Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien Veselības ministrijā centīsies panākt sociālo partneru atbalstu veselības aprūpes likumprojekta kvalitātes uzlabošanai un steidzamai likuma pieņemšanai Saeimā.
Šodien, 17.08.2017, Veselības ministrijā pēc LVSADA un Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) ierosinājuma tiek sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēde. LVSADA un LSB kopīgi rosina iekļaut sēdes darba kārtībā jautājumus par veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu un darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozarē.
NTSP sēdē 29.06.2017 tika pieņemts lēmums, kas uzdod Veselības ministrijai steidzami izstrādāt minēto likumprojektu ar skaidru mērķi – garantēt veselības aprūpei (tajā skaitā – darba samaksas būtiskai paaugstināšanai nozarē) konkrēta apjoma papildus finansējumu. Diemžēl LVSADA valdei nācās konstatēt, ka Veselības ministrija nezināmu iemeslu dēļ to nav ņēmusi vērā un likumprojektā atkārtoti iekļāvusi vairākas diskutablas normas, kuru saturs neatbilst NTSP izvirzītajam mērķim un deleģējumam. Lai novērstu šādu ministrijas paviršību, kas jūtami apdraud likumprojekta kvalitāti un virzību, LVSADA valde ir lēmusi aicināt uz konkrētu rīcību.
Pirmkārt, tas nozīmē nekavējoties izveidot saturiski skaidru un nesamudžinātu veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Likumprojekts jāatbrīvo no visa liekā, lai tas precīzi atbilstu NTSP deleģējumam par nepieciešamā papildus finansējuma garantijām, kas tik ļoti nepieciešamas gan pacientiem, gan nozares darbiniekiem un neraisa papildus diskusijas. Otrkārt, likums jāpieņem steidzami, lai tas sāktu darboties jau nākamā gada budžeta veidošanas procesā. Pretējā gadījumā rodas iespaids, ka likumprojektu kāds mudžina un bremzē tīšām, lai palīdzētu valdībai atbrīvoties no doto solījumu pildīšanas. Treškārt, visus aktuālos un neskaidros jautājumus par valsts obligāto veselības apdrošināšanu ieteicams apvienot atsevišķā valsts obligātās veselības apdrošināšanas likumprojektā.
Gadījumā, ja Veselības ministrija LVSADA priekšlikumus neņems vērā, LVSADA padome septembrī lems par jaunām protesta akcijām.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž satraukumu par veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta bremzēšanu.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 29.06.2017 tika pieņemts lēmums atbalstīt valdības sagatavoto nodokļu reformas projektu ar nosacījumu, ka reformas ietvaros tiks paredzēts tāds veselības aprūpes nozares valsts finansējuma pieaugums, kas 2020. gadā nodrošina veselības aprūpes valsts finansējumam vismaz 4% no IKP. Tāpat tika nolemts, ka finansējuma pieauguma ietvaros ir jāplāno būtisku darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem, un abi minētie nosacījumi jānostiprina ar jaunu likumu par veselības aprūpes finansēšanu. Likumprojekta izstrāde uzticēta Veselības ministrijai. Likumprojektu ir paredzēts izskatīt NTSP sēdē š. g. augustā un tā izstrādi pabeigt līdz š. g. 1. septembrim, lai Saeima varētu paspēt steidzamības kārtā pieņemt likumu līdz nākamā gada budžeta projekta izskatīšanai.
LVSADA jau iepriekš ir paudusi bažas par likumprojekta izstrādes procesu un izteikusi priekšlikumus tā uzlabošanai. Arī nesen (10.08.2017) notikušajā Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsvēra, ka kvalitātes vārdā no likumprojekta jāsvītro visu lieko, kas neatbilst likuma tiešajam uzdevumam – veselības aprūpes nozares valsts finansējuma būtiska pieauguma savlaicīgai garantēšanai.
