Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības (LVSADA) valde šodien, 15. janvārī, tikās ar veselības ministres amata kandidāti Ilzi Viņķeli.
Tikšanās laikā tika pārrunāta topošā valdības deklarācija, kā arī ieskicēti iespējamie sadarbības virzieni veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. Sarunas laikā nostiprinājās viedoklis par to, ka valdības deklarācijā jāiekļauj garantijas Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētajam nozares valsts finansējuma pieaugumam un darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris atzīmē: “Veselības ministres amata kandidātes Ilzes Viņķeles ieklausīšanās arodbiedrības viedoklī uzlabo sociālo dialogu. Tas ir pozitīvs signāls, kas vairo uzticību topošajai valdībai.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
LVSADA NMPDD Rīgas reģiona arodorganizācijas biedram / biedrei
2019. gada 7. janvārī
Nr. 2/3-5
Aicinām Jūs piedalīties LVSADA NMPDD Rīgas reģiona arodorganizācijas biedru sapulcē, kas notiks 2019. gada 22. janvārī plkst. 17.00, Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā, LBAS konferenču zālē II stāvā.
Darba kārtība
Informācija par LVSADA darbu 2018. gadā
LVSADA komisijas ziņojums par LVSADA NMPDD Rīgas reģiona arodorganizācijas lietvedības dokumentu pārbaudi
LVSADA NMPDD Rīgas reģiona arodorganizācijas arodkomitejas darba vērtējums
LVSADA NMPDD Rīgas reģiona arodorganizācijas vadības institūciju pārvēlēšanas
Neskaidrību gadījumā lūdzu sazināties ar LVSADA biroju.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) paziņo, ka joprojām nav piekritusi lielākam virsstundu skaitam, nekā atļauts Darba likumā.
Atbilstoši ziņām plašsaziņas līdzekļos, vakar, 3. decembrī, Saeimas sociālo un darba lietu komisija ir nolēmusi atbalstīt grozījumus Ārstniecības likumā, kas atļaus ārstniecības personām strādāt divreiz lielāku virsstundu skaitu, nekā atļauts Darba likumā. Uz minēto komisijas sēdi LVSADA pārstāvji nebija aicināti. Tātad lēmumu komisija ir pieņēmusi, klātesot tikai valdības un darba devēju pārstāvjiem, kuri bija priekšlikuma ierosinātāji.
Par tālāko rīcību LVSADA lems padomes sēdē 18. decembrī. Sēde notiks Arodbiedrību nama 2. stāva zālē Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31. Sēdes sākums plānots plkst. 10.30.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par to, kāpēc vairākos plašsaziņas līdzekļos kļūdaini atspoguļota Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) 23.11.2018. sēde: lēmums aicināt valdību un Saeimu nekavējoties atbalstīt darba samaksas pieaugumu nozarē turpmākajos trīs gados netiek pieminēts, bet lēmums par virsstundu darba samaksu un organizēšanu atstāstīts sagrozītā veidā.
VANA sēdi Veselības ministrija (VM) sasauca pēc tam, kad 20. novembrī bija saņēmusi vēstuli no LVSADA. Vēstulē LVSADA aicina Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, visus 13. Saeimas deputātus, ministru prezidentu Māri Kučinski un veselības ministri Andu Čakšu steidzami rīkoties, lai radītu stingras politiskās garantijas par to, ka nepieciešamie papildus līdzekļi veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un samaksai par virsstundu darbu 2019., 2020. un 2021. gada budžetā (attiecīgi ne mazāk kā 90 milj., 177,6 milj. un 281,4 milj. EUR) tiks nodrošināti. Veselības ministre ir pirmā, kura pēc vēstules saņemšanas sākusi rīkoties. Tieši par to (un nevis par atbalstu darba devēju ierosinājumam palielināt atļauto virsstundu skaitu) ministre saņēma atzinību no LVSADA puses preses konferencē tūlīt pēc VANA sēdes.
Pirmais sēdes darba kārtības punkts bija veltīts ārstniecības personu darba samaksai. Vienbalsīgi tika nolemts, ka VANA bez kavēšanās iesniegs Ministru kabinetam un Saeimai ierosinājumu sniegt veselības nozares darbiniekiem visas nepieciešamās likumiskās un politiskās garantijas par to, ka iepriekš solītais darba samaksas pieaugums viņiem turpmākajos trijos gados – katru gadu par 20% – tiks nodrošināts. Diemžēl ziņa par to ir grūti atrodama vai pat noklusēta.
