9. janvārī, jau tradicionāli ap Zvaigznes dienu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) apbalvos labākos sadarbības partnerus – darba devējus, kas aizvadītajā gadā rūpējušies par darbiniekiem, sadarbojušies ar arodbiedrību un stiprinājuši sociālo dialogu. Pasākums „Sadarbības partneris 2013” notiks 9. janvārī plkst.14.00, Rīgā, Latviešu biedrības namā, Zelta zālē,Merķeļa ielā 13.
LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: „Mūsu ikgadējais pasākums „Sadarbības partneris” parāda, ka Latvijā ir darba devēji, kas rūpējas par saviem darbiniekiem – kuriem drošs un labi atalgots darbinieks ir vērtība. Mums ir prieks, ka katru gadu ir jauni darba devēji, kas apliecina šīs vērtības, un ceram, ka šī pieredze ies plašumā.”
LBAS balvu „Sadarbības partneris 2013” saņems:
SIA „CEMEX”, valdes priekšsēdētājs Enrique Alberto Garcia Morelos Zaragoza (izvirzījusi Latvijas Celtnieku arodbiedrība)
A\S „Cēsu alus”, valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere (izvirzījusi Lauksaimniecības un pārtikas nozaru arodbiedrība);
SIA „Ventamonjaks serviss”, valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars (izvirzījusi Industriālo nozaru arodbiedrība);
SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca”, valdes locekle Inta Vaivode (izvirzījusi Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība);
SIA „Jēkabpils reģionālā slimnīca”, valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris,
Valsts sociālais aprūpes centrs ,,Latgale”, direktore Mārīte Grigāne (izvirzījusi Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība);
Balvu novada pašvaldība, priekšsēdētājs AndrisKazinovskis,
Aizputes novada dome, priekšsēdētājs Aivars Šilis,
Pierīgas izglītības, kultūras, kultūras un sporta pārvalde, vadītājs – Oļģerts Lejnieks (izvirzījusi Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība);
SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, valdes loceklis Juris Vidžis (izvirzījusi Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība);
Rīgas pašvaldības policija, priekšnieks Juris Lūkass (izvirzījusi Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība).
Visi iepriekš minētie saņems arī LBAS Atzinības rakstu par sekmīgu sadarbību ar arodbiedrību un sociālā dialoga stiprināšanu.
Sociālās partnerības pasākumā piedalīsies Latvijas Darba devēju konfederācijas vadība un asociāciju pārstāvji, Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji un LR Saeimas deputāte Aija Barča.
Sociālās partnerības pasākums tiek īstenots saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda projektu „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana” (1DP/1.5.2.2.1/08/IPIA/SIF/001/01).
Informāciju sagatavoja Sanita Lorence, LBAS sabiedrisko attiecību vadītāja
2013. gada 19. decembrī VSAC ,,Latgale” filiālē ,,Litene” notika Ziemassvētku pasākums darbiniekiem – arodbiedrības biedriem.
Pasākumu atklāja VSAC ,,Latgale” filiāles ,,Litene” arodorganizācijas priekšsēdētāja Marijanna Logina. Sākumā tika nolasīts LVSADA priekšsēdētāja Valda Kera apsveikums. M.Logina pateicās visiem par darbu gada garumā, novēlēja priecīgus svētkus, kā arī atvērt savas sirdis un pasniegt siltu plaukstu šajā laikā tiem, kuri to pelnījuši kaut reizi dzīvē, lai šo cilvēku dvēselēs iemājo prieks un sirds staro laimē, un tikai tad būs gandarījums par padarīto un tikai tad būsim gaismas nesēji citu dzīvē. Uzrunu teica arī filiāles vadītājs Jānis Kļaviņš, kurš pateicās par darbu, novēlēja visiem priecīgus svētkus un laimi jaunajā 2014.gadā.
Pasākumu vadīja Gulbenes novada Beļavas pagasta tautas nama vadītāja Sarmīte Viduce ar saviem atraktīvajiem kolēģiem. Teatralizētajā pasākuma laikā, ko caurstrāvoja humors par ikdienas dzīvi, tika atrasts brīdis, kad tika godināti ilggadējie darbinieki – arodbiedrības biedri, kas nostrādājuši iestādē 15, 20, 25, 30 un vairāk gadus. Tie bija: Ārija Miča – 30 g., Anita Matisāne, Ingrīda Žukova, un Silvija Meščerjakova – 20 g., Santa Jūga, Anna Bērziņa, Sandra Terentjeva un Līga Sarkane – 15 gadus. Tika sumināta arī VSAC ,,Latgale” direktore Mārīte Grigāne, kura darbam aprūpes centrā veltījusi 20 darba gadus.
Ziemassvētku pasākumā valdīja sirsnīga atmosfēra, pozitīvas emocijas un humors, ko radīja mākslinieki, iesaistot savās atrakcijās arī klātesošos darbiniekus. Laiks paskrēja nemanot un pasākuma beigās katrs darbinieks – arodbiedrības biedrs saņēma arī nelielu Ziemassvētku dāvaniņu, bet viņu bērniem – saldumu paciņas.
Informāciju sagatavoja VSAC,,Latgale” filiāles ,,Litene” arodorganizācijas priekšsēdētāja M.Logina
2013.gada 14. un 15. novembrī notika Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības ( LVSADA ) rīkotais pieredzes apmaiņas seminārs sociālās aprūpes darbiniekiem. Seminārā no darba ņēmēju puses piedalījās LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un biroja darbinieki, LVSADA Valdes pārstāvji un VSAC „Latgale” administrācijas pārstāvji: A.Lapiņa – VSAC ,,Latgale” direktores vietniece, I.Rubina – sociālās nodaļas vadītāja un VSAC ,,Latgale” filiāļu ,,Litene”, ,,Mēmele” un ,,Krastiņi” vadītāji. Seminārā piedalījās arī sociālās sfēras darbinieki no filiāles ,,Litene” un arodorganizāciju priekšsēdētāji no citiem reģionālajiem sociālās aprūpes centriem.