Taču jaunākie notikumi liecina par pretējo. Kā norāda V. Keris, “atsevišķu aprindu mēģinājumi novirzīt veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu uz rezerves sliedēm rada bažas par kārtējo veselības aprūpei solītās naudas nozagšanu. Turklāt šīs aizdomas pastiprina fakts, ka par likumprojekta likteni valdība ir sākusi lemt slepus no arodbiedrībām”.
Par tālāko arodbiedrības rīcību saistībā ar veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu lems LVSADA valde šodien, 2017. gada 15. augustā.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) aicina Veselības ministriju steidzami sasaukt Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdi, lai apspriestu jautājumus par veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu un darba samaksas paaugstināšanu nozares darbiniekiem.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 29.06.2017 tika pieņemts lēmums atbalstīt valdības sagatavoto nodokļu reformas projektu ar nosacījumu, ka reformas ietvaros tiks paredzēts tāds veselības aprūpes nozares valsts finansējuma pieaugums, kas 2020. gadā nodrošina veselības aprūpes valsts finansējumam vismaz 4% no IKP. Tāpat tika nolemts, ka finansējuma pieauguma ietvaros ir jāplāno būtisku darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem, un abi minētie nosacījumi jānostiprina ar jaunu likumu par veselības aprūpes finansēšanu. Likumprojekta izstrāde uzticēta Veselības ministrijai. Likumprojektu ir paredzēts izskatīt NTSP sēdē š. g. augustā un tā izstrādi pabeigt līdz š. g. 1. septembrim.
Neraugoties uz konkrētajiem uzdevumiem un termiņiem, Veselības ministrija nesteidzas ar to izpildi. Kaut arī LVSADA jau 30. jūnijā uzaicināja Veselības ministriju nekavējoties sākt kopīgi veidot minēto likumprojektu, iekļaujot tajā konkrētas pamatnostādnes, likumprojekts ministrijā ir tapis, apejot NTSP formātam atbilstīgas konsultācijas ar sociālajiem partneriem. Turklāt nav ziņu, ka Veselības ministrija vispār plānotu likumprojektu izskatīt VANA. Diemžēl nākas konstatēt, ka šāda attieksme pret likumprojekta veidošanu ir atstājusi negatīvu iespaidu uz tā kvalitāti.
Likumprojektam tā pašreizējā redakcijā ir daudz būtisku trūkumu, tāpēc LVSADA un LSB aicina nekavējoties kopīgi rīkoties, lai to uzlabotu. Runājot par konkrētiem piemēriem, LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un LSB priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs vienprātīgi norāda: “Nav pieļaujams, ka Veselības ministrija mēģina no veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta izņemt NTSP apstiprinātās garantijas par būtisku darba samaksas pieaugumu nozarē.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie veselības ministres Andas Čakšas ar priekšlikumu par sadarbību, lai iespējami ātri un kvalitatīvi izveidotu Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 29.06.2017 tika pieņemts lēmums atbalstīt valdības sagatavoto nodokļu reformas projektu ar nosacījumu, ka reformas ietvaros tiks paredzēts tāds veselības aprūpes nozares valsts finansējuma pieaugums, kas 2020. gadā nodrošina veselības aprūpes valsts finansējumam vismaz 4% no IKP. Tāpat tika nolemts, ka finansējuma pieauguma ietvaros ir jāplāno būtisku darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem, un abi minētie nosacījumi jānostiprina ar jaunu likumu par veselības aprūpes finansējumu. Likumprojekta izstrāde uzticēta Veselības ministrijai, to ir paredzēts izskatīt NTSP sēdē š. g. augustā un virzīt pieņemšanai Saeimā š. g. septembrī.