Otrais darba kārtības punkts attiecās uz virsstundu darbu ārstniecības personām. Darba devēju puse aicināja palielināt atļauto virsstundu skaitu, pamatojot to ar darba roku trūkumu. VM darba devēju ierosinājumu atbalstīja. Arodbiedrību puse nepiekrita. Pēc diskusijas tika nolemts, ka arodbiedrības līdz 18.12.2018. vērtēs darba devēju un VM priekšlikumu. Priekšlikums paredz, ka iepriekš solītais darba samaksas pieaugums turpmākajos trijos gados tiek nodrošināts un par katru virsstundu teik atlīdzināts atbilstoši Darba likumam ne mazāk kā dubultā apmērā. Pie šādiem nosacījumiem no 01.01.2019. tiek noteikts trīs gadu pārejas periods, kurā atļautais virsstundu skaits veselības aprūpes nozarē nepārsniedz 16 stundas nedēļā (Darba likums atļauj 8 stundas). Neatbilst patiesībai ziņa par to, ka VANA jau ir nolēmusi rosināt attiecīgas izmaiņas likumdošanā.
LVSADA aicina plašsaziņas līdzekļus precizēt iepriekš publiskoto kļūdaino informāciju par 2018. gada 23. novembra VANA sēdi, lai izvairītos no viltus ziņu producēšanas.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu par to, ka 2019. gada budžeta projektā nav paredzēts finansējums darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes nozarē.
Patlaban Latvija ārstu un māsu darba samaksas ziņā gan absolūtos skaitļos, gan attiecībā pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā ir vienā no pēdējām vietām starp OECD valstīm. Lai novērstu darba roku trūkumu veselības aprūpē, šī gada augustā Veselības ministrijas darba grupa vienojās, ka nepieciešams vidējo darba samaksu ārstiem un māsām 2019., 2020. un 2021. gadā paaugstināt par 20% katru gadu. Diemžēl plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija liecina, ka budžeta projektā tas nav atspoguļots.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar rūgtumu konstatē: “Ja pacientam vajadzīgajā brīdī blakus neatradīsies kvalificēta mediķu komanda, pati no sevis nepalīdzēs neviena tehnoloģija, lai cik moderna tā būtu. Pirms vēlēšanām valdība izlikās, ka to saprot.”
Par to, ka valdība slepus gatavo kārtējo griezienu veselības aprūpei, liecina arī citas pazīmes. Atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam (MK rīkojums Nr. 589, 14.10.2014., turpmāk – Pamatnostādnes) rakstītajam, veselības aprūpes reformas virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi. Lai to sekmīgi paveiktu, valsts veselības aprūpes budžetam ir vajadzīgs finansējums, kas 2020. g. sasniedz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Atbalstu tam ir paudusi gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Veselības organizācija. Pienākums valdībai minēto apņemšanos izpildīt ir nostiprināts arī Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Diemžēl Latvijas Stabilitātes Programmā 2018. – 2021. gadam, ko valdība šogad iesniegusi Eiropas Komisijai vērtēšanai, ir vismaz divas būtiskas neatbilstības Pamatnostādnēm. Pirmā: veicot aprēķinus, kļūst redzams, ka 2020. gadā valsts finansējums veselības aprūpei būs tikai 3,1% no IKP. Otrā: apgalvojums, ka “ar redzamo finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei, atbilstoši Pamatnostādnēs plānotajam finansējuma pieaugumam”.
Par konstatētajām neatbilstībām LVSADA rīt, 23. oktobrī, informēs Eiropas Komisijas pārstāvjus. Tikšanās notiks Eiropas Mājā, Aspazijas bulvārī 28; sākums plānots plkst. 13.45.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) pauž satraukumu par to, ka koalīcijas veidošanas sarunās ir izskanējis nodoms atcelt Veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Kā galvenais iemesls likuma atcelšanai tiek minēts tas, ka pretējā gadījumā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku palikšot bez veselības aprūpes. Tas neatbilst patiesībai, jo neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, pamata izmeklējumi, kā arī psihisko slimību un infekcijas slimību diagnostika un ārstēšana saskaņā ar likumu ir un būs pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Ja ir vēlme šo sarakstu papildināt, lai vēl vairāk samazinātu atšķirību starp abiem veselības aprūpes pakalpojumu groziem, to var ātri un vienkārši izdarīt ar dažu likuma grozījumu palīdzību.
Līdz ar to patiesais iemesls, kādēļ daži politiskie spēki vēlas likumu atcelt, varētu būt likumā nostiprinātais valdības pienākums palielināt valsts un pašvaldību finansējumu veselības aprūpei līdz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā (patlaban – 3,6%, pirms gada – 3,1%).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē ar bažām: “Ir noprotams, ka valsts veselības aprūpes stiprināšana ir kā dadzis acī tiem, kuri joprojām lolo shēmas par nozares privatizēšanu. Ja viens no 13. Saeimas pirmajiem darbiem būs atgriešanās pie valsts veselības aprūpes badināšanas un tautas izmērdēšanas politikas, tas būs nožēlojami.
LVSADA rūpīgi sekos līdzi koalīcijas partiju plāniem par rīcību veselības aprūpes jomā, un pauž cerību, ka Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteiktā virzība uz steidzamu veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu netiks apdraudēta.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
