Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde 20.06.2017 pieņems galīgo lēmumu par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku (PNDL).
LVSADA padome jautājumu par atteikšanos no PNDL sāka izskatīt 21.03.2017, pieņemot attiecīgu rezolūciju, kas tika adresēta Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei. Saeimas priekšsēdētāja uzaicināja LVSADA vadības pārstāvjus uz tikšanos, kas notika 12. aprīlī. Tikšanās laikā, piedaloties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, tika uzklausīts LVSADA viedoklis par to, kas steidzami jāpaveic, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē. Diskusijas rezultātā tikšanās dalībnieki vienojās, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kopā ar LVSADA pārstāvjiem izskatīs iespēju steidzamības kārtā virzīt apstiprināšanai Saeimā grozījumus Ārstniecības likuma 53.1 pantā, kas paredz jau šogad ar 1. jūliju uzsākt PNDL samazināšanu, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu par darbu PNDL ietvaros.
Diemžēl sarunas sākotnēji nesekmējās, tāpēc LVSADA padome 16. maijā nolēma aicināt visus veselības aprūpes nozares darbiniekus, uz kuriem attiecas Ārstniecības likuma 53.1 pants, brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt PNDL vienu mēnesi – no 1. līdz 31. jūlijam. Vienlaikus padome pilnvaroja LVSADA valdi izlemt, vai gadījumā, ja līdz 1. jūlijam tomēr stājas spēkā Ārstniecības likuma grozījumi par PNDL, tas ir pietiekams iemesls, lai apturētu brīdinājuma akciju.
Minēto grozījumu projekts tika kopīgi izveidots un saskaņots Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē 25. maijā. Tas nozīmē, ka virzītā likumprojekta saturs bija pieņemams gan arodbiedrībām, gan darba devējiem, gan arī Veselības ministrijai. Diemžēl Saeima 8. jūnijā pieņēma Ārstniecības likuma 53.1 panta grozījumus, kas tikai daļēji atbilst saskaņotajai likumprojekta redakcijai. Piemēram, netika apstiprināta darba samaksas paaugstināšanās par PNDL 2018. un 2019. gadā.
Par LVSADA valdes lēmumu tiks paziņots informatīvā sanāksmē, kas notiks Brīvo arodbiedrību savienības namā Bruņinieku ielā 29/31, sākums plānots plkst. 10:30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja Egila Baldzēna ar aicinājumu atsaukt atbalstu Finanšu ministrijas izstrādātajam nodokļu reformas projektam.
Aicinājums ir pamatots ar to, ka:
LBAS Valdes lēmums Nr. 4.2. (02.05.2017.) paredz Finanšu ministrijas izstrādāto nodokļu politikas reformas projektu atbalstīt pie nosacījuma, ja projektā tiek paredzēts valsts finansējums veselības aprūpei, kas nodrošina tādu finansējuma pieaugumu, ka 2020. gadā valsts budžeta finansējums veselības aprūpei ir vismaz 4% no IKP;
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) lēmums (03.05.2017.) paredz Finanšu ministrijas izstrādāto nodokļu politikas reformas projektu atbalstīt pie nosacījuma, ja līdz 01.06.2017. projektā tiek paredzēts valsts finansējums veselības aprūpei, kas nodrošina tādu finansējuma pieaugumu, ka 2020. gadā valsts budžeta finansējums veselības aprūpei ir vismaz 4% no IKP;
Iepriekš minētais NTSP lēmums norādītajā termiņā nav izpildīts.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Diemžēl Ministru prezidents Māris Kučinskis 3. maijā doto solījumu nav izpildījis.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdības nodomiem ar atvieglotiem nosacījumiem uzaicināt uz darbu Latvijā ārstus no ārzemēm.
LVSADA rīcībā ir Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz, ka specialitātēs, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, darbā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus. Projektā iekļauto specialitāšu sarakstā ir gan ārsti, gan vizuālās diagnostikas un terapijas iekārtu speciālisti.