Lai nodrošinātu NTSP lēmumu īstenošanu, LVSADA 30. jūnijā uzaicināja Veselības ministriju nekavējoties sākt kopīgi veidot minēto likumprojektu, iekļaujot tajā sekojošas pamatnostādnes:
atbilstoši MK rīkojumam Nr. 589 Parsabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam (14.10.2014), nozares valsts finansējums 2020. gadā nedrīkst būt mazāks par 4% no IKP;
papildus šogad plānotajam nozares valsts finansējumam (820 milj. EUR), turpmākajos trīs gados ir jāpiešķir ne mazāk kā: 2018. g. – 227 milj., 2019. g. – 341 milj., 2020. g. – 442 milj. EUR;
atbilstoši MK rīkojumam Nr. 326 Par pamatnostādnēm “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” (20.05.2005), vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, kas 2 reizes lielāka par vidējo darba samaksu tautsaimniecībā, tiek sasniegta 2020. gadā; vidējā darba samaksa ārstniecības un pacientu aprūpes personām ir 60%, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 40% no vidējās darba samaksas ārstam.
Pagaidām nekāda atbilde uz priekšlikumu no Veselības ministrijas nav saņemta.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir paudusi stingrus iebildumus pret valdības nodomu svītrot no ārstniecības personu sertifikācijas kārtības prasību par valsts valodas prasmi.
Par minēto valdības nodomu liecina sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”. Konkrēti, ir plānots atteikties no punkta 5.3., kas paredz, ka sertifikāciju var kārtot ārstniecības persona, “kura prot valsts valodu atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām”.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris minēto valdības ieceri vērtē kritiski: “Nav nedz saprotamas, nedz atbalstāmas izmaiņas tiesību aktos, kas varētu vājināt valsts valodas pozīcijas veselības aprūpes nozarē.”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde 20.06.2017 pieņems galīgo lēmumu par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku (PNDL).
LVSADA padome jautājumu par atteikšanos no PNDL sāka izskatīt 21.03.2017, pieņemot attiecīgu rezolūciju, kas tika adresēta Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei. Saeimas priekšsēdētāja uzaicināja LVSADA vadības pārstāvjus uz tikšanos, kas notika 12. aprīlī. Tikšanās laikā, piedaloties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, tika uzklausīts LVSADA viedoklis par to, kas steidzami jāpaveic, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē. Diskusijas rezultātā tikšanās dalībnieki vienojās, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kopā ar LVSADA pārstāvjiem izskatīs iespēju steidzamības kārtā virzīt apstiprināšanai Saeimā grozījumus Ārstniecības likuma 53.1 pantā, kas paredz jau šogad ar 1. jūliju uzsākt PNDL samazināšanu, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu par darbu PNDL ietvaros.
Diemžēl sarunas sākotnēji nesekmējās, tāpēc LVSADA padome 16. maijā nolēma aicināt visus veselības aprūpes nozares darbiniekus, uz kuriem attiecas Ārstniecības likuma 53.1 pants, brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt PNDL vienu mēnesi – no 1. līdz 31. jūlijam. Vienlaikus padome pilnvaroja LVSADA valdi izlemt, vai gadījumā, ja līdz 1. jūlijam tomēr stājas spēkā Ārstniecības likuma grozījumi par PNDL, tas ir pietiekams iemesls, lai apturētu brīdinājuma akciju.
Minēto grozījumu projekts tika kopīgi izveidots un saskaņots Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē 25. maijā. Tas nozīmē, ka virzītā likumprojekta saturs bija pieņemams gan arodbiedrībām, gan darba devējiem, gan arī Veselības ministrijai. Diemžēl Saeima 8. jūnijā pieņēma Ārstniecības likuma 53.1 panta grozījumus, kas tikai daļēji atbilst saskaņotajai likumprojekta redakcijai. Piemēram, netika apstiprināta darba samaksas paaugstināšanās par PNDL 2018. un 2019. gadā.
Par LVSADA valdes lēmumu tiks paziņots informatīvā sanāksmē, kas notiks Brīvo arodbiedrību savienības namā Bruņinieku ielā 29/31, sākums plānots plkst. 10:30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
