Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka Amerikas Anesteziologu biedrība sadarbībā ar Anestēzijas pacientu drošības fondu š. g. 4. augustā kopīgi publiskoja jaunus ieteikumus par pirmsoperācijas izmeklēšanu, kas pamatoti ar koronavīrusa delta varianta izplatību starp pilnībā vakcinētajiem.
Amerikas Anesteziologu biedrības (American Society of Anesthesiologists) un Anestēzijas pacientu drošības fonda (Anesthesia Patient Safety Foundation) ieskatā, ir nepieciešams ņemt vērā koronavīrusa delta varianta augošo izplatību starp pilnībā vakcinētiem cilvēkiem, lai savlaicīgi pārkārtotu pirmsoperāciju izmeklēšanas kārtību. Pārkārtojumi paredz, ka pirms plānveida operācijām vai anestēzijas, kas varētu būt saistīta ar aerosolu ģenerēšanu, visiem pacientiem neatkarīgi no vakcinācijas statusa ir jāveic PĶR (PCR) tests uz SARS-CoV-2. Šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai uzlabotu gan pacientu, gan personāla drošību jaunajos pandēmijas apstākļos (ASA and APSF Statement on Perioperative Testing for the COVID-19 Virus. https://www.asahq.org).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Šis piemērs uzskatāmi pierāda, cik svarīgi ir savlaicīgi pievērst uzmanību jaunākajiem datiem par Covid-19 un atbilstīgi uz tiem reaģēt. Tieši tāpēc šīs nedēļas sākumā LVSADA, balstoties uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem, informēja sabiedrību un aicināja uz atklātu un godīgu diskusiju.”
LVSADA uzsver, ka, līdzīgi kā kopīgā paziņojuma autori, ir sniegusi sabiedrībai informāciju, lai veicinātu savlaicīgu pacientu un mediķu drošības nostiprināšanu jaunajos Covid-19 izplatības apstākļos. Atsevišķu personu paziņojumi, kā tādā veidā sabiedrībai un ārstu kopienai ir nodarīts kaitējums, nav profesionāli pamatoti un varētu liecināt par politisku vai komerciālu ieinteresētību.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nepiekrīt Zāļu valsts aģentūras (ZVA), Imunizācijas valsts padomes (IVP) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apgalvojumam, ka LVSADA ir izplatījusi maldinošu paziņojumu, kas nav balstīts zinātniskos datos.
LVSADA š. g. 3. augustā vērsa sabiedrības uzmanību uz diviem būtiskiem jaunumiem: vakcinācija pret Covid-19 nav vienādi droša visās vecuma grupās un diemžēl daudzos gadījumos nepasargā pret atkārtotu inficēšanos.
Pirmajā gadījumā informāciju pamato jauni dati, kas pieejami Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā (https://www.cdc.gov). Īpaši tas attiecas uz 12 – 17 gadus veciem jauniešiem, kuriem miokardīta risks pārsniedz hospitalizācijas risku aptuveni sešas reizes (Atsauce uz zinātniskas informācijas avotu: John M. Mandrola. Vaccine-Induced Myocarditis Concerns Demand Respect, Not Absolutism. Medscape. July 01, 2021).
Otrajā gadījumā jaunākā zinātniskā informācija liecina, ka aptuveni puse inficēšanās gadījumu, ko izraisījis koronavīrusa delta variants, ir konstatēta starp pilnībā vakcinētiem cilvēkiem. Vienlaikus ir konstatēts, ka vakcinācija labi pasargā pret smagu saslimšanu ar Covid-19 (Atsauce uz zinātniskas informācijas avotiem: Damian McNamara. Delta Variant Key to Breakthrough Infections in Vaccinated Israelis. Medscape. July 07, 2021; Ardhana Aravindan and Chen Lin. Vaccinated People Make Up 75% of Recent COVID-19 Cases in Singapore, but Few Fall Ill. Medscape. July 26, 2021).
ZVA, IVP un SPKC nav atspēkojusi nevienu no LVSADA uzrādītajiem zinātniskās informācijas avotiem; šo institūciju 4. augusta paziņojumā (https://www.tvnet.lv) veltīgi meklēt atsauces uz zinātniskām publikācijām. Toties paziņojums satur vairākas neprecizitātes. Piemēram, apgalvojums “Atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūrā apstiprinātam šo vakcīnu aprakstam un lietošanas instrukcijai pēc vakcinācijas ar mRNS tehnoloģijas vakcīnām ļoti retos gadījumos novērots miokardīts un perikardīts” atbilst patiesībai tikai daļēji. Apraksta sadaļā “4.8 Nevēlami efekti” miokardīts un perikardīts ir atzīmēts kā blakne, kuras biežums nav zināms. Tas nozīmē, ka galīgo lēmumu par to, cik šī blakne ir reta (vai bieža) vēl tikai pieņems.
