Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sagaida, ka topošajā koalīcijas partiju sadarbības memorandā un valdības deklarācijā tiks iekļauts punkts par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, pakāpeniski tuvinot nozares valsts finansējumu vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem.
Veselības nozare ir stratēģiski svarīga valsts drošībai gan ikdienā, gan jo īpaši ārkārtas situācijās. Neraugoties uz to, Latvijas valsts veselības aprūpes finansējums joprojām atpaliek ne tikai no ES un OECD valstu vidējiem rādītājiem, bet arī no veselības nozares valsts finansējuma Igaunijā un Lietuvā. Šāda atpalicība ir ilgusi gadiem.
Sekas ir smagas. Novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris].
Neraugoties uz to, ka Covid-19 pandēmija pakļāva un joprojām pakļauj veselības nozari pārslodzei un līdz šim ir prasījusi vairāk par 6000 dzīvību (https://www.spkc.gov.lv), pašreizējā valdība joprojām nav uzskatījusi par vajadzīgu steidzami un būtiski palielināt veselības nozares bāzes finansējumu (neskaitot specifiskos Covid-19 apkarošanai domātos papildus izdevumus).
Tādā veidā valdība turpina ignorēt aicinājumus būtiski uzlabot Latvijas veselības aprūpes valsts sektora finansējumu un nodrošinājumu ar cilvēkresursiem, ko izteikušas gan atzītas starptautiskas organizācijas, gan arī Latvijas Republikas Saeima (Saeimas paziņojums “Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam (NAP2027)”, “Latvijas Vēstnesis”, 127, 06.07.2020.).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Latvijas drošību un izaugsmi nevar nostiprināt, turpinot badināt valsts veselības aprūpi. Tāpēc LVSADA aicina bez vilcināšanās iekļaut starp topošās valdības prioritātēm valsts veselības aprūpes sektora stiprināšanu ar papildus finansējumu, lai īsinātu rindas pēc plānveida pakalpojumiem, mazinātu pacientu līdzmaksājumus un nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu nozares darbiniekiem.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir guvusi nozīmīgu panākumu centienos panākt, ka tiesībsargājošās institūcijas pēc būtības vērtē mājaslapas https://www.covidgudrie.com/ (turpmāk – mājaslapa) uzturētāja iespējami prettiesiskās darbības.
Pamatu optimismam ir devis Rīgas pilsētas tiesas 2022. g. 18. oktobra lēmums, ar kuru atbildīgajam servisa uzturētājam ir uzlikts par pienākumu iesniegt tiesai datus par domēna covidgudrie.com īpašnieku.
LVSADA jau 2021. g. oktobrī vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par mājaslapā anonīmi publicēto nepatieso un apkaunojošo apgalvojumu, ka LVSADA vadītājs V. Keris piederot pie cilvēkiem, “kuri uz cilvēku ciešanām vēlas gūt popularitāti, nopelnīt vai nodarīt kaitējumu Latvijas valstij”, jo viņš: “Publicēja faktiem neatbilstošu informāciju Arodbiedrība šonedēļ izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka jauniem cilvēkiem pēc vakcinācijas ir liels sirds muskuļa iekaisuma risks”. Kā atsauce mājaslapā uzrādīta nevis LVSADA attiecīgā preses relīze, bet gan pastarpināta informācija, kas pasniegta tendenciozi ar mērķi diskreditēt arodbiedrību.
Atkārtotos iesniegumos policijai un prokuratūrai LVSADA norādīja, ka 03.08.2021. publiskotās preses relīzes saturu (https://www.lvsada.lv/?p=4171) pamato zinātniski dati no Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapas (https://www.cdc.gov), kā arī Imunizācijas valsts padomes rekomendācijas par bērniem un jauniešiem piemērotākās vakcīnas izvēli (https://www.vm.gov.lv/lv/media/7752/download).
Dažādās tiesu instancēs LVSADA pieteikums par mājaslapas īpašnieka identitātes noskaidrošanu tika skatīts kopš 2022. gada marta.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauž gandarījumu: “Kaut arī procesa laikā nācās saskarties ar vairākiem negaidītiem sarežģījumiem, beidzot izdevies sasniegt taustāmu rezultātu cīņā pret arodbiedrības diskreditēšanu. Tas vairo uzticību Latvijas tiesu sistēmai.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž pilnu gatavību atkārtotam brīdinājuma streikam, kas sāksies rītdien, 27. septembrī. Pulksten 13.00 plānota arī protesta akcija pie Ministru kabineta ēkas. Atbalstu streikam ir izteikusi Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija (EPSU), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī vairāku Eiropas valstu arodbiedrības.
Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena. Atbilstoši minētajai prasībai, valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 048 (patlaban – 1 963) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 229 (patlaban – 1 183) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 820 (patlaban – 745) eiro pirms nodokļu samaksas.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 eiro un māsu palīgiem – 931 eiro. Kā redzams, LVSADA neprasa valdībai izpildīt rīkojumu pilnībā, bet gan piedāvā taisnīgu un saprātīgu kompromisu. Lai prasību izpildītu, nepieciešami papildus aptuveni 30 milj. eiro.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabineta rīkojumā Nr. 394 (VIII sadaļa) valdība ir apstiprinājusi ne tikai sasniedzamo vidējās darba samaksas apmēru mediķiem, bet arī identificējusi riskus, kas iestāsies, ja darba samaksa mediķiem netiks palielināta vajadzīgajā apmērā. Un riski ir ļoti nopietni: “Ja atalgojums ārstniecības personām netiek palielināts plānotajā apjomā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, galvenokārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana, kritiski pasliktināsies ne tikai slimnīcās reģionos, bet arī klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā.”
