Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina visus, kuriem nav vienaldzīga Latvijas valsts drošība, neatliekami pievērst uzmanību kritiskajai situācijai veselības aprūpē.
Nepamatoti zemā ārstniecības personu darba samaksa kopā ar pārmērīgo darba slodzi un arvien pieaugošo profesionālās izdegšanas sindromu ir izraisījusi stihiskus darbinieku protestus ārstniecības iestādēs. Protesti vēršas plašumā, un ir sasnieguši pakāpi, kas reāli apdraud neatliekamās dzemdību palīdzības nodrošināšanu visā valstī. Ir saņemtas ziņas, ka protestiem jau pievienojas arī citu specialitāšu mediķi. Sekas tam var būt traģiskas.
Gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Banka ir konstatējušas, ka zemā darba samaksa nozarē ir viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē. Ņemot to vērā, LVSADA un LSB pagājuša gada beigās aicināja papildus piešķirt 2017. gada budžetā 23 milj. eiro tieši darba samaksas paaugstināšanai. Politiķi atrunājās, ka naudas nav, bet pēc tam sadalīja 28 miljonus deputātu kvotām. Šī kļūda ir jālabo nekavējoties.
LSB un LVSADA kopīgiem spēkiem šodien mēģināja par to pārliecināt gan Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. Diemžēl bez jūtamiem panākumiem.
Lai novērstu mātes, bērna un ikviena pacienta veselības un dzīvības apdraudējumu, LSB un LVSADA kopīgi aicina Ministru kabinetu, Saeimu un Valsts prezidentu nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu veselības aprūpes nozares darbiniekiem pienācīgu darba samaksu.
Jevgeņijs Kalējs,
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs
Valdis Keris,
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība šodien tikās ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas darbiniekiem.
Tikšanās laikā tika apspriesta gan situācija Latvijas veselības aprūpē kopumā, gan arī darbiniekiem aktuālie jautājumi konkrētajā slimnīcā. Kopīgi diskutējot, tika precizēta tālākā taktika, lai ar aktīvu un pārdomātu rīcību efektīvi aizstāvētu darbinieku tiesības uz taisnīgu darba samaksu.
Vērtējot tikšanās rezultātus, LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Veselības aprūpe ir komandas darbs. Uzvar tā komanda, kurā viens otru atbalsta, nevis ignorē”.
Tikšanās dalībnieki vienprātīgi atbalstīja LVSADA un Tiesībsarga saskaņoto nodomu vispirms vēlreiz mēģināt panākt politisku risinājumu pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai, vienlaikus būtiski paaugstinot darba samaksu. Tomēr, ja politiķi šādu pieeju ignorēs, tiks gatavota attiecīga prasība Satversmes tiesai.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir iepazinusies ar Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par ambulatoro veselības aprūpi un saskata tajā politiska pasūtījuma pildīšanas pazīmes.
Jau ziņojuma ievadā lasītājam tiek skaidri parādīta VK pozīcija: “Saprotot, ka tuvākajā laikā visdrīzāk nebūs iespējams būtiski palielināt veselības aprūpei piešķirto valsts finansējumu, risinājumi jāmeklē jau sistēmas pamatā”. Tas labi saskan ar valdošās politiskās koalīcijas rīcību, gadu no gada plānojot valsts izmērdēšanas budžetu. Neraugoties uz to, ka Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija ir ieteikušas Latvijai steidzami palielināt valsts veselības aprūpes finansējumu līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (2017. g. plānoti tikai 3,16%) vai 12% no vispārējās valdības izdevumiem (2017. g. plānoti tikai aptuveni 8%). Neraugoties uz to, ka medicīniskā personāla trūkums Latvijā zemo algu dēļ Pasaules Bankas pētījumā ir minēts kā viens no galvenajiem sistēmas apdraudējumiem (The World Bank. A qualitative study on health system bottlenecks in Latvia. Report. Riga, 2015).
