Rīgas dome un LVSADA kopā meklēs risinājumus darba apstākļu uzlabošanai sociālās un veselības aprūpes iestādēs
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris un priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa š.g. 23. aprīlī, tikās ar Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju prof. Baibu Rozentāli, lai pārrunātu iespējas uzlabot atalgojumu un darba apstākļus galvaspilsētas pašvaldības pārziņā esošajās sociālās aprūpes un veselības aprūpes institūcijās.
Puses vienojās, ka nepieciešams jau tuvākajā laikā precizēt redzējumu par aktuālākajām problēmām un kopīgi meklēt to risinājumu. Minētajā nolūkā prof. B. Rozentāle mēneša laikā organizēs sanāksmi ar plašāku pārstāvniecību no sadarbībā iesaistītajām pusēm. Sanāksmes laikā paredzēta viedokļu apmaiņa starp Rīgas domes Labklājības departamenta speciālistiem un LVSADA arodorganizāciju biedriem.
LVSADA cer, ka šāda nepastarpināta viedokļu apmaiņa starp darba devēja un darbinieku pārstāvjiem atsvaidzinās sociālo dialogu un ļaus uzlabot sabiedrisko pakalpojumu vidi galvaspilsētā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darbiniece Vita Pluša (tel. 67847300)
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par to, ka valdības rīcības plāns tiks papildināts ar pasākumiem, kas uzlabo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (Dienests) darbinieku piekļuvi veselības aprūpei. Šāds lēmums pēc arodbiedrību puses ierosinājuma tika pieņemts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē 2019. gada 16. aprīlī.
Pēc LVSADA ierosinājuma šo jautājumu Veselības ministrija sāka skatīt pagājušā gada augustā. Toreiz darba grupa nolēma, ka priekšlikums par savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Dienesta darbiniekiem ir konceptuāli atbalstāms. Lai iegūtu precīzāku informāciju par situāciju, ministrija uzdeva Dienestam aptaujāt darbiniekus par gaidīšanas laika ietekmi uz viņiem nepieciešamās ārstniecības pieejamību.
Pirms aptaujas rezultātu iesniegšanas ministrijai Dienesta vadība ar tiem iepazīstināja LVSADA. Aptauja uzrāda, ka 2018. gada pirmajos 6 mēnešos veselības aprūpe ir bijusi nepieciešama 725 cilvēkiem jeb 22% no visiem Dienesta darbiniekiem. Kaut arī pacienta iemaksu un līdzmaksājumu viņu vietā sedz valsts, 2045 epizodēs (42% gadījumu) darbinieki par pakalpojumu bija spiesti maksāt pilnu cenu no savas kabatas ilgā gaidīšanas laika dēļ.
Tātad realitātē NMPD darbinieki patiešām saskaras ar garām rindām uz viņiem nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu saņemšanu. Tas kavē darbu dienestā un neveicina NMPD nodrošinājumu ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem.
LVSADA joprojām cer, ka Dienesta darbinieku veselības aprūpes uzlabošana būs viens no pirmajiem jaunās valdības darbiem, kas gan uzlabos veselības aprūpes pieejamību, gan mazinās darba roku trūkumu Dienestā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir konstatējusi, ka valdība slepus gatavojas samazināt finansējumu veselības aprūpei. Sākot ar nākamo gadu, nozares finansējums saruks gan absolūtos skaitļos, gan procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas sabiedrībai par to netiek stāstīts vispār. Savukārt Eiropas Komisiju valdība gatavojas maldināt, ziņojot, ka viss ir vislabākajā kārtībā.
Tieši šādu maldinošu informāciju satur valdības sagatavotā Latvijas Stabilitātes programma 2019. – 2022. gadam. Programmā tiek apgalvots, ka “ar piešķirtā papildu finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam plānotajam finansējuma pieaugumam”. Patiesībā līdz pamatnostādnēs plānotajam jau tagad pietrūkst vairāk par 700 miljoniem euro. Atbilstoši pamatnostādnēm un Veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts finansējumam veselības aprūpei 2020. gadā jāsasniedz vismaz 4% no IKP. Diemžēl realitāte sola krietni mazāk.
Par konstatētajām neatbilstībām LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris šodien, 12. aprīlī, informēs Saeimas Eiropas lietu komisiju.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie Ministru prezidenta ar lūgumu papildināt valdības rīcības plānu ar pasākumiem, kas uzlabo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku piekļuvi veselības aprūpei.
Pēc LVSADA ierosinājuma šo jautājumu Veselības ministrija sāka skatīt pagājušā gada augustā. Toreiz darba grupa nolēma, ka priekšlikums par savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību NMPD darbiniekiem ir konceptuāli atbalstāms. Lai iegūtu precīzāku informāciju par situāciju, ministrija uzdeva dienestam aptaujāt darbiniekus par gaidīšanas laika ietekmi uz viņiem nepieciešamās ārstniecības pieejamību. Aptauja uzrāda, ka 2018. gada pirmajos 6 mēnešos veselības aprūpe ir bijusi nepieciešama 725 cilvēkiem jeb 22% no visiem NMPD darbiniekiem. Kaut arī pacienta iemaksu un līdzmaksājumu viņu vietā sedz valsts, 2045 epizodēs (42% gadījumu) darbinieki par pakalpojumu bija spiesti maksāt pilnu cenu no savas kabatas ilgā gaidīšanas laika dēļ.
