Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir konstatējusi, ka Ministru prezidents A. K. Kariņš vienpersoniski bez loģiska pamatojuma ir izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē.
Konkrēti, LVSADA aizvadītā gada pēdējās dienās saņēma no Veselības ministrijas uzaicinājumu deleģēt pārstāvi domnīcā, kas ietvers piedalīšanos iknedēļas darbnīcās četru stundu garumā, lai strādātu pie ārstniecības personu atalgojuma modeļa prototipa. Domnīcas darba organizāciju paredzēts uzticēt Valsts kancelejas ekspertiem, kuri darbosies ka inovācijas metožu pārvaldītāji un eksperti atalgojuma sistēmu veidošanā.
LVSADA likās dīvaini, ka nepieciešamība pēc šādas domnīcas ar inovācijas metožu pārvaldītājiem iepriekš nav pārrunāta ne Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, nedz arī Veselības nozares stratēģiskajā padomē. Tāpat nebija skaidrs, kādi ir līdzšinējās darba samaksas sistēmas trūkumi, kas būtu jānovērš. Lai precizētu situāciju, LVSADA lūdza Veselības ministriju atbildēt uz minētajiem jautājumiem.
Atbildes vēstulē Veselības ministrija paskaidroja tikai to, ka, pildot ministru prezidenta A. K. Kariņa doto uzdevumu, ir uzsākusi darbu pie jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības.
LVSADA ieskatā, šāda valdības rīcība ir neprofesionāla un nepieņemama. Ir skaidri redzams, ka bez reāla pamatojuma tiek vienpersoniski veidots kārtējais birokrātiskais karuselis, lai novērstu sabiedrības uzmanību no galvenās patiesās problēmas – likumisko garantiju par darba samaksas pieaugumu nozarē nepildīšanas.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam vēstuli, kurā aicina atturēties no juridiski nekorektas un politiski bezatbildīgas rīcības pret veselības aprūpes nozari.
LVSADA 2019. gada 19. novembrī nosūtīja Valsts prezidentam vēstuli ar lūgumu prasīt Saeimā 14. novembrī pieņemtā likuma “Par valsts budžetu 2020. gadam” un likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” otrreizēju caurlūkošanu. Tomēr prezidents 28. novembrī abus minētos likums izsludināja. Vienlaikus viņš ar atsevišķu vēstuli Nr. 288 vērsies pie Saeimas un Ministru kabineta, cita starpā aicinot Saeimu atturēties no tādu likumu pieņemšanas, kuru pienācīgu izpildi tā nespēj nodrošināt. Vēstulē Nr. 288 pamatoti konstatēts: “Negrozot paša pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā solīto, bet vienlaikus arī neizpildot šo solījumu valsts budžetā 2020. gadam, likumdevējs nav vairojis iedzīvotāju uzticēšanos likuma spēkam un paša likumdevēja lemtajam”. Taču tālāk netieši norādīts, ka solījums varētu būt tukšs un neizpildāms, turklāt neatbilstošs Satversmes 66. panta prasībām.
LVSADA vēstulē ir skaidrots, kāpēc šāda viedokļa attiecināšana uz Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā noteikto darba samaksas paaugstināšanu 2019., 2020. un 2021. gadā nebūtu juridiski korekta.Tāpat nav pamata apgalvot, ka šī likuma norma ir tukša un neizpildāma. Konkrētā norma jau tiek sekmīgi pildīta attiecībā uz 2019. gadu. Savukārt 2020. g. valdības izdevumi plānoti par aptuveni 700 milj. euro lielāki nekā 2019. gadā. Tātad ieplānot likumā noteikto darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija iespējams. Diemžēl Ministru kabinets šo pienākumu ignorēja, neuzrādot nekādu tiesisku pamatojumu savai pretlikumīgajai rīcībai.
LVSADA vērš uzmanību uz to, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma mērķis ir veicināt labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos Ne velti likumā ir noteikts, ka veselības aprūpes vispārējās valdības sektora finansējums, sākot ar 2020. gadu, veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Ikvienam jāsaprot, ka rīcība, kas stiprina Veselības aprūpes finansēšanas likuma ievērošanu, kalpo likuma mērķim, un otrādi”.
Ar pilnu vēstules tekstu iespējams iepazīties, sazinoties ar LVSADA biroju (lvsada@lvsada.lv).