Uz šo starptautisko organizāciju ieteikumu fona politiķi pēdējā laikā gan ir bijuši spiesti atzīt, ka naudas veselības aprūpes nozarei ir daudz par maz. Taču tā vietā, lai šo trūkumu steidzami novērstu, līdzšinējā politika tiek turpināta, izmisīgi mēģinot tam rast attaisnojumu (piem., “sistēma nav sakārtota”, “vainīgi ir paši mediķi”, “naudu esam iedevuši, vajag strādāt”). Līdzīgā veidā VK ir formulējusi revīzijas rezultātu publiskošanas mērķi: “Atzīstot, ka veselības aprūpei trūkst finansējuma un to nepieciešams palielināt, Valsts kontrole ar šīs revīzijas rezultātiem vēlas parādīt, ka Veselības ministrija arī ierobežota finansējuma apstākļos tomēr var rast risinājumus”.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ievadvārdu un Saeimas koalīcijas politiskās retorikas līdzība šinī gadījumā ir tik uzkrītoša, ka rada nopietnas šaubas par konkrētās revīzijas objektivitāti”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret valdības ieceri diskriminēt tās ārstniecības iestādes, kas neplāno attīstīt veselības tūrisma pakalpojumus.
Valdības sagatavotajā likumprojektā “Veselības tūrisma attīstības veicināšanas likums” ir noteikts, ka ārstniecības iestādēm, kas plāno attīstīt veselības tūrismu, tiks piemērotas nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides. Uz atlaidēm varēs pretendēt, ja plānotā sākotnējo ieguldījumu summa veselības tūrisma veicināšanai pārsniedz 200 000 euro, un “tūristu” apkalpošanai tiek izveidota atsevišķa struktūrvienība. Saskaņā ar likuma 2. pantu, tādā veidā valsts plāno veicināt veselības tūrisma attīstību Latvijā.
Tanī pašā laikā ārstniecības iestādēm, kas visus spēkus veltīs Latvijas iedzīvotāju ārstēšanai, papildus valsts atbalsts nav paredzēts, lai gan valsts 2017. gada budžetā veselības aprūpei paredzētais finansējums ir daudz mazāks, nekā prasa Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija.
Turklāt, veicot ieguldījumus veselības tūrisma attīstībā, šī nauda tiks atņemta Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpei, kas jau tāpat ir vāja. Tas vēl vairāk pasliktinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, lai gan jau tagad veselības aprūpes nepietiekamas kvalitātes dēļ ik valstī gadu pāragri mirst ap 6500 cilvēku, kuru dzīvības ir iespējams glābt.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to vērtē kā valdības ieceri padarīt Latvijas iedzīvotājus par otrās šķiras cilvēkiem: “Šādi valdības plāni pazemo gan mūsu pacientus, gan mediķus, un tāpēc atbalsta vietā ir pelnījuši nosodījumu.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Atvainojiet, ka traucēju, neraugoties uz Jūsu lielo aizņemtību. Tomēr atļaujiet atgādināt, ka aizņemtība neattaisno solījumu nepildīšanu.
Šī gada 2. maijā Jūs tikāties ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem (tajā skaitā – ar mani), lai apspriestu 1. maijā Doma laukumā notikušās Tautas sapulces prasības Saeimai. Sapulcē piedalījās vairāk nekā 3000 cilvēku, un viņu prasība Nr. 1 bija: “Steidzami un būtiski palielināt finansējumu veselības aprūpei atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem.” Tikšanās laikā Jūs solījāt iedziļināties situācijā un sniegt atbildi. Atbildes joprojām nav.
Atgādināšu arī par mūsu telefonisko sarunu š. g. 28. septembrī – dienu pirms Zaļās Nāves uznāciena uz politiskās skatuves. Informējot presi, Jūs toreiz uzsvērāt arodbiedrības atteikumu ierasties uz sarunām pāris stundas pirms plānotās protesta akcijas sākuma. Vienlaikus Jūs solījāt tikšanos jau tuvākajā laikā, savlaicīgi informējot par apspriežamajiem veselības aprūpes budžeta papildināšanas variantiem. Konstruktīvu priekšlikumu trūkums no Saeimas puses bija galvenais iemesls, kāpēc sarunas nevarēja notikt toreiz. Diemžēl nedz priekšlikumus, nedz aicinājumu uz sarunu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) no Jums nav saņēmusi joprojām.
Taču laiks negaida: valsts budžetu 2017. gadam ir plānots apstiprināt jau tuvākajās dienās, un koalīcijas partiju mašinērija samaļ miltos jebkurus argumentus, kas varētu grozīt budžeta projektu par labu Tautas Dzīvībai. Katastrofa nekļūst mazāka, ja to izliekas neredzam. Veselības aprūpes bēdīgo stāvokli patlaban nesaredz tikai Saeimas koalīcija. Jaunākie “Baltic International Bank barometra” rādītāji ir daiļrunīgāki par jebkuru retoriku: visos Latvijas novados cilvēki kā prioritāti nākamā gada valsts budžetā vēlas redzēt veselības aprūpi: Latgalē – 69%, Kurzemē – 73%, Vidzemē – 75%, Rīgā – 76% un Zemgalē – 85%!
