Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret valdības plāniem palielināt birokrātisko slogu veselības aprūpē.
Līdz šim veselības aprūpes organizēšana un finansēšana tika reglamentēta ar vienotiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”. Taču tagad izskatās, ka valdība plāno izdot atsevišķus noteikumus par katru slimību grupu. Par to liecina atklātībā nonākušais MK noteikumu projekts “Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei” (VSS-635). Ja par katras slimību grupas profilaksi un ārstēšanu tiks rakstīti atsevišķi MK noteikumi, veselības aprūpi reglamentējošo papīru blāķi pieaugs kā lavīna!
Aizbildināšanās, ka tas notiek Veselības aprūpes finansēšanas likuma prasību dēļ, neiztur kritiku. Tiesa, likuma Pārejas noteikumi nosaka, ka vairākas likumā paredzētas normas ir jāprecizē MK noteikumos, tāpēc pašreizējie MK noteikumi Nr. 1529 ir spēkā līdz 2018. gada 31. augustam. Taču Pārejas noteikumi nenosaka, ka arī turpmāk attiecīgas juridiskās normas nevar būt apvienotas vienotā normatīvajā aktā, kas būtu attiecīgi pārstrukturēts un atjaunināts. Ir redzams, ka nemākulības vai ļaunprātības dēļ tiek plānota veselības aprūpes sistēmas vadības sadrumstalošana, padarot to nepārskatāmu, grūtāku lietošanai un mazāk efektīvu.
Turklāt papildus bažas rada tas, ka nedz noteikumu projektā “Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei”, nedz arī tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā nav pieejami par obligātām pasludināto ārstniecisko darbību zinātniskā pierādījuma līmeņi. Līdz ar to nav skaidrs, kāda būs šo valsts mērogā plānoto pasākumu izmaksu efektivitāte un sagaidāmā rezultāta ticamība. Tādā situācijā rodas augsne aizdomām par kādas medikamentu grupas vai ārstniecības metodes slēptu lobēšanu.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris papildina: “Pagājušajā nedēļā LVSADA kopā ar Eiropas Komisijas Veselības ģenerāldirektorāta un Nodarbinātības ģenerāldirektorāta pārstāvjiem vienojās par sadarbību, lai stiprinātu Latvijas veselības aprūpes sistēmu un tās efektivitāti. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc klusēt par notiekošo nebūtu pareizi”.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore V. Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris piektdien, 22.06.2018. Briselē tikās ar Eiropas Komisijas (EK) Veselības ģenerāldirektorāta, Nodarbinātības ģenerāldirektorāta un Ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (DG SANTE, DG EMPL un DG ECFIN) speciālistiem.
Tikšanās notika Veselības ģenerāldirektorātā, kuru pārstāvēja Dr. Lukians Gadzolis (Loukianos Gatzoulis). Tikšanās iemesls bija LVSADA iebildumi pret to, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas efektivitātes vērtēšanai EK izmanto novecojušu metodiku, ko Pasaules Veselības organizācija (PVO) ieteica lietošanai 2000. gadā, bet laika gaitā ir pierādījies, ka tā nepamatoti samazina valsts finansējuma nozīmi veselības aprūpes sistēmā.
Atbilstoši šai metodikai veselības aprūpes sistēmas efektivitāte valstī tiek vērtēta, salīdzinot veselības rādītājus ar visu (valsts un privāto) veselības aprūpei tērēto līdzekļu daudzumu. 2000. gadā šāda pieeja pati par sevi bija novatoriska, jo līdz tam samērot veselības rādītājus ar ieguldījumiem dažādu valstu veselības aprūpes sistēmu salīdzināšanai nebija pieņemts. Tomēr drīz vien PVO atklāja, ka šādam salīdzinājumam piemīt būtisks trūkums: vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei nosaka tieši valsts garantētais finansējums, kamēr privāto finansējumu tērē dažādiem nolūkiem.
Līdz ar to kopš 2010. gada PVO par galveno faktoru, kas nosaka veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, atzīst valsts finansējumu. Tāpēc PVO iesaka valstīm pārskatīt budžeta prioritātes un nodrošināt, ka vispārējās valdības izdevumi veselības aprūpei ir vismaz 15% no valsts budžeta (Latvijā šogad – tikai aptuveni 9,5%).
