Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien, 09.04.2018., ir griezusies pie veselības ministres Andas Čakšas ar aicinājumu jau tuvākajā laikā izveidot darba grupu par darba samaksas paaugstināšanu, lai nodrošinātu pārskatāmu politiku cilvēkresursu atjaunošanai veselības aprūpē.
Kā savā jaunākajā ziņojumā par Latviju norādījusi EK, kvalificēta personāla trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas traucē uzlabot veselības aprūpes pieejamību. Latvija gan ārstu, gan jo sevišķi māsu skaita ziņā atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Kā galvenais cilvēkresursu trūkuma cēlonis ir minētas nepamatoti zemās algas. Konceptuāls atbalsts problēmas risināšanai tika izteikts arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē 13.03.2018.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris skaidro: “Jāsaprot, ka bez profesionāla un līdzjūtīga personāla nav iespējama ne pieejama, nedz kvalitatīva veselības aprūpe. Diemžēl nesamērīgā darbinieku pārslodze apdraud kā vienu, tā otru”.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji 11.04.2018. tiksies ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadību, lai pārrunātu jaunāko EK ziņojumu par situāciju Latvijas veselības aprūpē un kopīgi precizētu galvenos uzdevumus veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai. Tikšanās plānota EK pārstāvniecības Latvijā telpās plkst. 14.00.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji piektdien, 06.04.2018., tiksies ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadību, lai pārrunātu jaunāko EK ziņojumu par situāciju Latvijas veselības aprūpē un kopīgi precizētu galvenos uzdevumus veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai.
EK ziņojuma par Latviju (Brussels, 7.3.2018, SWD (2018) 212 final) sadaļā Veselības aprūpe norādīts, ka galvenais šķērslis veselības aprūpes pieejamībai ir kvotu sistēma un augstie pacientu līdzmaksājumi, kas 2015. gadā veidoja 42% no visa nozares finansējuma (vidēji ES šis rādītājs ir tikai 15%). Tāpat ir norādīts, ka piekļuvi pakalpojumiem apgrūtina personāla trūkums, ko galvenokārt izraisījušas zemās algas. Līdz ar to nav pārsteigums, ka paredzamā dzīvildze Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no vidējā ES rādītāja (74,8 g. pret 80,6 g.), bet mirstības rādītāji ir vieni augstākajiem ES.
Ziņojumā konstatēts, ka minēto problēmu risinājumam ir nepieciešams būtiski palielināt vispārējās valdības finansējumu veselības aprūpei un uzlabot nozares darba efektivitāti. Tā kā ziņojumā nav sīkāk skaidrots, kādas ir būtiskākās efektivitātes problēmas, šis būs viens no abu pušu sarunas tematiem tikšanās laikā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris papildina: “Darba efektivitātes uzlabošanai ir jābūt dienas kārtībā vienmēr. Tomēr EK ziņojumā attiecībā uz šo jautājumu veselības aprūpē mēs esam konstatējuši dažas neskaidrības. Jo ātrāk tās izdosies kliedēt, jo sekmīgāk varēsim pievērsties konkrētu uzdevumu izpildei”.
Tikšanās ir plānota EK pārstāvniecības Latvijā telpās plkst. 12.30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien (20.03.2018.) nolēma, ka Saeimas deputāta I. Dāldera priekšlikums publiskot katra valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbinieka atlīdzību nav atbilstošs Satversmei un Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi (turpmāk – regula).
Gan Satversme, gan regula pēc būtības nosaka, ka personas dati jāapstrādā tādā veidā, lai sabiedrības ieguvums no apstrādes nepārprotami atsvērtu privātuma aizskārumu, tāpēc LVSADA biedri neatbalsta konkrēto ieceri par „publisko izģērbšanu”. Pamatojums: aplūkojot viena darbinieka atalgojumu, turklāt bez papildus informācijas (par nostrādāto stundu skaitu, nakts darbu, u.c.), sabiedrība nevar gūt adekvātu priekšstatu par uzņēmuma vai nozares darbinieku atalgojuma līmeni kopumā. Kā uzskata LVSADA P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja Sarmīte Plūme, daudz lietderīgāk būtu publiskot minimālās, vidējās un maksimālās algas amatu grupās.
Pretēji tam, lai attīstītu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, patlaban Saeima plāno valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību diskrimināciju. LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa: „Nav saprotama likumdevēja iecere valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības nostādīt negodīgas konkurences apstākļos, jo zinot konkurenta personāla atlīdzību, privātās iestādes varēs vieglāk pārvilināt personālu.”
Turklāt jāņem vērā, ka par regulas pārkāpumiem valstij ir iespējami naudas sodi, kas mērāmi miljonos. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Tas nozīmē, ka par dažu deputātu pieļautu juridisko brāķi kārtējo reizi var nākties ciest visiem nodokļu maksātājiem”.
Gadījumā, ja Saeima tomēr izlems uzrādītos riskus ignorēt un I.Dāldera priekšlikumu apstiprinās kā grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, LVSADA aicinās Valsts prezidentu likuma grozījumus neizsludināt.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par to, ka Saeimas atbalstītais deputāta I. Dāldera priekšlikums publiskot visu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību nav atbilstošs Satversmei un Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.