Turpretī koalīcijas partijas ir citās domās. Latvijas vispārējās valdības izdevumi nākamgad pārsniegs 10 miljardus eiro. Pasaules Veselības organizācija iesaka Latvijai virzīt veselības aprūpei vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem, bet valdība plāno piešķirt tikai 7,65%. Tas būs vēl mazāk, nekā šogad iedalītie 8,12%… Pie varas esošās koalīcijas valdība 2014. g. rakstiski solīja veselības aprūpei 2017. g. papildus 368 miljonus eiro (3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), bet tā vietā tagad koalīcija gatavojas piešķirt tikai 67 miljonus. Par kādu prioritāti ir runa?!
Koalīcijas partijas ignorē ES institūciju brīdinošo informāciju par to, ka Latvija ik dienu zaudē 17 cilvēkus (gadā – aptuveni 6500), ko normālos, Eiropas līmeņa veselības aprūpei piedienīgos apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. Palielinās invalīdu skaits. Ir palielinājušās summas, ko valsts un darba devēji spiesti maksāt par slimības lapām. Vai Jūs cerat, ka šis posts saruks, ja samazināsiet apmaksāto slimības atvaļinājumu garumu vai nepiešķirsiet invaliditāti cilvēkiem, kuri kļuvuši nevarīgi? Tā nenotiks! Cilvēku veselība un darbaspēka kvalitāte grūs vēl straujāk, un valsts budžets tāpēc zaudēs arvien vairāk. Zaļās Nāves triumfs ir viss, ko var panākt, turpinot līdzšinējo tautas izmērdēšanas politiku. Vai tiešām Jūs to vēlaties?
Dzirdiet: vēl nav par vēlu, lai palīdzētu Tautas Dzīvībai! Eiropas Komisija 2016. g. ieteikumos Latvijai ir skaidri norādījusi uz konkrētu mērķi: līdz 2020. g. palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, sasniedzot 4% no IKP, salīdzinot ar 3% no IKP 2015. gadā. Lai ticami sāktu uz to virzīties, nākamgad jāsasniedz vismaz 3,25% no IKP, līdz kuriem budžeta projektā pietrūkst vēl 23 milj. eiro. Tautas Dzīvības vārdā šie līdzekļi ir jāatrod!
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji trešdien, 9. novembrī tiksies ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem, lai sniegtu viedokli par nepieciešamajiem darbiem situācijas uzlabošanai veselības aprūpes jomā.
Tikšanās notiks EK Ģenerāldirektorātu pārstāvju Eiropas Semestra vizītes, kas plānota no 8. līdz 10. novembrim, ietvaros. Šīs vizītes rezultāti tiks izmantoti, lai vērtētu, kā Latvijai sokas ar EK 2016. gada Latvijai adresēto rekomendāciju ieviešanu, kā arī sagatavotu 2017. gada EK ziņojumu par Latviju.
LVSADA un EK pārstāvniecība Latvijā jau š. g. 31. augustā apmainījās ar viedokļiem par Eiropas Semestra aktualitātēm veselības aprūpes nozarē. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka Latvijas valdībai, veidojot 2017. gada budžetu, būtu jāseko jaunākajiem EK ieteikumiem. Īpašu uzmanību būtu pelnījusi veselības aprūpes sistēmas pieejamības, kvalitātes un izmaksu lietderības uzlabošana, vienlaikus samazinot darbaspēka nodokļu īpatsvaru zemu atalgotajai sabiedrības daļai. LVSADA pārstāvji apstiprināja, ka arodbiedrība atbalsta EK rekomendāciju ieviešanu, atkārtoti atgādinot par tiem gan Ministru kabinetam, gan Saeimai. Sarunas noslēgumā tika nostiprināts viedoklis, ka viena no būtiskajām Eiropas Semestra dimensijām ir sociālais dialogs, kura kvalitāte jāstiprina visām iesaistītajām pusēm.
Tikšanās laikā LVSADA plāno pievērst EK uzmanību tam, ka valdības sagatavotais nākamā gada budžeta projekts neatbilst EK ieteikumiem par neatliekamu un būtisku veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu Latvijā.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