Diskusijas laikā tika panākts saskanīgs viedoklis par mūsdienīgu un vispusīgu pieeju veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtējumam, kaut arī Ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis turpināja aizstāvēt novecojušās metodikas lietošanu. Lai veicinātu Latvijas veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu, LVSADA kopā ar Veselības ģenerāldirektorāta un Nodarbinātības ģenerāldirektorāta pārstāvjiem vienojās par sadarbības turpināšanu Eiropas Semestra pasākumu ietvaros.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore V. Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris piektdien, 22.06.2018., Briselē tiksies ar Eiropas Komisijas speciālistiem no Veselības, Nodarbinātības un Ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorātiem (DG SANTE, DG EMPL un DG ECFIN).
Tikšanās laikā ir plānots diskutēt par Latvijas veselības aprūpes sistēmas efektivitātes vērtēšanas kritērijiem un to atbilstību starptautiski atzītiem principiem. Detalizētāka informācija par diskusijas rezultātiem tiks sniegta nākamnedēļ.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore V.Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nopietnas bažas par Neatliekamās medicīnas dienesta (NMPD) direktores L. Cipules sasteigtajām darbībām, kas var pasliktināt darbinieku stāvokli un radīs iespējamību, ka iedzīvotāji nesaņems savlaicīgu neatliekamo palīdzību.
NMPD direktore L. Cipule š.g. 14. jūnijā uz tikšanos bija uzaicinājusi arodbiedrību pārstāvjus. Tikšanās laikā viņa izklāstīja savu redzējumu par plānotajām strukturālajām izmaiņām dienestā, kas skars darbinieku un brigāžu skaita samazināšanu. Tikšanās laikā LVSADA pārstāvji norādīja, ka, nosakot dienas darba laiku no plkst. 8.00 līdz plkst. 22.00, darbiniekiem nebūs iespējas nokļūt mājās (jo īpaši tas skars reģionus), un, samazinot brigāžu skaitu, būs mazāka iespēja sniegt neatliekamo palīdzību. L. Cipule pauda viedokli, ka darbinieki pēc darba laika beigām var pārgulēt dienesta telpās un nākamajā dienā turpināt darbu vai doties mājās. Šāds darba režīms esot nepieciešams, jo nakts laikā neesot tik liela noslodze kā dienā. Pēc NMPD vadības prezentācijas, bija redzams, ka plānots samazināt brigāžu darbinieku skaitu, tajā pat laikā palielinot administratīvo darbinieku skaitu.
Tikšanās laikā starp LVSADA un NMPD vadību netika panākta vienošanās par paredzamajām izmaiņām dienestā.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa uzsver: „Reformas nevar būt nepārdomātas un sasteigtas, lēmumi būtu jāpieņem sadarbībā ar reģionu centru vadītājiem, brigāžu centru vadītājiem un arodbiedrībām”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nopietnas bažas par valdības un Saeimas bezdarbību, kas veicina situācijas pasliktināšanos veselības aprūpē.
Mediķu nepietiekamā skaita dēļ Latvijā diennakts neatliekamā palīdzība tiek nodrošināta, pateicoties nesamērīgi lielam virsstundu darba apjomam. Finanšu krīzes apstākļos 2009. gadā tika pieņemti grozījumi Ārstniecības likumā, kas atļāva ārstniecības personām strādāt līdz pat 20 virsstundām nedēļā bez dubultas samaksas. Ar protesta akciju un sarunu palīdzību LVSADA panāca, ka 2017. gadā tiek noteikts pārejas periods līdz 2020. gadam minēto Ārstniecības likuma grozījumu atcelšanai. Arodbiedrību vienošanās ar valdību paredzēja, ka pārejas periods ir vajadzīgs tāpēc, lai ar būtiska darba samaksas pieauguma palīdzību trīs gados paspētu mazināt cilvēkresursu trūkumu nozarē un tādā veidā sadeldētu nepieciešamību pēc virsstundām bez apdraudējuma pacientiem. Darba samaksas pieauguma grafiku bija plānots nostiprināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Diemžēl politiķi šo norunu pārkāpa. Sekas nebija ilgi jāgaida – pēc tiesībsarga pieprasījuma Saeima tā arī nespēja Satversmes tiesai paskaidrot, kāpēc nepieciešams pārejas periods. Loģiski, ka tādā situācijā Satversmes tiesa nolēma pārejas periodu ievērojami saīsināt un nosprieda, ka virsstundu darbs veselības aprūpē ir jāuzskaita un jāapmaksā tikai un vienīgi Darba likumā noteiktajā kārtībā nevis no 2020. gada, kā to bija lēmusi Saeima, bet jau no 2019. gada 1. janvāra. Vārdos politiķi solīja spriedumu respektēt, taču viņu darbi liecina par ko citu. Liecinot Satversmes tiesā, Finanšu ministrijas pārstāve apgalvoja, ka valstij pietiekot naudas, lai nodrošinātu virsstundu apmaksu mediķiem pilnā apmērā jau tūlīt. Ja tā ir taisnība, tad kāpēc par to vēl nav oficiāli paziņots slimnīcu vadītājiem? Ja tie ir bijuši meli, tad kurš par tiem atbildēs?