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), 5. decembrī, piedaloties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē, saņēma apstiprinājumu, ka LVSADA tiek reģistrēta kā ierosinājuma rīkot tautas nobalsošanu par 13. Saeimas atlaišanu iniciatīvas grupa. Vienlaikus CVK nolēma pievienot LVSADA iniciatīvu pie jau reģistrētās iniciatīvas par nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to vērtē atzinīgi: “CVK pieņēma lēmumu, kas ļaus vēlētājiem skaidri un iespējami vienkārši izdarīt savu demokrātisko izvēli.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir konstatējusi, ka Veselības nozares stratēģiskā padome (turpmāk – Stratēģiskā padome) š. g. 22. novembrī jautājumu par ārstniecības personu mēnešalgu palielinājumu ir izskatījusi, pārkāpjot Stratēģiskās padomes nolikumu.
Konkrēti, veselības ministre Ilze Viņķele ir turpinājusi vadīt Stratēģiskās padomes sēdes vienīgā darba kārtības jautājuma “2020. gada papildus atalgojuma finansējuma sadale” izskatīšanu neraugoties uz to, ka sēdē piedalās mazāk par pusi no Stratēģiskās padomes locekļiem. Sēdē nepiedalījās ne LVSADA, ne Latvijas Ārstu biedrības, ne Latvijas Jauno ārstu asociācijas, ne Latvijas Māsu asociācijas, ne Rīgas Stradiņa universitātes, ne Latvijas Universitātes, ne Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, ne Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, ne Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO, nedz arī Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji.
Atbilstoši Stratēģiskās padomes nolikumam, šādā situācijā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai jāsasauc atkārtotu sēdi. Tomēr veselības ministre turpināja jautājuma izskatīšanu un Veselības ministrija nekautrējās paziņot, ka: “22. novembrī Veselības nozares Stratēģiskās padomes sēdē dalībnieki pauda atbalstu Veselības ministrijas redzējumam par nākamā gada budžetā paredzēto papildu 60,1 miljona eiro sadales veidu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu palielinājumam” (http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/ ).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Kā redzams, tiesiskā nihilisma vīruss izplatās strauji. Ja jau valdība un Saeima atļaujas nepildīt likumus, tad nolikuma nepildīšana ministram ir tīrais nieks…”.
Lai nepieļautu prettiesiskas prakses nostiprināšanos valsts pārvaldē, LVSADA ir aicinājusi Veselības ministrijas ierēdņus paziņot, ka 22. novembrī notikusī Stratēģiskās padomes darba kārtības izskatīšana ir spēkā neesoša.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 2019. gada 28. novembrī plkst. 11.00 rīkos daudzveidīgu protesta akciju pie Saeimas. Protestu laikā ir plānots skaidrot, kādēļ vēlētājiem pienācis laiks novērtēt 13. Saeimas darbu. Pēc tam uz Centrālo vēlēšanu komisiju kopīgi tiks nogādāts LVSADA ierosinājums rīkot tautas nobalsošanu par 13. Saeimas atsaukšanu. Darba sanāksmē 21. novembrī atbalstu protesta akcijas rīkošanai izteica pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas. Atbalstu protesta akcijai ir apstiprinājusi arī Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienība.
Latvijas Republikas Satversme dod vēlētājiem tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Šī tiesība vienlaikus nozīmē pienākumu rīkoties, ja Saeimas rīcība un attieksme pret tautu rada bažas. Pildot pienākumu, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 2019. gada 19. novembrī nolēma rosināt nobalsošanu par Latvijas Republikas 13. Saeimas (turpmāk – 13. Saeima) atsaukšanu. Ikvienam ir tiesības zināt, kāpēc!
Pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe ir viens no valsts stūrakmeņiem. Diemžēl gan veselības aprūpes pieejamības, gan priekšlaicīgas mirstības rādītāji Latvijā ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā (ES). Tajā galvenokārt vainojams trūcīgais valsts finansējums veselības aprūpei. Ne velti vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes finansējuma uzlabošanu uzskata par valsts budžeta galveno prioritāti.
Diemžēl, neņemot vērā iepriekš minēto, 13. Saeima 2019. gada 13. novembrī ir pieņēmusi likumus par valsts budžetu, kas paredz turpmākajos gados nevis uzlabot, bet gan pasliktināt valsts finansējumu veselības aprūpei un klaji ignorē arī likumā nostiprinātās garantijas par darba samaksas pieaugumu nozarē. LVSADA ieskatā šāda Saeimas rīcība kaitē Latvijas valstij.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība par LVSADA ierosinājumu oficiāli lems valdes sēdē 27. novembrī. Jau iepriekš atbalstu LVSADA protestiem pret Veselības aprūpes finansēšanas likuma nepildīšanu ir paudusi Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija.
Sīkākas ziņas par protesta akciju tiks sniegtas preses konferencē 27. novembrī. Preses konference notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, 2. stāva zālē; sākums plānots plkst. 12.30.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
