Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir nosūtījusi Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētājai D. Zavadskai vēstuli, kurā atkārtoti lūdz sniegt precizējošu informāciju.
LVSADA š. g. 22. augustā nosūtīja IVP priekšsēdētājai vēstuli, kurā lūdza sniegt informāciju par publikācijām un pētījumiem, kas pamato IVP 2022. g. 3. augusta publiski paustās rekomendācijas attiecībā uz vakcināciju. LVSADA birojā š. g. 23. augustā tika saņemta e-vēstule, ko parakstījusi Šarlote Kononova, SPKC Infekciju slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vecākā epidemioloģe. Vēstulē teikts, ka D. Zavadska ir prombūtnē un LVSADA vēstuli varēs izlasīt pēc 5. septembra. Bez tam, SPKC vēstulē ir norāde uz IVP 3. augusta sēdes protokolu un tajā norādītajām atsaucēm (referencēm).
LVSADA iepazinās ar minētajām trīs atsaucēm: 1) Pagaidu rekomendācijām par Covid-19 vakcināciju 2022. g. rudenī Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionam (Interim recommendations on COVID-19 vaccination in autumn 2022 for the WHO European Region), 2) Eiropas Zāļu aģentūras 2022. g. 1. jūlija paziņojumu presei (European Medicines Agency. Global regulators agree on key principles on adapting vaccines to tackle virus variants. News, 01/07/2022), 3) Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un Eiropas Zāļu aģentūras 11.07.2022. papildināto kopīgo paziņojumu par papildus devām balstvakcinācijai ar Covid-19 vakcīnām (Updated joint statement from ECDC and EMA on additional booster doses of Covid-19 vaccines. News, 11 Jul 2022).
Neviena no minētajām publikācijām nesatur pamatojumu IVP rekomendācijai veikt otro Covid-19 balstvakcināciju ikvienam valsts iedzīvotājam.
Ņemot to vērā, LVSADA atkārtoti aicina IVPpriekšsēdētāju D. Zavadskusniegt informāciju, kādas zinātniskas publikācijas pamato publiski pausto IVP rekomendāciju veikt otro Covid-19 balstvakcināciju ikvienam valsts iedzīvotājam.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par Veselības ministrijas centieniem panākt ārstniecības personu jaunā darba samaksas modeļa apstiprināšanu, kas būtiski pasliktinātu darba samaksas nosacījumus nozarē gan tuvākajā laikā, gan ilgtermiņā.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2023. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai (bez Covid-19 piemaksām un pacientu privātajiem maksājumiem) pirms nodokļu samaksas, bruto, bija jāsasniedz: ārstiem – 2 455 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 473 eiro un māsu palīgiem – 982 eiro. Jaunā modeļa piedāvājums: ārstiem – 2147 eiro (starpība ar solīto: mīnus 308 eiro mēnesī), māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem – 1289 eiro (starpība ar solīto: mīnus 184 eiro mēnesī) un māsu palīgiem – 770 eiro (starpība ar solīto: mīnus 212 eiro mēnesī).
Ilgākā termiņā, līdz 2027. gadam, jaunais modelis sola sasniegt “mērķa algu” (pēc būtības – darba samaksu), kas ārstiem būšot ar koeficientu 2,7 pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (OECD valstu vidējais rādītājs) – 3086 eiro. Taču šāds skaitlis bija ar minēto koeficientu 2020. gadā, kad mēneša vidējā darba samaksa (bruto) Latvijā bija 1143 eiro (https://data.stat.gov.lv). Ņemot vērā tautsaimniecības izaugsmi, 2027. gadā vidējā darba samaksa valstī būs daudz augstāka. Tātad lielīgais jaunā modeļa apsolījums ir bezkaunīga fikcija un kārtējā mediķu mānīšana! Un tie vēl nebūt nav visi jaunā modeļa trūkumi.
Īpaši netaisnīgs jaunais modelis būtu pret zemāk atalgotajiem mediķiem, jo paredz māsu palīgu un NMPD sanitārā autotransporta vadītāju mēneša vidējās darba samaksas attiecību pret ārsta vidējo darba samaksu pazemināt no 40% uz 29%. Pamatojums: tā nosakot Valsts kancelejas “ekseļa” tabulas. Dzīvē gan ir pavisam citādi. Tomēr Veselības ministrijai nospļauties uz to, ka viņas brūvējums cilvēkus nevis piesaistīs, bet drīzāk atbaidīs no darba veselības aprūpes valsts sektorā.
LVDADA priekšsēdētājs Valdis Keris mēģina rast izskaidrojumu: “Pirmajā acu uzmetienā veselības ministra izmisīgie centieni par katru cenu panākt, ka aizejošā valdība pirms Saeimas vēlēšanām apstiprina brāķi, šķiet bezatbildīga, neprofesionāla un neloģiska. Taču, ja īstais mērķis ir vājināt valsts sektoru par labu privātās medicīnas attīstībai, viss nostājas savās vietās!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) gatavošanās pilna formāta streikam 27. un 28. septembrī ir tuvu noslēgumam. Vienlaikus ar streiku tiek plānota protesta akcija pie Ministru kabineta ēkas.
