Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai (LVSADA) ir izdevies panākt konceptuālu kompromisu sarunās ar Veselības ministriju par streika prasību (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības) izpildi.
LVSADA 23. augustā iesniedza Veselības ministrijai divas streika prasības: 1) paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam (nav ārstniecības personas) 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu par 5%; 2) paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi – par 10%.
Ministrijas sākotnējā atbildē, ko parakstījis veselības ministrs Daniels Pavļuts, bija norāde uz jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli un sarunām par modeļa virzību. Taču tur nekas nebija teikts par LVSADA prasību izpildi, tāpēc LVSADA aicināja Veselības ministriju uz sarunām izlīgšanas komisijā.
Līdz šim ir notikušas divas izlīgšanas komisijas sēdes (30. augustā un 15. septembrī). Sarunu gaitā LVSADA pārstāvji, kurus vadīja priekšsēdētājs Valdis Keris, piekrita mīkstināt sākotnējās prasības par darba samaksas paaugstināšanu trīs gadus pēc kārtas, taču atstāja spēkā prasību par darba samaksas paaugstināšanu 2022. gadā. Veselības ministrijas pārstāvji, kurus vadīja valsts sekretāre Indra Dreika, aicināja precizēt atskaites punktus un nepieciešamās summas.
Ar valsts sekretāres vietnieka finanšu jautājumos Borisa Kņigina palīdzību tas tika izdarīts 15. septembrī. Veselības ministrija izvirzīja savu priekšlikumu par izlīgumu – mēneša vidējā darba samaksa (atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību) visām ārstniecības personu kvalifikācijas grupām 2022. gadā tiek paaugstināta par 10%.
LVSADA priekšsēdētājs V. Keris pēc konsultēšanās ar pārējiem LVSADA pārstāvjiem atzina, ka tas varētu būt apsverams kompromiss, taču galīgais lēmums jāpieņem LVSADA padomei. Savukārt Veselības ministrijas valsts sekretāre I. Dreika atzīmēja, ka arī viņai nepieciešams precizēt garantijas šāda izlīguma noslēgšanai.
Ievērojot sarunu līdzšinējos rezultātus, LVSADA padome slēgtā sēdē 21. septembrī lems par streika prasību mīkstināšanu, kas atvieglotu kolektīva interešu strīda atrisināšanu abpusēji pieņemamā veidā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par to, ka ir atlikta likumprojekta par obligātu vakcināciju pret Covid-19 izskatīšana.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) jau iepriekš ir atkārtoti paudusi, ka atbalsta vienīgi brīvprātīgu vakcinēšanos un aicina Saeimas deputātus to saglabāt, vienlaikus paredzot īpašu valsts apmaksātu programmu ar vakcināciju saistītu blakņu seku novēršanai.
LVSADA kā LBAS dalīborganizācija šādu nostāju pilnībā atbalsta un uzsver, ka tā saskan ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 27.01.2021. rezolūciju Nr. 2361 par Covid-19 vakcinēšanas ētiskajiem, likumiskajiem un praktiskajiem apsvērumiem.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Vakcinācija pret Covid-19 ir ieteicama, it sevišķi riska grupām. Taču to ir jāpanāk, informējot un iedrošinot, nevis mēģinot cilvēkus uzpirkt vai iebiedēt.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vakar, 30. augustā, likumā noteiktajā kārtībā ir uzsākusi sarunas ar Veselības ministriju par streika prasību (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības) izpildi.
Sarunu ievadā tika kopīgi izveidota izlīgšanas komisija, kas apstiprināja kolektīvā interešu strīda pušu iesniegto domstarpību protokolu un uzsāka protokola izskatīšanu.
LVSADA ieskatā, komisijai bija jāizskata tas, ka Veselības ministrija nav piekritusi izpildīt LVSADA 23.08.2021. iesniegtās kolektīvā interešu strīda prasības par vidējās darba samaksas paaugstināšanu veselības nozares darbiniekiem 2022., 2023. un 2024. gadā, paaugstinot vidējo darba samaksu katru gadu: 1) par 5% atbalsta personālam (nav ārstniecības personas); 2) par 10% visām ārstniecības personu kvalifikācijas grupām.
Veselības ministrijas ieskatā, komisijai bija jāprecizē LVSADA prasībās ietverto saturu: 1) kāds ir pamats kolektīvajam interešu strīdam; 2) LVSADA prasību saturs; 3) kas ir LVSADA pirmajā prasībā minētais atbalsta personāls.