LVSADA priekšsēdētājs, habilitēts medicīnas doktors Valdis Keris secina: “Izskatās, ka konkrētajā gadījumā nevis LVSADA, bet gan ZVA, IVP un SPKC ir tās, kuras paudušas maldinošu apgalvojumu bez pietiekama zinātniska pamatojuma!”
LVSADA, atšķirībā no oponentiem, nepretendē uz tiesībām izteikt vienīgo pareizo viedokli. Taču LVSADA aicina uz atklātu un godīgu diskusiju par vakcinācijas pret Covid-19 drošību un efektivitāti, izmantojot starptautiski atzītus zinātniskus datus, kas iegūti iespējami nesen un nav pakļauti politiskai vai komerciālai ietekmei.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka vakcinācija pret Covid-19 nav vienādi droša visās vecuma grupās un diemžēl daudzos gadījumos nepasargā pret atkārtotu inficēšanos.
Atbilstoši jaunākajiem datiem, kas pieejami Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā (https://www.cdc.gov), jauniem vīriešiem (12 – 24 g.) miokardīta risks pēc otras mRNS tipa vakcīnas (Pizer – BioNTech un Moderna) devas pārsniedz ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju risku. Īpaši tas attiecas uz 12 – 17 gadus veciem jauniešiem, kuriem miokardīta risks pārsniedz hospitalizācijas risku aptuveni sešas reizes (John M. Mandrola. Vaccine-Induced Myocardotis Concerns Demand Respect, Not Absolutism. Medscape. July 01, 2021).
Tāpat jaunākā zinātniskā informācija liecina, ka aptuveni puse jauno inficēšanās gadījumu, ko izraisījis koronavīrusa delta variants, ir konstatēta starp pilnībā vakcinētiem cilvēkiem. Vienlaikus ir konstatēts, ka vakcinācija labi pasargā pret smagu saslimšanu ar Covid-19 (Damian McNamara. Delta Variant Key to Breakthrough Infections in Vaccinated Israelis. Medscape. July 07, 2021; Ardhana Aravindan and Chen Lin. Vaccinated People Make Up 75% of Recent COVID-19 Cases in Singapore, but Few Fall Ill. Medscape. July 26, 2021).
LVSADA priekšsēdētājs V. Keris aicina to ņemt vērā: “Kaut arī vakcinēšanās labi sargā riska grupas pret smagu saslimšanu ar Covid-19, tā nav vienādi droša visiem un vairs pietiekami nenovērš iespēju inficēt citus cilvēkus. Abi atklājumi ir pietiekami nozīmīgi, lai atturētu no sasteigtu politisku lēmumu pieņemšanas par piespiedu vakcinēšanu.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300)
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir uzsākusi biedru aptauju par atbalstu pirmsstreika sarunām.
Biedri ir sašutuši par veselības ministra diskriminējošo attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Diemžēl ministrijas pakļautībā ir arī iestādes, kurās atalgojums nav būtiski palielināts kopš 2009. gada krīzes. Laikā, kad pieaug energoresursu cenas, un līdz ar to arī gaidāms pārējo preču cenu kāpums, ministrs augstprātīgi atsakās apspriest jautājumu par atalgojuma pieaugumu jaunākajam medicīniskajam personālam (māsu palīgiem) un atbalsta jeb tehniskajam personālam, aizbildinoties ar tā saucamo I. Viņķeles domnīcas modeli, kas esot taisnīgs, elastīgs, motivējošs un caurspīdīgs…
Laikā, kad cilvēkresursu trūkums nozarē ir galvenā problēma, koalīcija ir atbalstījusi veselības ministra naudas izšķērdēšanas plānu, piešķirot miljonus loterijām un citiem pasākumiem.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece L. Bāriņa izsaka nožēlu, ka valsts līdzekļi tiek dāsni piešķirti apšaubāmiem pasākumiem, aizmirstot, ka Latvijas vienīgā un galvenā vērtība ir cilvēks. Veselības ministram beidzot nāktos saprast, ka veselības aprūpe ir komandas darbs, kur svarīgs katra darbinieka ieguldījums.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir sākusi gatavoties streikam, jo atkārtoti saskārusies ar Veselības ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem.
LVSADA jau iepriekš ziņoja, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2021. g. 17. jūnija sēdē beidzot izdevās novērst Veselības ministrijas nodomu ārstniecības personu darba samaksas mainīgajā daļā vairs neiekļaut Darba likumā paredzētās vispārējās piemaksas (par virsstundām, darbu svētku dienās, nakts darbu, u. c.) un Ministru kabineta noteikumu paredzētās speciālās piemaksas (piem., par darbu, kas saistīts ar īpašu risku). Lai panāktu šīs absurdās idejas atcelšanu, bija vajadzīgs aptuveni gads un daudzas birokrātiskas procedūras.