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un LVSADA Streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa to komentē īsi: “Valdības un Saeimas nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tātad valdība ar Saeimas ziņu nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No pacienta viedokļa tas ir bīstami dzīvībai.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu par K. Kariņa vadītās valdības bezatbildīgo rīcību, apstiprinot jaunu darba samaksas modeli ārstniecības personām. Šādi rīkojoties, valdība ir būtiski pasliktinājusi mediķu darba samaksas nosacījumus.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2023. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai (bez Covid-19 piemaksām un pacientu privātajiem maksājumiem) pirms nodokļu samaksas, bruto, būtu jāsasniedz: ārstiem – 2 455 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 473 eiro un māsu palīgiem – 982 eiro. Jaunā modeļa piedāvājums: ārstiem – 2147 eiro (starpība ar solīto: mīnus 308 eiro mēnesī), māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem – 1289 eiro (starpība ar solīto: mīnus 184 eiro mēnesī) un māsu palīgiem – 770 eiro (starpība ar solīto: mīnus 212 eiro mēnesī).
Tātad ar valdības vakardienas lēmumu ārstam 2023. gadā tiks atņemti 3696 eiro, māsai – 2208 eiro un māsas palīgam – 2544 eiro no tā, ko valdība viņiem rakstiski apsolīja 2017. gadā.
Un tie vēl nebūt nav visi jaunā modeļa trūkumi.
Īpaši netaisnīgs jaunais modelis būs pret zemāk atalgotajiem mediķiem, jo paredz māsu palīgu un NMPD sanitārā autotransporta vadītāju mēneša vidējās darba samaksas attiecību pret ārsta vidējo darba samaksu pazemināt no 40% uz 29%. Kā redzams, Veselības ministrijai nospļauties uz to, ka viņas brūvējums cilvēkus nevis piesaistīs, bet drīzāk atbaidīs no darba veselības aprūpes valsts sektorā.
Ne jau velti pret jauno modeli iebilda gan LVSADA, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan arī Latvijas Slimnīcu biedrība (darba devēju organizācija, kas pārstāvēta arī Eiropas veselības aprūpes sektora darba devēju organizācijā HOSPEEM). Tomēr valdība to ignorēja un apzināti pieņēma lēmumu, kas dod nopietnu triecienu valsts apmaksātai veselības aprūpei, vājinot tās cilvēkresursus.
LVDADA priekšsēdētājs Valdis Keris runā tieši: “LVSADA nekad nav atbalstījusi šo Veselības ministrijas sabrūvēto brāķi un neplāno piedalīties sarunās par brāķa ieviešanu nozarē. Ja kāds ir izlēmis notraipīt rokas un sirdsapziņu, palīdzot pasliktināt savu kolēģu darba tiesības, tad tā ir viņa personīga izvēle. Turpretī LVSADA nekad nav bijusi un nebūs ne streiklauzis, ne kolaborants!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien, 20. septembrī, vienbalsīgi nolēma rīkot atkārtotu brīdinājuma streiku šī gada 27. un 28. septembrī. Vienlaikus ar streiku tiek plānota protesta akcija pie Ministru kabineta ēkas 27. septembrī.
Neraugoties uz brīdinājuma streiku 27. jūlijā, ne valdība, ne Saeima nav pakustinājusi ne pirkstu, lai mēģinātu streiku novērst. LVSADA no savas puses streika prasības ir vairākkārtīgi mīkstinājusi un tagad tās paredz tikai daļēju valdības 2017. gada 7. augusta rakstisko solījumu (Ministru kabineta rīkojums Nr. 394 “Par konceptuālo ziņojumu Par veselības aprūpes sistēmas reformu”) izpildi attiecībā uz valsts garantēto darba samaksu ārstniecības personām 2022. gadā.
Viena no būtiskākajām Latvijas veselības aprūpes nozares problēmām ir darba roku trūkums, un galvenais problēmas cēlonis ir nesamērīgi zemais atalgojums. Uz to Latvijas valdībai un Saeimai atkārtoti ir norādījusi gan Eiropas Komisija, gan OECD, gan Pasaules banka. Saeima, apstiprinot Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, ir uzsvērusi, ka neatliekami un būtiski jāpalielina veselības aprūpes valsts sektorā strādājošo darba samaksa. Taču K. Kariņa vadītā valdība patlaban par to neliekas ne zinis, tāpat kā neliekas ne zinis par taisnīgajām un samērīgajām LVSADA streika prasībām. Streika prasību izpildei šogad būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro. Uz citu valdības tēriņu fona tā ir salīdzinoši neliela summa. Tātad šoreiz runa nav par naudu. Bet par ko tad?
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un Streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa secina: “Kaut arī Latvija gadā zaudē tūkstošiem dzīvību, kuras varētu glābt, ja valsts veselības aprūpe būtu pienācīgi finansēta un tajā strādājošie būtu pietiekamā skaitā, valdība to neizprotamā veidā spītīgi ignorē. Gribot negribot jāsecina, ka valdība grib veidot Latviju par labi apsargātu kapsētu. Taču arodbiedrība tādai nākotnei nepiekrīt. Mēs cīnīsimies par Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz dzīvību! Par tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi!”
Pēc LVSADA padomes sēdes notika valdes sēde, kas precizēja turpmākos ar streiku saistītos pasākumus. Sēdes laikā vienotu atbalstu LVSADA streika prasībām pauda uzaicinātie vadības pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Māsu Asociācijas un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
