Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome, reaģējot uz veselības ministra Daniela Pavļuta ignorējošo attieksmi pret pirmsstreika sarunām, šodien ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt sarunas un izveidot Streika komiteju.
Streika komiteju vadīs LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa. Komiteja uzsāks streika priekšdarbus un par sasniegtajiem rezultātiem 2022. gada sākumā informēs LVSADA valdi un padomi.
Gadījumā, ja Veselības ministrija piekristu pirmsstreika prasību izpildei, LVSADA valde izskatīs jautājumu par izlīgšanas sarunu atjaunošanu.
Līdz pirmsstreika prasību izpildei LVSADA ir apturējusi līdzdalību Veselības nozares stratēģiskajā padomē.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde, reaģējot uz veselības ministra Daniela Pavļuta ignorējošo attieksmi pret pirmsstreika sarunām, ir pieņēmusi lēmumu, ka LVSADA pārstāvis nepiedalīsies Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē 24. novembrī.
LVSADA 23. augustā iesniedza Veselības ministrijai divas streika prasības (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības): 1) paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam (nav ārstniecības personas) 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu par 5%; 2) paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi – par 10%.
Līdz šim ir notikušas trīs izlīgšanas komisijas sēdes (30. augustā, 15. septembrī un 13. oktobrī). Sarunu gaitā LVSADA pārstāvji piekrita mīkstināt sākotnējās prasības par darba samaksas paaugstināšanu trīs gadus pēc kārtas, taču atstāja spēkā prasību par darba samaksas paaugstināšanu 2022. gadā. Veselības ministrijas pārstāvji, kurus vadīja valsts sekretāre Indra Dreika, aicināja precizēt atskaites punktus un nepieciešamās summas.
Ar valsts sekretāres vietnieka finanšu jautājumos Borisa Kņigina palīdzību tas tika izdarīts 15. septembrī. Abas puses konceptuāli vienojās par iespējamu izlīgumu – mēneša vidējā darba samaksa (atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību) visām ārstniecības personu kvalifikācijas grupām 2022. gadā tiek paaugstināta par 10%.
LVSADA padome šādu izlīgumu atzina par atbalstāmu. Savukārt no Veselības ministrijas galīgā piekrišana joprojām nav saņemta.
Diemžēl vairāk nekā divus mēnešus ilgajā pirmsstreika sarunu laikā veselības ministrs D. Pavļuts nav izrādījis nekādu iniciatīvu panākt konstruktīvu izlīgumu. Par turpmāko rīcību streika sakarā lems LVSADA padome 21. decembrī.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris ir vērsies pie Valsts policijas ar lūgumu veikt nepieciešamās procesuālās darbības, lai apturētu tīšu un neslavu ceļošu izdomājumu izplatīšanu.
LVSADA š. g. 20. oktobrī konstatēja, ka mājaslapā https://www.covidgudrie.com/ (turpmāk – mājaslapa) ir publicēta nepatiesa un neslavu ceļoša informācija par LVSADA. Mājaslapā nepamatoti apgalvots, ka LVSADA vadītājs V. Keris piederot pie cilvēkiem, “kuri uz cilvēku ciešanām vēlas gūt popularitāti, nopelnīt vai nodarīt kaitējumu Latvijas valstij”; kā pierādījums tam ir norādīta aktivitāte: “Publicēja faktiem neatbilstošu informāciju “Arodbiedrība šonedēļ izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka jauniem cilvēkiem pēc vakcinācijas ir liels sirds muskuļa iekaisuma risks” ”. Kā apstiprinošs avots minēta LTV korespondentes Vitas Anstrates š. g. 5.augusta publikācija LSM.lv.
Mājaslapā publicētais apgalvojums ir nepatiess izdomājums, ko apliecina zemāk norādītais. Pirmkārt, LVSADA š. g. 3. augustā publicētās preses relīzes saturs (skat. LVSADA mājaslapā https://www.lvsada.lv/?p=4171) pēc būtības ir pamatots ar jaunākajiem zinātniskiem datiem, kas pieejami starptautiski atzītā Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā (https://www.cdc.gov).
Otrkārt, LVSADA preses relīzē sniegto informāciju apstiprina arī Imunizācijas valsts padomes paziņojums par bērniem un jauniešiem piemērotākās vakcīnas izvēli (skat. Veselības ministrijas mājaslapā https://www.vm.gov.lv/lv/media/7752/download).
Visbeidzot jānorāda, ka mājaslapā kā apstiprinošs avots ir tendenciozā veidā pasniegta trešās personas – LTV ziņu raidījuma “Panorāma” žurnālistes – Vitas Anstrates sagatavotā informācija par LVSADA preses relīzi un tajā norādīto domu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, faktiski no mājaslapas uzturētāju puses ir tīši izplatīts izdomājums ar mērķi aizskart V. Keri personīgi un diskreditēt LVSADA. LVSADA priekšsēdētāja ieskatā, iepriekš aprakstītajās darbībās ir saskatāmas Krimināllikuma 157. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (neslavas celšana) sastāva pazīmes.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pilnībā atbalsta Latvijas Ārstu biedrības valdes lēmumu par veselības ministra Daniela Pavļuta demisijas pieprasīšanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atkārtoti aicina Saeimas deputātus koriģēt 2022. gada valsts budžeta projektu, lai veselības nozares darbiniekiem nodrošinātu darba samaksas pieaugumu vismaz 10% apmērā.