Ņemot to vērā, LVSADA 15.02.2019. uzrunāja Veselības ministriju, rosinot papildināt valdības rīcības plāna projektu ar konkrētu punktu: “Uzlabota kārtība, kādā NMPD darbinieki saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi”. Diemžēl atbildes joprojām nav, tāpēc rodas bažas, vai Veselības ministrija izprot, cik svarīgi ir nodrošināt veselības aprūpes priekšposteni ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem.
Vērtējot Ministru prezidenta iespējamo rīcību, LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ir optimists: “Arodbiedrība cer, ka NMPD darbinieku veselības savlaicīga atjaunošana būs viens no pirmajiem Artura Krišjāņa Kariņa vadītās valdības darbiem, kas palīdzēs uzlabot veselības aprūpes pieejamību valstī”.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība vakar, 04.03.2019., piedalījās jaunākā Eiropas Komisijas (EK) ziņojuma par Latviju apspriešanā EK pārstāvniecībā Latvijā.
Atšķirībā no iepriekšējā ziņojuma šoreiz EK vairāk uzmanības veltījusi salīdzinošai 2019. gada budžeta plāna projekta analīzei. Salīdzinot valdības primāros izdevumus pēc funkcijas Latvijā ar Lietuvas, Igaunijas un vidējiem ES rādītājiem, atklājas, ka ir tikai viena nozare, kuras finansējums Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no visiem trim kontrolskaitļiem: veselības aprūpe. Tieši zemais valsts finansējums ziņojumā minēts kā viens no diviem galvenajiem cēloņiem sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem Latvijā (kā otrs cēlonis norādīts neveselīgs dzīvesveids), jo ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai veselības aprūpei.
EK vērtējumā veselības aprūpes uzlabošanā ir panākts neliels progress. Reformas, kuru mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pieejamību, efektivitāti un kvalitāti, virzās uz priekšu, taču tās ir agrīnā posmā. Diemžēl reformu sekmīgumu apdraud veselības aprūpes darbaspēka trūkums. Latvijā ārstu skaits ir zemāks par ES vidējo rādītāju (attiecīgi 32 ārsti pret 36 ārstiem uz 10 000 iedzīvotājiem), savukārt māsu skaits Latvijā ir viens no zemākajiem ES – tikai 46 māsas uz 10 000 iedzīvotājiem. Īpaši vainojams pie tā ir zemais atalgojums.
Ņemot vērā konstatēto, EK atzinīgi vērtē valdības veiktos pasākumus vajadzīgo cilvēkresursu nodrošināšanai veselības aprūpes nozarē. Pasākumi ietver gan algu palielinājumu periodā no 2018. līdz 2021. gadam, gan arī adekvātu samaksu par pagarināto darba laiku. Tāpat EK atzīmē, ka papildu publiskais finansējums veselības aprūpei laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam (pieaugums par 0,5% no IKP) ir devis pozitīvus rezultātus. Pieaugusi veselības aprūpes pakalpojumu un novatorisku zāļu pieejamība, pirmo reizi kopš ekonomiskās krīzes beigām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu ikgadējās “kvotas” nebija pilnībā izmantotas. Turklāt to Latvijas iedzīvotāju procentuālā daļa, kuri ziņo par neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām, ir samazinājusies no 8,2% līdz 6,2%.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina EK ziņojumu uztvert atbildīgi: “Komisijas konstatētais pierāda, ka būtiskas papildus investīcijas veselības aprūpē ir lietotas pareizi, jo uzlabo iedzīvotāju apmierinātību ar piekļuvi valsts sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem. Tātad konsekventi jāturpina uzsākto virzību, jo Latvijas atpalicība no vidējiem ES rādītājiem joprojām ir ievērojama.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) ir rosinājusi Veselības ministrijai papildināt valdības rīcības plānu ar pasākumiem, kas uzlabo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (Dienests) darbinieku piekļuvi veselības aprūpei.
Pēc LVSADA ierosinājuma šo jautājumu Veselības ministrija sāka skatīt pagājušā gada augustā. Toreiz darba grupa nolēma, ka priekšlikums par savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Dienesta darbiniekiem ir konceptuāli atbalstāms. Lai iegūtu precīzāku informāciju par situāciju, ministrija uzdeva Dienestam aptaujāt darbiniekus par gaidīšanas laika ietekmi uz viņiem nepieciešamās ārstniecības pieejamību.
Pirms aptaujas rezultātu iesniegšanas ministrijai Dienesta vadība ar tiem iepazīstināja LVSADA. Aptauja uzrāda, ka 2018. gada pirmajos 6 mēnešos veselības aprūpe ir bijusi nepieciešama 725 cilvēkiem jeb 22% no visiem Dienesta darbiniekiem. Kaut arī pacienta iemaksu un līdzmaksājumu viņu vietā sedz valsts, 2045 epizodēs (42% gadījumu) darbinieki par pakalpojumu bija spiesti maksāt pilnu cenu no savas kabatas ilgā gaidīšanas laika dēļ.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to vērtē kā netaisnību: “Dienesta darbinieki katru dienu riskē ar savu veselību un pat dzīvību, lai pie pacienta nokļūtu, cik vien ātri iespējams. Taču, kad palīdzība vajadzīga viņiem, to nākas gaidīt mēnešiem ilgi. Tas nav pareizi.”
LVSADA cer, ka Dienesta darbinieku veselības aprūpes uzlabošana būs viens no pirmajiem jaunās valdības darbiem, kas gan uzlabos veselības aprūpes pieejamību, gan mazinās darba roku trūkumu Dienestā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
