīcība ir pretrunā gan ar Eiropas Komisijas, gan OECD ieteikumiem Latvijai, gan arī ignorē Valsts kontroles ziņojumu par kritisko stāvokli ar cilvēkresursiem veselības aprūpes nozarē.
Vēl vairāk: tas nozīmē, ka valdība gatavojas nepildīt gan Valdības deklarācijā (136. Nodrošināsim Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu izpildi, palielinot publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei un paaugstinot veselības aprūpē strādājošo darba samaksu.), gan Valdības rīcības plānā (136.1. Katru gadu darba samaksa ārstniecības personām un pārējam personālam veselības aprūpes tarifos tiek palielināta par 20%, 2021. gadā ārstu vidējai darba samaksai sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksu, vienlaikus palielinot arī pārējo ārstniecības personu darba samaksu un mazinot darba samaksas atšķirības starp nozarē strādājošiem.) paredzētos pasākumus veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris šeit saskata nopietnus riskus: “Ir smieklīgi un bezatbildīgi apgalvot, ka no vispārējās valdības izdevumiem, kas pārsniedz 12 miljardus eiro, nav iespējams atvēlēt pienācīgu daļu veselības aprūpei, kā to prasa laba starptautiskā prakse. To ir spējis vairums jauno ES dalībvalstu. Šo nepieciešamību Latvijā beidzot aizstāv likums. Tiesiskā valstī budžeta veidošanas procesā vispirms būtu jānodrošina likumā noteiktās garantijas, par citām budžeta pozīcijām turpinot diskusijas pēc tam. Diemžēl pašreizējā budžeta veidošana notiek apgrieztā veidā, tāpēc vairāk atgādina koruptīvu, nevis tiesisku rīcību. Valdībai tas var maksāt nopietnu uzticības krīzi. Taču vēl nav par vēlu situāciju labot, un tieši tāds ir mūsu sarunu mērķis.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sagaida, ka valdība steidzami nāks klajā ar garantijām par to, ka turpmāko gadu budžetā finansējums veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai tiks piešķirts vismaz likumā paredzētajā apmērā. Diemžēl fakti liecina, ka nozares finansējumu plānots samazināt gan absolūtos skaitļos, gan procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas sabiedrībai par to netiek stāstīts. Savukārt Eiropas Komisiju valdība ir maldinājusi, ziņojot, ka viss ir kārtībā.
Tieši šādu maldinošu informāciju satur Latvijas Stabilitātes programma 2019. – 2022. gadam. Programmā tiek apgalvots, ka “ar piešķirtā papildu finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam plānotajam finansējuma pieaugumam”. Patiesībā līdz pamatnostādnēs plānotajam jau tagad pietrūkst vairāk par 700 miljoniem euro. Atbilstoši pamatnostādnēm un Veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts finansējumam veselības aprūpei 2020. gadā jāsasniedz vismaz 4% no IKP. Diemžēl programma 2022. gadā sola vien 3,5%.
Par konstatētajām neatbilstībām LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris 2019. gada 12. aprīlī informēja Saeimas Eiropas lietu komisiju. Toreiz deputāti tikai pieņēma informāciju zināšanai. Sekas šādai bezatbildībai kļūst aizvien jūtamākas. Pirmkārt tas ir darba roku trūkums nozarē un ar to saistītais pakalpojumu pieejamības un kvalitātes apdraudējums.
Par darbinieku trūkumu veselības aprūpē un tā izraisītajām sekām LVSADA ir informējusi gan sabiedrību, gan politiķus gadiem ilgi. Pēdējos gados tam pastiprinātu uzmanību pievērsa arī Pasaules Banka un Eiropas Komisija. Visbeidzot, šogad savu vārdu par problēmas nopietnību ir bildusi arī Valsts kontrole.
LVSADA cer, ka situācijā, kad mediķu trūkuma dēļ ir ticis atkārtoti traucēts darbs valsts lielākajās pilsētās, gan Saeima, gan valdība beidzot rīkosies ātri, atklāti un atbildīgi.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien Veselības ministrijā aizstāvēs ārstus pret pārspīlētu ierēdņu prasību sazināties divās svešvalodās.
Tieši šādu prasību satur Veselības ministrijā tapušais ārsta profesijas jaunā standarta projekts. Ministrijas ieskatā to prasot izglītības pēctecības principa ievērošana: prasība pārvaldīt divas svešvalodas esot iekļauta arī patlaban spēkā esošajā (kopš 2006. gada) ārsta profesijas standartā. Savukārt LVSADA uzskata, ka tik pat labi, atsaucoties uz birokrātijas pēctecības principu, ierēdņi varētu rosināt atjaunot kādreiz viņiem tik ērto ārstu personas koda publiskošanu trešajām personām.
Bez tam, spēkā esošais profesijas standarts paredz, ka divu svešvalodu zināšana ir tikai viena no ārsta kopīgajām prasmēm nozarē. Tikmēr jaunā standarta projekts paredz, ka sazināšanās vismaz divās svešvalodās būs ārsta pienākums un uzdevums. Turklāt tā ietvaros ārstam būs korekti jālieto profesionālo terminoloģiju un jārespektē saziņas partnera saskarsmes kultūras normas.
LVSADA izprot valdības bažas par to, ka jau drīzumā var nākties saskarties ar lielāku viesstrādnieku ieplūdumu. Taču tādā gadījumā valdībai vēl jo vairāk būtu jārūpējas par valsts valodas stiprināšanu, nevis tā vietā jāuzkrauj ārstiem viņu profesijai neraksturīgas funkcijas.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret pārspīlētu prasību ārstiem obligāti spēt sazināties divās svešvalodās.
Tieši šādu prasību satur Veselības ministrijā tapušais ārsta profesijas standarta projekts. Tomēr LVSADA uzskata, ka obligāta divu svešvalodu pārzināšana saziņas līmenī neuzlabos par valsts naudu izglītota ārsta galveno uzdevumu – iespējami labāk ārstēt valsts iedzīvotājus.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Nav šaubu, ka valodu zināšanas paver plašāku apvārsni. Taču šinī gadījumā ir runa par ko citu: izskatās, ka ārstam papildus viņa tiešajiem pienākumiem grib uzkraut arī tulka funkcijas. Tāda pieeja no valsts puses nepadarīs pievilcīgāku jau tā pietiekami sarežģīto profesiju.”
LVSADA pauž bažas, ka prasība ārstiem obligāti sazināties vismaz divās svešvalodās liecina par plānu jau drīzumā iepludināt Latvijā lielāku viesstrādnieku skaitu. Taču tādā gadījumā valdībai vēl jo vairāk būtu jārūpējas par valsts valodas stiprināšanu, nevis tā vietā jāuzkrauj ārstiem viņu profesijai neraksturīgas funkcijas.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