Minētais dokuments apgāž mītu, ka ārstu skaits Latvijā ir pietiekams. Taču tā vietā, lai atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem valdība pieliktu visus spēkus veselības aprūpes nozares cilvēkresursu nodrošināšanai ar vietējiem speciālistiem, tā gatavojas problēmu risināt vienkāršoti.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Tā vietā, lai sāktu maksāt pienācīgu algu vietējiem mediķiem, valdība gatavojas ārstus importēt, turklāt – ar atvieglotiem nosacījumiem. Vai tas nozīmē, ka arī prasības ārstniecības kvalitātei kļūs arvien atvieglotākas?”
Aizvadītajos gados LVSADA ir nemitīgi atgādinājusi politiķiem par nepieciešamību pildīt solījumus un maksāt pienācīgu algu veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tikai tādā veidā ir iespējams piesaistīt darbam nozarē cilvēkus, kuru zināšanas un rakstura īpašības atbilst mediķa profesijai, kura, Paula Stradiņa vārdiem runājot, “ir reizē arods, zinātne un māksla”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) padomes sēdē 16.05.2017 lems par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku (PNDL) no šī gada 1. jūlija. Priekšdarbi akcijas sagatavošanai jau ir uzsākti. LVSADA iniciatīvu atbalsta arī Latvijas Māsu asociācija.
LVSADA padome jautājumu par atteikšanos no PNDL sāka izskatīt 21.03.2017, pieņemot attiecīgu rezolūciju, kas tika adresēta Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei. Saeimas priekšsēdētāja uzaicināja LVSADA vadības pārstāvjus uz tikšanos, kas notika 12. aprīlī. Tikšanās laikā, piedaloties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, tika uzklausīts LVSADA viedoklis par to, kas steidzami jāpaveic, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē. Diskusijas rezultātā tikšanās dalībnieki vienojās, ka par konkrētu tālāko rīcību jālemj Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 3. maijā, piedaloties LVSADA pārstāvjiem. Sēdē bija paredzēts kopīgi izskatīt iespēju steidzamības kārtā virzīt apstiprināšanai Saeimā grozījumus Ārstniecības likuma 53.1 pantā, kas paredz jau šogad ar 1. jūliju uzsākt PNDL samazināšanu, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu par darbu PNDL ietvaros.
Minētā komisijas sēde notika 10. maijā. Kaut arī LVSADA pārstāvjiem tika dota iespēja izteikt viedokli, konkrēta konstruktīva rīcība no Saeimas deputātu puses nesekoja. Īpaši neizprotami tas ir tāpēc, ka jautājums par pakāpenisku PNDL samazināšanu jau divas reizes (25. aprīlī un 9. maijā) bija izskatīts Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā. Uz otro apakškomisijas sēdi Veselības ministrija kopīgi ar LVSADA bija sagatavojusi konkrētu likumprojektu, kam bija pievienoti nepieciešamie aprēķini. Iebildumu pret likumprojekta kvalitāti nebija arī Saeimas juridiskajam birojam. Diemžēl tā vietā, lai virzītu likumprojektu izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, apakškomisija 9. maijā neizprotamu iemeslu dēļ nolēma veidot darba grupu “tālākai likumprojekta uzlabošanai”. Savukārt Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 10. maijā, neraugoties uz LVSADA atkārtotiem aicinājumiem pildīt solījumus, jautājums par paātrinātu attiecīgā likumprojekta virzību pat netika izskatīts.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar sarūgtinājumu pauž: “Diemžēl Saeimas koalīcijas deputāti ir parādījuši, ka viņu solījumiem nevar uzticēties. Tā vietā, lai apvienotu spēkus steidzamai veselības aprūpes uzlabošanai un konstruktīvi rīkotos, kārtējo reizi ir notikusi tukšu salmu kulšana un miglas pūšana.”
LVSADA padomes sēde notiks Brīvo arodbiedrību savienības namā Bruņinieku ielā 29/31, sākums plānots plkst. 10:30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