Gan Satversme, gan regula pēc būtības nosaka, ka personas dati jāapstrādā tādā veidā, lai sabiedrības ieguvums no apstrādes nepārprotami atsvērtu privātuma aizskārumu, tāpēc LVSADA biedri neatbalsta konkrēto ieceri par „publisko izģērbšanu”, jo, publicējot katra veselības aprūpes darbinieka atalgojumu, sabiedrībai tik un tā neradīsies priekšstats par darbinieku atalgojuma līmeni kopumā. Kā uzskata LVSADA P.Stradiņa KUS arodorganizācijas priekšsēdētāja S.Plūme, pārskatāmi būtu publiskot algas amatu grupās bez personas datiem, piemēram, minimālās, vidējās, maksimālās.
Par regulas pārkāpumiem valstij ir iespējami naudas sodi, kas mērāmi miljonos. Pirms virzīt likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” uz trešo lasījumu, Saeimai vajadzētu uzklausīt speciālistus un izvērtēt riskus, lai izvairītos no nepārdomātiem lēmumiem, kas varētu radīt negatīvas sekas ilgtermiņā.
Pretēji tam, lai aizsargātu, saglabātu un attīstītu brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs, tiek plānota valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību diskriminācija, jo privātajā sektorā cīņa ar ēnu ekonomiku, pēc Saeimas vairākuma domām, nav aktuāla.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece L. Bāriņa: „Nav saprotama likumdevēja iecere valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības nostādīt negodīgas konkurences apstākļos, jo zinot konkurenta personāla atlīdzību, privātās iestādes varēs vieglāk pārvilināt personālu.”
Gadījumā, ja Saeima izlems uzrādītos privātuma pārkāpuma riskus ignorēt, LVSADA apsvērs iespēju biedru interešu aizstāvības nolūkā griezties Satversmes tiesā.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Valdis Keris, Dr. habil. med., Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs
Māras Libekas raksts Pret ātro palīdzību – ar dūrēm un stikla lauskām (Latvijas Avīze, 09.01.2018) kārtējo reizi liecina, ka darbs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) jeb ātrās palīdzības brigādēs ir saistīts ar reālu risku veselībai un dzīvībai. Ja atceramies, ne tik sen (2015. g. sākumā) masu medijos un sociālajos tīklos parādījās ziņas par darba drošības problēmām NMPD Rīgas reģionā. Kaut arī neviens konkrēts iesniegums LVSADA birojā netika saņemts, arodbiedrība nekavējoties informēja visas arodorganizācijas par to, kā pareizi rīkoties, ja darbiniekam rodas aizdomas par veselībai kaitīgiem darba apstākļiem.
Vai no nelaimes var izvairīties? Teorētiski – jā. Gan Ārstniecības likumā, gan Darba aizsardzības likumā ir nostiprinātas darbinieka tiesības atteikt neatliekamo medicīnisko palīdzību apstākļos, kas apdraud ārstniecības personas pašas dzīvību, vai var radīt risku citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā (par atteikšanos nekavējoties jāpaziņo tiešajam darba vadītājam). Taču dzīvē arī šķietami droša situācija var strauji mainīties līdzīgi tam, kā aprakstījusi M. Libeka. Tādā brīdī izvairīties no uzbrukuma vairs nav iespējams.
Par laimi, ir paredzēts zināms drošības spilvens. Gan pēc nelaimes gadījuma darbā, gan arodslimības gadījumā ātrās palīdzības darbinieki bez diskriminācijas var saņemt visu to pašu valsts sociālo palīdzību (apmaksātu ārstēšanu, medicīnisko, sociālo, profesionālo rehabilitāciju, u. c. – ar pilnu sarakstu var iepazīties VSAA mājas lapā), ko citu profesiju pārstāvji. Turklāt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz vienreizēju pabalstu darbiniekiem, kuri cietuši nelaimes gadījumā darbā, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata pienākumus (līdz 10 000 eiro atkarībā no veselības bojājuma smaguma pakāpes). Ja darbinieks ir gājis bojā, viņa tuviniekiem valsts ir apņēmusies izmaksāt vienreizēju pabalstu 100 000 eiro apmērā.
Vienlaikus LVSADA piedāvā arodbiedrības biedriem iespēju papildus apdrošināties pret nelaimes gadījumiem. Ja to izmanto, nopietnākos gadījumos kompensācija krietni pārsniedz rakstā minētos 150 eiro. Ilustrācijai: aizvadīto piecu gadu laikā apdrošinātiem biedriem kompensācijās izmaksāti aptuveni 250 000 eiro. Par minēto iespēju pērn LVSADA atkārtoti stāstīja NMPD Rīgas reģiona darbiniekiem, tiekoties ar viņiem informatīvā sapulcē. Protams, tas, vai šo iespēju izmantot vai nē, paliek katras arodorganizācijas pašas ziņā.
Aicinu ātrās palīdzības darbiniekus vairāk interesēties par savām tiesībām un lietot tās! Ja gadās šķēršļi, LVSADA biedri tiek aicināti griezties pēc palīdzības vai nu savā arodorganizācijā, vai LVSADA birojā.