Covid-19 pandēmija bez žēlastības rāda, cik nobadināta iepriekšējos gados ir bijusi Latvijas valsts veselības aprūpe, cik ļoti valstij trūkst kvalificētu mediķu. Lai glābtu veselības aprūpes sistēmu no sabrukuma, jau otro gadu pēc kārtas personāls darba roku trūkumu piesedz, pašaizliedzīgi strādājot milzīgu virsstundu skaitu uz fizisko un morālo spēku izsīkuma robežas.
Taču A. K. Kariņa vadītajai valdībai tas viss ir izrādījies kā pīlei ūdens. Lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, bija vajadzīgi aptuveni 75 miljoni euro. LVSADA šo jautājumu savlaicīgi iekļāva streika prasībās (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības) un sarunās ar Veselības ministriju panāca konceptuālu vienošanos. Nepieciešamību paaugstināt mediķu darba samaksu par vismaz 10% atbalsta arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadome. Taču valdība lēmusi, ka pietiks ar 35 miljoniem un mediķu darba samaksas pieaugumu nepilnu 5% apmērā. Tanī pat laikā valdības prognozētais vidējās darba samaksas pieaugums valstī 2022. gadā ir 6%.
Valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa (alga un pamata piemaksas, piem., par darbu naktī) “uz papīra” ārstiem šobrīd ir 1862 euro, māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem – 1117 euro, māsu palīgiem – 745 euro. Patlaban faktiskā darba samaksa mediķiem ir augstāka, taču galvenokārt uz “kovida piemaksu” rēķina.
Ārstniecības iestāžu atbalsta personālam (nav ārstniecības personas) valsts garantē tikai minimālo algu, taču bez viņiem nav iespējama sekmīga veselības aprūpe (piem., informācijas tehnoloģiju darbība, skābekļa padeves nodrošināšana, infrastruktūras uzturēšana, u.c.).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Valdība, par spīti veselajam saprātam, ir nolēmusi, ka mediķu novērtējumam jābūt zem vidējā tautsaimniecībā, un vēl slavē sevi par labo un dāsno budžeta projektu. Mediķi domā, ka valdība par viņiem ņirgājas. Ja nebūtu ārkārtējās situācijas, streiks, visticamāk, jau būtu sācies.”
LVSADA aicina Saeimas deputātus nekavējoties novērst minētās nepilnības 2022. gada valsts budžeta projektā un sagaida, ka Ministru kabinets bez kavēšanās palīdzēs Saeimai labot nepieļaujami skopo attieksmi pret veselības nozares finansēšanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par vakar valdībā apstiprināto budžeta likumprojektu, kuru ceturtdien paredzēts iesniegt Saeimā.
Jau 2020. gadā, Covid-19 parādīja, cik ļoti valstij trūkst kvalificētu mediķu. To ņēma vērā gan Eiropas Komisija, kas ieteica Latvijai stiprināt veselības sistēmu, nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem (Briselē, 20.05.2020. COM(2020)514 final), gan Saeima, kas paziņojumā par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam aicināja Ministru kabinetu pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, tajā skaitā – palielinot darba samaksu ārstniecības personām (Latvijas Vēstnesis, 127, 06.07.2020.).
Lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni euro. LVSADA šo jautājumu savlaicīgi iekļāva streika prasībās (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības) un sarunās ar Veselības ministriju panāca konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām.
2021.gada 1.oktobrī Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē tika pieņemts lēmums aicināt MK atbalstīt visu Veselības ministrijas pieprasīto finanšu līdzekļu apjoma piešķiršanu darba samaksas pieaugumam ārstniecības personām 2022. gadā.
2021.gada 12.oktobra Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē gan arodbiedrība, gan devēju puse norādīja uz nepieciešamību stiprināt cilvēkresursus Veselības aprūpes nozarē, aicinot palielināt nozares darbinieku atalgojumu par vismaz 10% tarifu daļā.
Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas radīto papildus fizisko un garīgo slodzi ārstniecības personālam, valdība ir lēmusi ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt vien 35 milj. euro, kas nav pat puse no nepieciešamā.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa izsaka nožēlu, ka esošā valdība atkārtoti pasaka “nē” pienācīgam mediķu atalgojumam. Valdība šādi rīkojoties parāda, ka veselības aprūpes darbinieki joprojām nav svarīgi.
LVSADA aicina Saeimas deputātus nebalsot par nākamā gada valsts budžetu, kamēr netiek nenodrošināts mediķu atalgojuma pieaugums vismaz par 10% 2022.gadā.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Inga Rudzīte (tel. 67847300).
