Saeima š.g. 6.martā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Arodbiedrību likuma redakciju.
Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu.
Jaunais likums neparedz konceptuālas izmaiņas arodbiedrību darbā, bet modernizēs līdzšinējo regulējumu, novēršot novecojušās normas, kas bija pretrunā ar citiem likumiem un starptautisko tiesību normām.
Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.
Jaunais arodbiedrību regulējums stāsies spēkā 2014.gada 1.novembrī.
Sīkāku Informāciju par jaunā likuma normām var uzzināt LVSAD birojā (lvsada@lvsada.lv)
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Ukrainas Arodbiedrību federācijas paziņojums starptautiskajām arodbiedrību apvienībām, valstu nacionālajiem arodbiedrību centriem
Ukrainas Arodbiedrību federācija, kuras rindās ir vairāk nekā 7 miljoni arodbiedrības biedru, arī krievu un krievvalodīgo Ukrainas pilsoņu, izlēmīgi paziņo, ka ir par teritoriāli vienotu Ukrainu.
Mums nav nepieciešama citas valsts aizstāvība. Visus jautājumus, kas saistīti arī ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Krimā, var un vajag risināt tikai mierīgā ceļā, bez provocējošas ukraiņu sabiedrības šķelšanas un teritoriālās vienotības pārkāpumiem.
Krievijas argumenti bruņoto spēku pielietošanas sakarā ir nepamatoti un runā pretī Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām.
Saistībā ar 1994.gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai saistībā ar pievienošanos Līgumam par kodolieroču nepielietošanu, Krievija, ASV un Lielbritānija garantēja Ukrainai neatkarību, vienotību un drošību.
Krievijas Federācijas Padomes lēmums ievest bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un atklāta iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās.
Ukrainas arodbiedrību federācija aicina starptautisko arodbiedrību sabiedrību aktīvi izteikt stingru atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un pieprasīt izbeigt spriedzes kāpināšanu, lai nepieļautu asinsizliešanu.
Ukrainas Arodbiedrību federācijas priekšsēdētāja v.i. Grigorijs Osovojs
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atbildes vēstulē Eiropas Parlamenta (EP) pārstāvniecībai vērš uzmanību uz to, ka EP deputātu atbildība par cilvēktiesību ievērošanu dalībvalstīs nav pārpratums, bet pienākums. To pierāda arī konkrēta EP rīcība pēdējā gada laikā.
Tā, EP jau veic izmeklēšanu par troikas un dalībvalstu sadarbības demokrātisko leģitimitāti Portugālē, Kiprā un Īrijā. Kā šinī sakarā atzīmē EP priekšsēdētāja vietnieks Othmar Karas, „tas, ka dalībvalstu valdības ir demokrātiski likumīgas, nenozīmē, ka mums vairs nav vajadzīgs Eiropas Parlaments. Tas nozīmētu Eiropā pagriezt laiku atpakaļ par vairākām desmitgadēm” (http://www.europarl.europa.eu/). EP deputāti nav atstājuši bez uzmanības finanšu krīzes izraisītos cilvēktiesību pārkāpumus pat trešās pasaules valstīs, un tieši pateicoties Latvijas deputātei Inesei Vaiderei, 2013. gada aprīlī tika pieņemts attiecīgs ziņojums (http://www.europarl.lv).
Kā norādīts EP mājas lapā, ES Pamattiesību harta papildina Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tās vienīgais mērķis ir aizstāvēt personu pamattiesības, ko varētu skart tiesību akti, kurus pieņem ES iestādes un dalībvalstis, piemērojot ES līgumus; līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu, Pamattiesību harta iegūst juridisku spēku dalībvalstīs. Savukārt hartas 35. pants Veselības aprūpe paredz: Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.
EP ar tīmekļa starpniecību uzrunā ikvienu: Jums ir kas sakāms? Lieciet sevi sadzirdēt! Iesniedziet Parlamentam lūgumrakstu, ja jūs uzskatāt, ka jūsu dzīvesvietā tiek pārkāpti ES tiesību akti. Tieši tā 2012. gada novembrī rīkojās LVSADA kopā ar vēl sešām nevalstiskajām organizācijām. Diemžēl šis iesniegums tiek nepamatoti ignorēts, un galvenā morālā atbildība par to gulstas uz EP deputātiem no Latvijas.
Vienlaikus LVSADA augstu vērtē EP pārstāvniecības Latvijā ierosinājumu tikties, lai vienotos par labāko sadarbības formu. Tikšanās notiks 5. martā.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Nepieļausim līdzšinējo Eiropas Parlamenta (EP) Latvijas deputātu atkārtotu ievēlēšanu!
Vakar, 18. februārī, LVSADA Valde pieņēma lēmumu par reklāmas kampaņas organizēšanu, lai novērstu pašreizējo Latviju pārstāvošo Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atkārtotu ievēlēšanu, jo viņi ir rupji ignorējuši iedzīvotāju vajadzības pēc kvalitatīvas un pieejamas veselības aprūpes.
Joprojām neesam saņēmuši Eiropas Parlamenta atbildi uz 2012. gada novembra mediķu sabiedrisko organizāciju kopīgo vēstuli, kurā tika norādīts uz to, ka Latvijā tiek rupji pārkāpti Eiropas Savienības tiesību akti, kas nosaka iedzīvotāju tiesības uz pieejamu un augsti kvalitatīvu veselības aprūpi, lūdzot vērtēt, vai ES pamattiesību pārkāpumi ir savienojami ar Latvijas atbilstību 2015. gadā paredzētajam Eiropas Padomes prezidējošās valsts statusam.
Diemžēl arī Latvijas ievēlētie EP deputāti par kritisko situāciju pašmāju veselības aprūpē nav izrādījuši nekādu interesi. Situācija ir kļuvusi vēl kritiskāka – pacientu rindas uz izmeklējumiem kļuvušas garākas, daudzi slimnieki nespēj samaksāt valsts noteiktos līdzmaksājumus, un arī mediķu algas joprojām nav konkurētspējīgas, jo trīs Valda Dombrovska valdības veselības aprūpei piešķirto finansējumu ir samazinājušas līdz 2,9% no IKP, pretēji solītam paaugstinājumam līdz 4,5% 2014. gadā.
Aicināsim vēlētājus rīkoties atbildīgi, izvērtējot kandidātu padarīto, nevis klausoties solījumos!
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I.Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš uzmanību uz to, ka Veselības ministrijas mājas lapā ir ievietota maldinoša informācija par zemāko darba samaksu ārstniecības iestādēs.
Mājas lapas sadaļā Par ārstniecības personu darba samaksas izmaiņām 2014. gadā ir rakstīts: Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka minimālo darba samaksu ārstniecības iestādēm, noteikts, ka ārstam darba samaksa nav zemāka par 846,61 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām – ne zemāka par 506,54 eiro un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – ne zemāka par 338,64 eiro.
Īstenībā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība (spēkā no 31.12.2013) 287. punktu, minētās likmes atbilst vidējai, nevis zemākajai darba samaksai mēnesī.
Salīdzinājumam, zemākās darba samaksas likmes mediķiem ar 2014. g. 1. janvāri ir sekojošas: ārstam – 529 eiro, māsai – 330 eiro, māsas palīgam – 320 eiro (Ministru kabineta noteikumi Nr. 1435 Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 595 „Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām”.)
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).