Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ar VSIA Latvijas Radio starpniecību ir uzsākusi aģitāciju par tautas nobalsošanu par 13. Saeimas atsaukšanu. Kaut arī šobrīd portālā latvija.lv savāktais parakstu skaits jau pārsniedz 45 000, parakstīšanās intensitāte ir samazinājusies. Ņemot to vērā, LVSADA Padome š. g. 21. janvārī ir aicinājusi arī sadarbības partnerus aktīvāk atbalstīt parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanas referenduma ierosināšanu.
Latvijas Republikas Satversme dod vēlētājiem tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Šī tiesība vienlaikus nozīmē pienākumu rīkoties, ja Saeimas rīcība un attieksme pret tautu rada bažas. Tieši tāpēc LVSADA 2019. gada 28. novembrī protesta akcijas noslēgumā iesniedza Centrālajai vēlēšanu komisijai iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par 13.Saeimas atsaukšanu.
Pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe ir viens no valsts stūrakmeņiem. Diemžēl gan veselības aprūpes pieejamības, gan priekšlaicīgas mirstības rādītāji Latvijā ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā (ES). Tajā galvenokārt vainojams trūcīgais valsts finansējums veselības aprūpei, kas ievērojami atpaliek ne tikai no vidējā ES rādītāja, bet arī no Lietuvas un Igaunijas. Ne velti vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes finansējuma uzlabošanu uzskata par valsts budžeta galveno prioritāti.
Diemžēl, neņemot vērā iepriekš minēto, 13. Saeima 2019. gada 13. novembrī ir pieņēmusi likumus par valsts budžetu, kas paredz turpmākajos gados nevis uzlabot, bet gan pasliktināt valsts finansējumu veselības aprūpei un klaji ignorē arī likumā nostiprinātās garantijas par darba samaksas pieaugumu nozarē. LVSADA ieskatā šāda Saeimas rīcība kaitē Latvijas valstij.
LVSADA izsaka pateicību visiem, kuri jau ir parakstījušies par tautas nobalsošanu par 13. Saeimas atsaukšanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome 21. janvārī nolēma neatbalstīt to, ka Ministru prezidents vienpersoniski bez pietiekama pamatojuma un atklātas diskusijas ir izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē.
LVSADA padomes sēdē piedalījās Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, kā arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Arturs Šilovs un Latvijas Māsu asociācijas valdes locekles Aija Lielnora un Inita Veidemane. Kopīgā diskusijā tika precizēts, ka Veselības ministrijas un Valsts kancelejas vadītā domnīca patlaban nodarbojas ar to, ka noskaidro situāciju veselības aprūpes nozares darba samaksas sistēmā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Kopīgi konstatētais tikai vēlreiz apstiprina, ka Ministru prezidents ir vienpersoniski nolēmis mainīt darba samaksas sistēmu veselības aprūpē bez iepriekšējas situācijas izpētes. Šāda rīcība ir dīvaina un riskanta, tāpēc var kļūt par pēdējo pilienu nozares darbinieku pacietības kausā, kas šobrīd ir pilns līdz malām”.
LVSADA jau iepriekš pauda viedokli, ka bez reāla pamatojuma par darba samaksas sistēmas nomaiņas lietderību tiek veidots kārtējais birokrātiskais karuselis, kas šķērdē valsts līdzekļus, lai novērstu sabiedrības uzmanību no galvenās patiesās problēmas – likumisko garantiju par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozarē nepildīšanas.
Lai savlaicīgi novērstu valsts veselības aprūpes destabilizēšanu un nodrošinātu atklātu viedokļu apmaiņu starptautiski atzītā formātā, LVSADA padome nolēma aicināt Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi izskatīt jautājumu par to, vai ir nepieciešams kardināli mainīt darba samaksas sistēmu veselības aprūpē.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir konstatējusi, ka Ministru prezidents A. K. Kariņš vienpersoniski bez loģiska pamatojuma ir izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē.
