LVSADA ir uzsākusi sociālo kampaņu ar mērķi palielināt Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu medicīnisko aprūpi
Kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (ES), mums solīja labu veselības aprūpi, ko paredz ES Pamattiesību harta un citi tiesību akti. Patiesībā Latvija laikā no 2004. līdz 2014. gadam valdības izdevumus veselības aprūpei ir samazinājusi (2004. g. – 3,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2014. g. – 2,9% no IKP), kamēr vidēji ES tie ir palielināti no 6,6 līdz 7,3% no IKP.
ES valdošajai tendencei ir sekojusi gan Igaunija, gan Lietuva, kas veselības aprūpei atvēl vairāk par 5% no IKP. Tā rezultātā mūsu kaimiņvalstīs iedzīvotāju piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem patlaban ir aptuveni desmit reizes labāka nekā Latvijā. Tikmēr Latvijā mirstība pārsniedz pat ES jauno dalībvalstu rādītājus, gada laikā konstatēto pirmreizējo invaliditātes gadījumu skaits gandrīz dubultojies, bet valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 300 000. Tā nedrīkst turpināt!
Eiropas Parlaments ir pieņēmis nosodošus paziņojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko finanšu krīzes iespaidā ir pieļāvušas citu valstu valdības. Diemžēl Latvijas iedzīvotāju saucienus pēc palīdzības tas ignorē. Līdz ar to LVSADA aicina Eiropas Parlamenta vēlēšanās dot priekšroku cilvēkiem, kuri patiesi grib rūpēties par Latvijas iedzīvotāju veselību un labklājību.
Saeima š.g. 6.martā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Arodbiedrību likuma redakciju.
Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu.
Jaunais likums neparedz konceptuālas izmaiņas arodbiedrību darbā, bet modernizēs līdzšinējo regulējumu, novēršot novecojušās normas, kas bija pretrunā ar citiem likumiem un starptautisko tiesību normām.
Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.
Jaunais arodbiedrību regulējums stāsies spēkā 2014.gada 1.novembrī.
Sīkāku Informāciju par jaunā likuma normām var uzzināt LVSAD birojā (lvsada@lvsada.lv)
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Ukrainas Arodbiedrību federācijas paziņojums starptautiskajām arodbiedrību apvienībām, valstu nacionālajiem arodbiedrību centriem
Ukrainas Arodbiedrību federācija, kuras rindās ir vairāk nekā 7 miljoni arodbiedrības biedru, arī krievu un krievvalodīgo Ukrainas pilsoņu, izlēmīgi paziņo, ka ir par teritoriāli vienotu Ukrainu.
Mums nav nepieciešama citas valsts aizstāvība. Visus jautājumus, kas saistīti arī ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Krimā, var un vajag risināt tikai mierīgā ceļā, bez provocējošas ukraiņu sabiedrības šķelšanas un teritoriālās vienotības pārkāpumiem.
Krievijas argumenti bruņoto spēku pielietošanas sakarā ir nepamatoti un runā pretī Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām.
Saistībā ar 1994.gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai saistībā ar pievienošanos Līgumam par kodolieroču nepielietošanu, Krievija, ASV un Lielbritānija garantēja Ukrainai neatkarību, vienotību un drošību.
Krievijas Federācijas Padomes lēmums ievest bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un atklāta iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās.
Ukrainas arodbiedrību federācija aicina starptautisko arodbiedrību sabiedrību aktīvi izteikt stingru atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un pieprasīt izbeigt spriedzes kāpināšanu, lai nepieļautu asinsizliešanu.
Ukrainas Arodbiedrību federācijas priekšsēdētāja v.i. Grigorijs Osovojs
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atbildes vēstulē Eiropas Parlamenta (EP) pārstāvniecībai vērš uzmanību uz to, ka EP deputātu atbildība par cilvēktiesību ievērošanu dalībvalstīs nav pārpratums, bet pienākums. To pierāda arī konkrēta EP rīcība pēdējā gada laikā.
Tā, EP jau veic izmeklēšanu par troikas un dalībvalstu sadarbības demokrātisko leģitimitāti Portugālē, Kiprā un Īrijā. Kā šinī sakarā atzīmē EP priekšsēdētāja vietnieks Othmar Karas, „tas, ka dalībvalstu valdības ir demokrātiski likumīgas, nenozīmē, ka mums vairs nav vajadzīgs Eiropas Parlaments. Tas nozīmētu Eiropā pagriezt laiku atpakaļ par vairākām desmitgadēm” (http://www.europarl.europa.eu/). EP deputāti nav atstājuši bez uzmanības finanšu krīzes izraisītos cilvēktiesību pārkāpumus pat trešās pasaules valstīs, un tieši pateicoties Latvijas deputātei Inesei Vaiderei, 2013. gada aprīlī tika pieņemts attiecīgs ziņojums (http://www.europarl.lv).
Kā norādīts EP mājas lapā, ES Pamattiesību harta papildina Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tās vienīgais mērķis ir aizstāvēt personu pamattiesības, ko varētu skart tiesību akti, kurus pieņem ES iestādes un dalībvalstis, piemērojot ES līgumus; līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu, Pamattiesību harta iegūst juridisku spēku dalībvalstīs. Savukārt hartas 35. pants Veselības aprūpe paredz: Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.
EP ar tīmekļa starpniecību uzrunā ikvienu: Jums ir kas sakāms? Lieciet sevi sadzirdēt! Iesniedziet Parlamentam lūgumrakstu, ja jūs uzskatāt, ka jūsu dzīvesvietā tiek pārkāpti ES tiesību akti. Tieši tā 2012. gada novembrī rīkojās LVSADA kopā ar vēl sešām nevalstiskajām organizācijām. Diemžēl šis iesniegums tiek nepamatoti ignorēts, un galvenā morālā atbildība par to gulstas uz EP deputātiem no Latvijas.
Vienlaikus LVSADA augstu vērtē EP pārstāvniecības Latvijā ierosinājumu tikties, lai vienotos par labāko sadarbības formu. Tikšanās notiks 5. martā.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