Tomēr neizdevās panākt, ka 2022. gadā darba samaksas pieaugums tiek plānots arī jaunākajam medicīniskajam personālam (māsu palīgiem) un atbalsta jeb tehniskajam personālam. To Veselības ministrija atteicās iekļaut nākamā gada budžeta līdzekļu pieprasījumā, tanī pat laikā plānojot darba samaksas pieaugumu ārstiem un māsām aptuveni 9% apmērā. Kaut arī LVSADA iebilda, ka šāda attieksme pret zemāk atalgoto personālu ir netaisnīga un diskriminējoša, veselības ministrs D. Pavļuts iebildumus noraidīja, jo darba samaksas paaugstināšana tikai ārstiem un māsām pilnībā atbilstot jaunajam darba samaksas modelim, kas esot taisnīgs, elastīgs, motivējošs un caurspīdīgs. NTSP sēdes laikā Ministru prezidents A. K. Kariņš piebilda, ka esot vienisprātis ar veselības ministru.
Rīkojumu par jaunas darba samaksas kārtības veidošanu Ministru prezidents A. K. Kariņš izdeva 2019. gada 27. novembrī pēc toreizējās veselības ministres I. Viņķeles iniciatīvas, iepriekš nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem. Modelis tika veidots nevis oficiālā darba grupā, bet gan domnīcā, kuras dalībniekus izvēlējās Veselības ministrija pēc tikai sev zināmiem kritērijiem. Domnīcas darbs netika protokolēts (līdzīgi kā darbs pie bēdīgi slavenā vakcīnu iepirkuma).
LVSADA rosināja plānot darba samaksas paaugstināšanu jaunākajam medicīniskajam personālam un atbalsta personālam arī Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdēs š. g. 3. jūnijā un 30. jūnijā, taču atkārtoti saņēma veselības ministra atteikumu.
LVSADA priekšsēdētājs V. Keris ar nožēlu secina: “Ja veselības ministrs un Ministru prezidents atkārtoti ignorē taisnīgu arodbiedrības prasību nepakļaut diskriminējošai attieksmei zemāk atalgotos veselības aprūpes darbiniekus, arodbiedrībai atliek tikai viens – uzsākt streika priekšdarbus.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai (LVSADA) ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) atbalstu ir izdevies panākt, ka jaunajā darba samaksas modelī ārstniecības personām turpmāk netiks liegtas Darba likumā un Ministru kabineta noteikumos līdz šim paredzētās piemaksas.
Par to Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2021. g. 17. jūnija attālinātajā sēdē paziņoja Veselības ministrijas pārstāvis, piedaloties veselības ministram D. Pavļutam. Sākotnēji Veselības ministrijas izstrādātais modelis paredzēja, ka ārstniecības personu darba samaksas mainīgajā daļā vairs netiks iekļautas Darba likumā paredzētās vispārējās piemaksas (par virsstundām, darbu svētku dienās, nakts darbu, u. c.) un Ministru kabineta noteikumu paredzētās speciālās piemaksas (piem., par darbu, kas saistīts ar īpašu risku). Pēc ilgstošiem LVSADA, LBAS un LSB iebildumiem to beidzot ir izdevies novērst.
Tomēr neizdevās panākt, ka pārējo trūkumu novēršanai Veselības ministrija izveido oficiālu darba grupu, kas atklāti un demokrātiski izstrādātu visām pusēm pieņemamus risinājumus konkrētā termiņā. Pret to nesaprotamu iemeslu dēļ iebilda gan veselības ministrs, gan arī Ministru prezidents A. K. Kariņš. Viņa priekšlikums bija “turpināt darbu pie modeļa, uzklausot visas puses.” Tik izplūdušam formulējumam arodbiedrības piekrist nevarēja.
Rīkojumu par jaunas darba samaksas kārtības veidošanu Ministru prezidents A. K. Kariņš izdeva 2019. gada 27. novembrī pēc toreizējās veselības ministres I. Viņķeles iniciatīvas, iepriekš nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem. Modelis tika veidots nevis oficiālā darba grupā, bet gan domnīcā, kuras dalībniekus izvēlējās Veselības ministrija pēc tikai sev zināmiem kritērijiem. Domnīcas darbs netika protokolēts (līdzīgi kā darbs pie bēdīgi slavenā vakcīnu iepirkuma).
Lielākie riski veselības aprūpes valsts sektoram, ko joprojām satur jaunais modelis, ir darba samaksas nosacījumu pasliktināšana gan jaunākajam medicīniskajam personālam (māsu palīgiem), gan augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nesamērīga birokrātiskā sloga radīšana darbiniekiem, darba devējiem un Nacionālajam veselības dienestam.
LVSADA priekšsēdētājs V. Keris apstiprina: “Darbs pie jaunā modeļa trūkumu novēršanas vēl ne tuvu nav galā. LVSADA turpinās konsekventi aizstāvēt ārstniecības personas pret darba samaksas nosacījumu pasliktināšanu un apkraušanu ar jaunām birokrātijas važām.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