Semināra laikā dalībnieki saņēma informāciju par pieredzes apmaiņas braucienu – semināru Austrijā, ko sniedza filiāles ,,Litene” arodorganizācijas priekšsēdētāja Marijanna Logina. Semināra temats ,,Austrijas sociālā politika – ieskats Austrijas sociālo iestāžu darbībā”.
Pēc šīs informācijas saņemšanas, semināra dalībnieki uzsāka diskusijas par sociālo pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu klientiem, % piemaksām, darba organizatoriskajiem jautājumiem, kā arī par darbinieku rotāciju kolektīvos – kā rezultātā tika secināts, ka šī rotācija negatīvi ietekmē kā klientus, tā arī darbiniekus. Austrijā šādu modeli pilnībā neatzīst.
Tika pārrunāti darba laika organizācijas jautājumi un secināts, ka dienā vismaz vienam sociālajam aprūpētājam vai sociālajam rehabilitētājam vajadzētu strādāt 12 stundu maiņu (summētais darba laiks).
Administrācijas pārstāvji informēja, ka to jau varētu darīt, bet ir problēmas ar cilvēkresursiem, trūkst speciālistu sociālās aprūpes jomā.
Agrāk darba devējiem bija tiesības slēgt darba līgumus ar darbiniekiem, kuri vēl mācījās, lai iegūtu attiecīgo kvalifikāciju. Tagad to vairs nedrīkst darīt, līdz ar to ir jūtams šo speciālistu trūkums. Darbiniekiem, kuri mācās un strādā, būtu jāsaņem lielāks Latvijas valdības atbalsts, nevis šādi aizliegumi.
Semināra gaitā tika pārrunāts jautājums par to, vai nevarētu sociālās aprūpes centru nosaukumā atgriezt iepriekšējo nosaukumu, kur bija vārds ,,specializētais”, tas tikai atbilstu reālajai situācijai, notika diskusijas arī par pakalpojumu pirkšanu iestādēs, to efektivitāti un medmāsu resertifikāciju.
Diskusijas bija ļoti produktīvas, jo pieredzē dalījās darba devēju pārstāvji no VSAC,,Latgale” un arodorganizāciju priekšsēdētāji no Latgales, Vidzemes un Kurzemes. Vērtīgu informāciju visiem sniedza arī LVSADA priekšsēdētājs V. Keris.
Darbs seminārā notika labestīgā un sapratnes pilnā gaisotnē, kā rezultātā secinājums bija – šādi semināri jārīko biežāk, jo tikai visi kopā mēs varam būt stipri, tikai visi kopā mēs varam darīt mūsu dzīvi un darbu kvalitatīvāku.
VSAC,,Latgale” filiāles,,Litene” arodorganizācijas priekšsēdētāja M.Logina
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien, 23. oktobrī ir iesniegusi Saeimai vēstuli, kurā aicina steidzami un būtiski uzlabot valsts finansējumu veselības aprūpei.
Diemžēl 11. Saeimas darba rezultātā valsts finansējums veselības aprūpei šogad ir ievērojami mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES) gan salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu jeb IKP (3,2% pret 7,3%), gan salīdzinājumā ar vispārējās valdības izdevumiem (8,8% pret 14,9%); abi parametri ir galvenie rādītāji, ko ES izmanto, lai salīdzinātu valstu valdību investīcijas tautsaimniecības nozarēs. Sekas ir neapskaužamas: Latvijā 14% iedzīvotāju nevar atļauties veselības aprūpi dārdzības dēļ, kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir mazāks par 1%1; vērtējot veselības aprūpes sistēmu darbības rezultātus ES, Latvija ierindojas trešajā vietā no beigām; salīdzinot ar labāko valstu rādītājiem, mūsu valstī katru gadu tikai galvenajās diagnožu grupās vien ir par aptuveni 5 500 nāves gadījumu vairāk2 ; rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem stiepjas arvien garākas; mediķu algas vairs nav konkurēt spējīgas, tāpēc kvalificēts personāls pamet valsti.
Neraugoties uz minēto, Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja nākamā gada valsts budžeta projektu, kurā paredzēts finansējumu veselības aprūpei samazināt līdz 2,9% no IKP un 8,1% no vispārējās valdības izdevumiem. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris Saeimas deputātiem vaicā: „Vai patiešām jūs vēlaties vēl vairāk pasliktināt Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpi?”
LVSADA aicina Saeimu pildīt V. Dombrovska valdības rīcības plānu3 , kas paredz valsts finansējumu veselības aprūpei 2014. gadā palielināt līdz 4,5% no IKP, jo, saskaņā ar starptautisko pieredzi, valsts stabilitāte un attīstība nav iespējama bez pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I.Rudzīte (tel. 67847305).
—————————————– 1Mitenbergs U., Taube M., Misins J.,Mikitis E., Martinsons A., Rurane A., Quentin W. Latvia: Health system review. Health systems in Transition, 2012; 14 (8): 1-191 2Mackenbach J. P., McKee M. (Eds) Success and failures of health policy in Europe. Four decades of divergent trends and converging challenges. Open University Press, 2013; 1-371 3Ministru kabineta 16.02.2012 rīkojums Nr. 84 „Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”