Tika precizēts, ka pie atbalsta personāla varētu būt pieskaitāms ikviens ārstniecības iestādes darbinieks, kurš nav ārstniecības persona, un bez kura nodarbināšanas nav iespējama sekmīga iestādes funkcionēšana. Lai noskaidrotu darba devēju viedokli minētajā jautājumā, LVSADA apņēmās sazināties ar Latvijas Slimnīcu biedrību (LSB).
Lai veicinātu kompromisa sasniegšanu, LVSADA piekrita mīkstināt sākotnējās prasības par darba samaksas paaugstināšanu trīs gadus pēc kārtas, taču atstājot spēkā prasību par vidējās darba samaksas paaugstināšanu 2022. gadā. Sperot šādu soli, LVSADA ņēma vērā, ka nākamā gada rudenī ir paredzētas Saeimas vēlēšanas.
Puses vienojās, ka nākamā izlīgšanas komisijas sēde notiks šī gada 15. septembrī Veselības ministrijā.
Ievērojot sarunu laikā nolemto, LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris vakar sazinājās ar LSB priekšsēdētāju Jevgeņiju Kalēju un vienojās par sadarbību, lai veicinātu kolektīvā interešu strīda atrisināšanu izlīguma ceļā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka Amerikas Anesteziologu biedrība sadarbībā ar Anestēzijas pacientu drošības fondu š. g. 4. augustā kopīgi publiskoja jaunus ieteikumus par pirmsoperācijas izmeklēšanu, kas pamatoti ar koronavīrusa delta varianta izplatību starp pilnībā vakcinētajiem.
Amerikas Anesteziologu biedrības (American Society of Anesthesiologists) un Anestēzijas pacientu drošības fonda (Anesthesia Patient Safety Foundation) ieskatā, ir nepieciešams ņemt vērā koronavīrusa delta varianta augošo izplatību starp pilnībā vakcinētiem cilvēkiem, lai savlaicīgi pārkārtotu pirmsoperāciju izmeklēšanas kārtību. Pārkārtojumi paredz, ka pirms plānveida operācijām vai anestēzijas, kas varētu būt saistīta ar aerosolu ģenerēšanu, visiem pacientiem neatkarīgi no vakcinācijas statusa ir jāveic PĶR (PCR) tests uz SARS-CoV-2. Šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai uzlabotu gan pacientu, gan personāla drošību jaunajos pandēmijas apstākļos (ASA and APSF Statement on Perioperative Testing for the COVID-19 Virus. https://www.asahq.org).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Šis piemērs uzskatāmi pierāda, cik svarīgi ir savlaicīgi pievērst uzmanību jaunākajiem datiem par Covid-19 un atbilstīgi uz tiem reaģēt. Tieši tāpēc šīs nedēļas sākumā LVSADA, balstoties uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem, informēja sabiedrību un aicināja uz atklātu un godīgu diskusiju.”
LVSADA uzsver, ka, līdzīgi kā kopīgā paziņojuma autori, ir sniegusi sabiedrībai informāciju, lai veicinātu savlaicīgu pacientu un mediķu drošības nostiprināšanu jaunajos Covid-19 izplatības apstākļos. Atsevišķu personu paziņojumi, kā tādā veidā sabiedrībai un ārstu kopienai ir nodarīts kaitējums, nav profesionāli pamatoti un varētu liecināt par politisku vai komerciālu ieinteresētību.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nepiekrīt Zāļu valsts aģentūras (ZVA), Imunizācijas valsts padomes (IVP) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apgalvojumam, ka LVSADA ir izplatījusi maldinošu paziņojumu, kas nav balstīts zinātniskos datos.
LVSADA š. g. 3. augustā vērsa sabiedrības uzmanību uz diviem būtiskiem jaunumiem: vakcinācija pret Covid-19 nav vienādi droša visās vecuma grupās un diemžēl daudzos gadījumos nepasargā pret atkārtotu inficēšanos.
Pirmajā gadījumā informāciju pamato jauni dati, kas pieejami Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā (https://www.cdc.gov). Īpaši tas attiecas uz 12 – 17 gadus veciem jauniešiem, kuriem miokardīta risks pārsniedz hospitalizācijas risku aptuveni sešas reizes (Atsauce uz zinātniskas informācijas avotu: John M. Mandrola. Vaccine-Induced Myocarditis Concerns Demand Respect, Not Absolutism. Medscape. July 01, 2021).