Neraugoties uz brīdinājuma streiku 27. jūlijā, ne valdība, ne Saeima nav pakustinājusi ne pirkstu, lai mēģinātu streiku novērst. LVSADA no savas puses streika prasības ir vairākkārtīgi mīkstinājusi un tagad tās paredz tikai daļēju valdības 2017. gada 7. augusta rakstisko solījumu (Ministru kabineta rīkojums Nr. 394 “Par konceptuālo ziņojumu Par veselības aprūpes sistēmas reformu”) izpildi attiecībā uz valsts garantēto darba samaksu ārstniecības personām 2022. gadā.
Viena no būtiskākajām Latvijas veselības aprūpes nozares problēmām ir darba roku trūkums, un galvenais problēmas cēlonis ir nesamērīgi zemais atalgojums. Uz to Latvijas valdībai un Saeimai atkārtoti ir norādījusi gan Eiropas Komisija, gan OECD, gan Pasaules banka. Saeima, apstiprinot Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, ir uzsvērusi, ka neatliekami un būtiski jāpalielina veselības aprūpes valsts sektorā strādājošo darba samaksa. Taču K. Kariņa vadītā valdība patlaban par to neliekas ne zinis, tāpat kā neliekas ne zinis par taisnīgajām un samērīgajām LVSADA streika prasībām. Streika prasību izpildei šogad būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro. Uz valdības neplānoto tēriņu fona tā ir salīdzinoši neliela summa. Tātad šoreiz runa nav par naudu. Bet par ko tad?
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Kaut arī Latvija gadā zaudē tūkstošiem dzīvību, kuras varētu glābt, ja valsts veselības aprūpe būtu pienācīgi finansēta un tajā strādājošie būtu pietiekamā skaitā, valdība to neizprotamā veidā spītīgi ignorē. Gribot negribot jāsecina, ka valdība grib veidot Latviju par labi apsargātu kapsētu. Taču arodbiedrība tādai nākotnei nepiekrīt. Mēs cīnīsimies par Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz dzīvību!”
LVSADA streika komitejas vadītāja, priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa papildina: “Mūsu streika prasība ir skaidri definēta. Mūsu protesta mērķis ir aizstāvēt dzīvību – Tavu un manu! Bez mediķiem nebūs Latvijas!”
Galīgais lēmums par oficiālu streika pieteikšanu tiks pieņemts LVSADA padomes sēdē 20. septembrī pēc streika komitejas ziņojuma noklausīšanās.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par vairākiem veselības ministra Daniela Pavļuta izteikumiem politiskajā diskusijā par veselības aprūpi, ko vakar, 4. septembrī, LTV 1. kanālā vadīja žurnālists Jānis Domburs.
Vispirms, minimālās mēneša algas likmes mediķiem šīs valdības pilnvaru laikā nav paaugstinātas par 75%, kā to apgalvoja D. Pavļuts. Atbilstoši Ministru kabineta 2018. g. 18. decembra noteikumiem Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” (ar attiecīgiem grozījumiem), laikā no 2019. līdz 2022. gadam minimālās algas likmes ārstiem un māsām ir pieaugušas par 45%, bet māsu palīgiem – par 38%. Pie tam galvenokārt šis pieaugums ir radies, pateicoties iepriekšējās valdības virzītajiem likumdošanas grozījumiem.
Otrkārt, neatbilst patiesībai ministra apgalvojums, ka 2022. gadā darba samaksas pieaugums ārstniecības personām nepārsniedz 5% tāpēc, ka valdība tam nav piešķīrusi vairāk naudas (noprotams, ka Veselības ministrija būtu gribējusi vairāk). LVSADA atkārtoti ir aicinājusi Veselības ministriju kopīgi griezties pie valdības, lai nodrošinātu darba samaksas pieaugumu 10% apmērā. No veselības ministra tika saņemts atteikums, jo “mehānisks atalgojuma palielinājums par 10% neatbilst Veselības ministrijas veidotajai atalgojuma politikai”. Tātad Veselības ministrija ne tikai nepieprasīja vajadzīgo līdzekļu apjomu, bet spītīgi pretojās arodbiedrības aicinājumam kopīgi iesniegt attiecīgu pieprasījumu.
Turklāt jāņem vērā, ka ārstniecības personu atalgojuma konkurētspēju gan reālajā dzīvē, gan atbilstoši OECD metodikai nosaka mediķu vidējās (nevis zemākās) darba samaksas attiecība pret vidējo darba samaksu valstī. Raugoties uz valsts garantēto vidējo darba samaksu (bez Covid-19 piemaksām un līdzekļiem, kas iegūti no maksas pakalpojumiem), šajā ziņā atpalicība Latvijā joprojām ir dramatiska.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 eiro un māsu palīgiem – 931 eiro. Realitāte, ko radījusi pašreizējā valdība: ārstiem – 1963 eiro (starpība ar solīto: mīnus 364 eiro), māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem – 1183 eiro (starpība ar solīto: mīnus 213 eiro) un māsu palīgiem – 745 eiro (starpība ar solīto: mīnus 186 eiro).
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 2022. gada 23. augustā nosūtīja vēstuli Imunizācijas valsts padomei ar aicinājumu iesūtīt informāciju, kas pamatotu D. Zavadskas 05.08.2022. publiski paustās rekomendācijas attiecībā uz vakcināciju.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