Konkrēti, LVSADA aizvadītā gada pēdējās dienās saņēma no Veselības ministrijas uzaicinājumu deleģēt pārstāvi domnīcā, kas ietvers piedalīšanos iknedēļas darbnīcās četru stundu garumā, lai strādātu pie ārstniecības personu atalgojuma modeļa prototipa. Domnīcas darba organizāciju paredzēts uzticēt Valsts kancelejas ekspertiem, kuri darbosies ka inovācijas metožu pārvaldītāji un eksperti atalgojuma sistēmu veidošanā.
LVSADA likās dīvaini, ka nepieciešamība pēc šādas domnīcas ar inovācijas metožu pārvaldītājiem iepriekš nav pārrunāta ne Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, nedz arī Veselības nozares stratēģiskajā padomē. Tāpat nebija skaidrs, kādi ir līdzšinējās darba samaksas sistēmas trūkumi, kas būtu jānovērš. Lai precizētu situāciju, LVSADA lūdza Veselības ministriju atbildēt uz minētajiem jautājumiem.
Atbildes vēstulē Veselības ministrija paskaidroja tikai to, ka, pildot ministru prezidenta A. K. Kariņa doto uzdevumu, ir uzsākusi darbu pie jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības.
LVSADA ieskatā, šāda valdības rīcība ir neprofesionāla un nepieņemama. Ir skaidri redzams, ka bez reāla pamatojuma tiek vienpersoniski veidots kārtējais birokrātiskais karuselis, lai novērstu sabiedrības uzmanību no galvenās patiesās problēmas – likumisko garantiju par darba samaksas pieaugumu nozarē nepildīšanas.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam vēstuli, kurā aicina atturēties no juridiski nekorektas un politiski bezatbildīgas rīcības pret veselības aprūpes nozari.
LVSADA 2019. gada 19. novembrī nosūtīja Valsts prezidentam vēstuli ar lūgumu prasīt Saeimā 14. novembrī pieņemtā likuma “Par valsts budžetu 2020. gadam” un likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” otrreizēju caurlūkošanu. Tomēr prezidents 28. novembrī abus minētos likums izsludināja. Vienlaikus viņš ar atsevišķu vēstuli Nr. 288 vērsies pie Saeimas un Ministru kabineta, cita starpā aicinot Saeimu atturēties no tādu likumu pieņemšanas, kuru pienācīgu izpildi tā nespēj nodrošināt. Vēstulē Nr. 288 pamatoti konstatēts: “Negrozot paša pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā solīto, bet vienlaikus arī neizpildot šo solījumu valsts budžetā 2020. gadam, likumdevējs nav vairojis iedzīvotāju uzticēšanos likuma spēkam un paša likumdevēja lemtajam”. Taču tālāk netieši norādīts, ka solījums varētu būt tukšs un neizpildāms, turklāt neatbilstošs Satversmes 66. panta prasībām.
LVSADA vēstulē ir skaidrots, kāpēc šāda viedokļa attiecināšana uz Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā noteikto darba samaksas paaugstināšanu 2019., 2020. un 2021. gadā nebūtu juridiski korekta.Tāpat nav pamata apgalvot, ka šī likuma norma ir tukša un neizpildāma. Konkrētā norma jau tiek sekmīgi pildīta attiecībā uz 2019. gadu. Savukārt 2020. g. valdības izdevumi plānoti par aptuveni 700 milj. euro lielāki nekā 2019. gadā. Tātad ieplānot likumā noteikto darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija iespējams. Diemžēl Ministru kabinets šo pienākumu ignorēja, neuzrādot nekādu tiesisku pamatojumu savai pretlikumīgajai rīcībai.
LVSADA vērš uzmanību uz to, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma mērķis ir veicināt labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos Ne velti likumā ir noteikts, ka veselības aprūpes vispārējās valdības sektora finansējums, sākot ar 2020. gadu, veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Ikvienam jāsaprot, ka rīcība, kas stiprina Veselības aprūpes finansēšanas likuma ievērošanu, kalpo likuma mērķim, un otrādi”.
Ar pilnu vēstules tekstu iespējams iepazīties, sazinoties ar LVSADA biroju (lvsada@lvsada.lv).
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