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris situāciju vērtē tā: “Šobrīd izskatās, ka politiķi Satversmes tiesas spriedumu par virsstundu darba samaksu veselības aprūpē neuztver nopietni. Tādas bezatbildības sekas var būt graujošas.”
Nepadarītā ir daudz. LVSADA š. g. 9. aprīlī aicināja Veselības ministriju izveidot darba grupu, lai konkretizētu darba samaksas pieaugumu nozarē. Darba grupa joprojām nav sasaukta. Vēl vairāk – likumā Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam nav paredzēts palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei 2019. un 2020. gadā, turklāt veselības aprūpes pieejamības uzlabošana vispār nav iekļauta budžeta politikas prioritātēs.
LVSADA uzskata, ka šāda bezdarbība pirms 13. Saeimas vēlēšanām ir augstākajā mērā bezatbildīga. Tāpēc LVSADA aicina valdību un Saeimu nekavējoties pievērsties Satversmes tiesas sprieduma izpildei pēc būtības, nepasliktinot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore V. Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) brīdina, ka valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem.
Mediķu nepietiekamā skaita dēļ patlaban Latvijā diennakts neatliekamā palīdzība slimnīcās tiek nodrošināta, lielā mērā pateicoties nesamērīgi lielam virsstundu darba apjomam. Saskaņā ar Darba likumu, atļautais virsstundu skaits ir 144 stundas 4 mēnešu periodā (vidēji – 9 virsstundas nedēļā); par virsstundām ir jāmaksā dubulta likme. Finanšu krīzes apstākļos 2008. gadā darba devēji un politiķi uzstāja uz grozījumiem Ārstniecības likumā, kas atļautu ārstniecības personām strādāt līdz pat 20 virsstundām nedēļā bez dubultas samaksas. Sākotnēji LVSADA pret to iebilda. Tad kļuva skaidrs, ka valstij naudas nepieciešamā virsstundu apjoma samaksai patiešām nav, tāpēc apdraudējums neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktībai ir reāls. Politiķi solīja, ka, tiklīdz valsts finanšu situācija uzlabosies, Ārstniecības likuma grozījumi tiks atcelti un tiks būtiski paaugstināta darba samaksa nozarē, lai piesaistītu vajadzīgo darbinieku skaitu.
Finanšu krīze tika pārdzīvota, taču politiķi par solījumiem pašaizliedzīgajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija aizmirsuši. Tikai ar protesta akciju un smagu sarunu palīdzību LVSADA panāca vienošanos ar valdību par būtisku darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem 2018., 2019. un 2020. gadā, lai mazinātu cilvēkresursu trūkumu nozarē. Vienlaikus izdevās panākt Ārstniecības likuma grozījumus, kas paredz no 2017. g. 1. jūlija pakāpeniski samazināt atļauto virsstundu skaitu un paaugstināt samaksu par virsstundām, sasniedzot Darba likumā noteiktās normas 2020. gadā.
Diemžēl ar satraukumu jāsecina, ka ne valdība, ne Saeima negatavojas pildīt solījumu par turpmāko darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem 2019. un 2020. gadā. Vēl vairāk – likumā Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam nav paredzēts palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei 2019. un 2020. gadā, turklāt veselības aprūpes pieejamības uzlabošana nav iekļauta starp budžeta politikas prioritātēm.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Bez profesionāla un līdzjūtīga personāla nav iespējama ne pieejama, nedz kvalitatīva veselības aprūpe. Ja politiķi turpinās to ignorēt, viņiem ļoti drīz būs jāuzņemas visa atbildība par smagajām sekām.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
