Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀ) vadības pārstāvji 17. oktobrī tikās, lai pārrunātu iespējamās protesta akcijas sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ministru kabineta 11. oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumam: atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir 3,9% no IKP; vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.
Eiropas Komisijas un OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti. Valdība to ignorē. Gan LLĢĀ, gan LVSADA pārstāvji bija vienisprātis par to, ka šāda valdības rīcība pasliktinās veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti (sevišķi reģionos), vairos tiesisko nihilismu, kā arī neatgriezeniski iedragās iedzīvotāju uzticību valstij, tādējādi izraisot nopietnu valsts drošības apdraudējumu.
Tikšanās noslēgumā tika panākta vienošanās, ka abas organizācijas sadarbosies, lai savu iespēju robežās mēģinātu novērst valdības prettiesiskās, neprofesionālās un bezatbildīgās rīcības izraisītās postošās sekas.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien, 15. oktobrī, lems par protesta akcijām sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ministru kabineta 11. oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumam: atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir 3,9% no IKP; vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.
Atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem 2020. gadā bija jāpārsniedz 100 milj. euro. Tā vietā ir paredzēti tikai aptuveni 43 milj. euro.
Naudas trūkumam un kvalificēta personāla trūkumam veselības aprūpes nozarē jau līdz šim bija smagas sekas. Atbilstoši OECD un Eiropas Komisijas (EK) jaunākajiem datiem, Latvija gadā zaudē aptuveni 7600 cilvēkus, kurus ES vidējam līmenim atbilstošas veselības aprūpes apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. Gan EK, gan OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti. Valdība to ignorē.
LVSADA padomes sēde notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, otrā stāva zālē; sākums plānots plkst. 10.30 .
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome rīt, 15. oktobrī, lems par protesta akcijām sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas sabiedrībai par to joprojām netiek stāstīts.
Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka veselības aprūpes valsts finansējumam 2020. gadā ir jāsasniedz vismaz 4% no IKP. Taču Ministru kabineta 11. oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 1,2 miljardus euro, kas veido tikai 3,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumam: atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir tie paši 1,2 miljardi euro, kas veido 3.87% no IKP.
Atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem 2020. gadā bija jāpārsniedz 100 milj. euro. Tā vietā ir paredzēti tikai aptuveni 43 milj. euro. Par darbinieku trūkumu veselības aprūpē un tā izraisītajām sekām LVSADA ir informējusi gan sabiedrību, gan politiķus gadiem ilgi. Pēdējos gados tam pastiprinātu uzmanību pievērsa arī Pasaules Banka un Eiropas Komisija. Visbeidzot, šogad savu vārdu par problēmas nopietnību ir bildusi arī Valsts kontrole. Neraugoties uz to, valdība prettiesiskā veidā ignorē pienākumu šo problēmu risināt.
Naudas trūkumam un kvalificēta personāla trūkumam veselības aprūpes nozarē jau līdz šim bija smagas sekas. Atbilstoši OECD un Eiropas Komisijas (EK) jaunākajiem datiem, Latvija gadā zaudē aptuveni 7600 cilvēkus, kurus Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstošas veselības aprūpes apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. Gan EK, gan Pasaules Banka, gan arī Latvijas Republikas Valsts kontrole ir konstatējušas, ka viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko izraisījušas zemās algas. Gan EK, gan OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti. Valdība to ignorē.
LVSADA padomes sēde notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, otrā stāva zālē; sākums plānots plkst. 10.30.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji pirmdien, 14. oktobrī, tiksies ar Labklājības ministrijas darbiniekiem, lai pārrunātu ministrijas ieceri slēgt valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) “Latgale” filiāli “Lubāna”.
Kaut arī ģenerālvienošanās, kas noslēgta starp ministriju un arodbiedrībām, paredz šādus ministrijas plānus savlaicīgi pārrunāt ar sociālajiem partneriem, šinī gadījumā ministrija to nav darījusi. LVSADA rīcībā esošā informācija liecina, ka VSAC “Latgale” filiāles “Lubāna” slēgšana būtiski pasliktinās sociālo pakalpojumu pieejamību ne tikai Lubānas novadā, bet arī Madonas novada austrumu daļā, jo salīdzinoši nesen tika pārtraukta valsts sociālo pakalpojumu sniegšana Rupsalā. Neizpratni un neapmierinātību par šādu notikumu attīstību pauž gan LVSADA biedri, kuri strādā filiālē “Lubāna”, gan arī vietējie iedzīvotāji un pašvaldība. Ir izskanējuši arī viedokļi par iespējamu nolaidību vai apzinātu kaitniecību no ierēdņu puses.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris cer, ka iespējams filiāli “Lubāna” saglabāt: “Neviena reforma vai reorganizācija nedrīkst pasliktināt sociālās aprūpes pieejamību un kvalitāti. Konkrētajā gadījumā izskatās, ka likvidācijas plānotāji par to piemirsuši. Taču vietējo iedzīvotāju gatavību iesaistīties risinājuma meklēšanā nedrīkst ignorēt. Ceram, ka Labklājības ministrija to ņems vērā.”
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), pildot padomes lēmumu, š.g. 18. septembrī nosūtīja vēstuli 13. Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un pārējiem deputātiem ar aicinājumu steidzami rīkoties, lai atbilstoši valsts iedzīvotāju interesēm un Latvijas starptautisko sadarbības partneru ieteikumiem nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu turpmāko gadu valsts budžeta veidošanas procesā.
Pagaidām uz aicinājumu ir atsaukušies tikai opozīcijas deputāti, iesniedzot Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam Saeimas deputātu pieprasījumu “Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai” un uzdodot veselības ministrei Ilzei Viņķelei skaidrot esošo situāciju un atbildēt uz jautājumiem „Par Ministru kabineta lēmumu attiecībā uz Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nenodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”.
Jautājums “Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai” tiek skatīts Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē šodien, 2. oktobrī.
Veselības ministres I. Viņķeles atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem plānota š.g. 3. oktobrī pēc Saeimas sēdes plkst. 17.00.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par vairākiem veselības ministres Ilzes Viņķeles apgalvojumiem šī rīta televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma”.
Vispirms, LVSADA nekad nav ieteikusi paaugstināt darba samaksu vienādā mērā katram nozares darbiniekam. Tiesa gan, LVSADA aizstāv zemākas darba algas likmes paaugstināšanu visās amatu grupās (tā saucamajā “trepē”) tieši tāpēc, lai palīdzētu mazāk atalgotajiem darbiniekiem katrā kompetences līmenī bez diskriminēšanas.
Otrkārt, slimnīcu sodīšana ar mazāku finansējumu par to, ka tajās trūkst speciālistu, ir absurda ideja, jo problēmas cēlonis ir labi zināmais darba roku trūkums. Slimnīcas pie tā nav vainojamas: jo mazāks finansējums algām un slimnīcai, jo mazāka iespēja problēmu atrisināt. Turpinot tādā garā, nākotnē vienu pēc otras nāksies slēgt arī reģionālās slimnīcas.
Taču vislielāko neizpratni izraisa ministres vārdi par to, ka darba samaksas paaugstināšanas veids tiks precizēts pēc pārrunām ar nozari, apgalvojot: “šo ceturtdien esmu aicinājusi ministrijā kolēģus, lai diskutētu”. Līdz trešdienas, 2019. gada 18. septembra, darba dienas beigām LVSADA birojā šāds uzaicinājums nav saņemts.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