Otrajā gadījumā jaunākā zinātniskā informācija liecina, ka aptuveni puse inficēšanās gadījumu, ko izraisījis koronavīrusa delta variants, ir konstatēta starp pilnībā vakcinētiem cilvēkiem. Vienlaikus ir konstatēts, ka vakcinācija labi pasargā pret smagu saslimšanu ar Covid-19 (Atsauce uz zinātniskas informācijas avotiem: Damian McNamara. Delta Variant Key to Breakthrough Infections in Vaccinated Israelis. Medscape. July 07, 2021; Ardhana Aravindan and Chen Lin. Vaccinated People Make Up 75% of Recent COVID-19 Cases in Singapore, but Few Fall Ill. Medscape. July 26, 2021).
ZVA, IVP un SPKC nav atspēkojusi nevienu no LVSADA uzrādītajiem zinātniskās informācijas avotiem; šo institūciju 4. augusta paziņojumā (https://www.tvnet.lv) veltīgi meklēt atsauces uz zinātniskām publikācijām. Toties paziņojums satur vairākas neprecizitātes. Piemēram, apgalvojums “Atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūrā apstiprinātam šo vakcīnu aprakstam un lietošanas instrukcijai pēc vakcinācijas ar mRNS tehnoloģijas vakcīnām ļoti retos gadījumos novērots miokardīts un perikardīts” atbilst patiesībai tikai daļēji. Apraksta sadaļā “4.8 Nevēlami efekti” miokardīts un perikardīts ir atzīmēts kā blakne, kuras biežums nav zināms. Tas nozīmē, ka galīgo lēmumu par to, cik šī blakne ir reta (vai bieža) vēl tikai pieņems.
LVSADA priekšsēdētājs, habilitēts medicīnas doktors Valdis Keris secina: “Izskatās, ka konkrētajā gadījumā nevis LVSADA, bet gan ZVA, IVP un SPKC ir tās, kuras paudušas maldinošu apgalvojumu bez pietiekama zinātniska pamatojuma!”
LVSADA, atšķirībā no oponentiem, nepretendē uz tiesībām izteikt vienīgo pareizo viedokli. Taču LVSADA aicina uz atklātu un godīgu diskusiju par vakcinācijas pret Covid-19 drošību un efektivitāti, izmantojot starptautiski atzītus zinātniskus datus, kas iegūti iespējami nesen un nav pakļauti politiskai vai komerciālai ietekmei.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka vakcinācija pret Covid-19 nav vienādi droša visās vecuma grupās un diemžēl daudzos gadījumos nepasargā pret atkārtotu inficēšanos.
Atbilstoši jaunākajiem datiem, kas pieejami Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā (https://www.cdc.gov), jauniem vīriešiem (12 – 24 g.) miokardīta risks pēc otras mRNS tipa vakcīnas (Pizer – BioNTech un Moderna) devas pārsniedz ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju risku. Īpaši tas attiecas uz 12 – 17 gadus veciem jauniešiem, kuriem miokardīta risks pārsniedz hospitalizācijas risku aptuveni sešas reizes (John M. Mandrola. Vaccine-Induced Myocardotis Concerns Demand Respect, Not Absolutism. Medscape. July 01, 2021).
Tāpat jaunākā zinātniskā informācija liecina, ka aptuveni puse jauno inficēšanās gadījumu, ko izraisījis koronavīrusa delta variants, ir konstatēta starp pilnībā vakcinētiem cilvēkiem. Vienlaikus ir konstatēts, ka vakcinācija labi pasargā pret smagu saslimšanu ar Covid-19 (Damian McNamara. Delta Variant Key to Breakthrough Infections in Vaccinated Israelis. Medscape. July 07, 2021; Ardhana Aravindan and Chen Lin. Vaccinated People Make Up 75% of Recent COVID-19 Cases in Singapore, but Few Fall Ill. Medscape. July 26, 2021).
LVSADA priekšsēdētājs V. Keris aicina to ņemt vērā: “Kaut arī vakcinēšanās labi sargā riska grupas pret smagu saslimšanu ar Covid-19, tā nav vienādi droša visiem un vairs pietiekami nenovērš iespēju inficēt citus cilvēkus. Abi atklājumi ir pietiekami nozīmīgi, lai atturētu no sasteigtu politisku lēmumu pieņemšanas par piespiedu vakcinēšanu.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300)
