Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par to, kāpēc vairākos plašsaziņas līdzekļos kļūdaini atspoguļota Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) 23.11.2018. sēde: lēmums aicināt valdību un Saeimu nekavējoties atbalstīt darba samaksas pieaugumu nozarē turpmākajos trīs gados netiek pieminēts, bet lēmums par virsstundu darba samaksu un organizēšanu atstāstīts sagrozītā veidā.
VANA sēdi Veselības ministrija (VM) sasauca pēc tam, kad 20. novembrī bija saņēmusi vēstuli no LVSADA. Vēstulē LVSADA aicina Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, visus 13. Saeimas deputātus, ministru prezidentu Māri Kučinski un veselības ministri Andu Čakšu steidzami rīkoties, lai radītu stingras politiskās garantijas par to, ka nepieciešamie papildus līdzekļi veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un samaksai par virsstundu darbu 2019., 2020. un 2021. gada budžetā (attiecīgi ne mazāk kā 90 milj., 177,6 milj. un 281,4 milj. EUR) tiks nodrošināti. Veselības ministre ir pirmā, kura pēc vēstules saņemšanas sākusi rīkoties. Tieši par to (un nevis par atbalstu darba devēju ierosinājumam palielināt atļauto virsstundu skaitu) ministre saņēma atzinību no LVSADA puses preses konferencē tūlīt pēc VANA sēdes.
Pirmais sēdes darba kārtības punkts bija veltīts ārstniecības personu darba samaksai. Vienbalsīgi tika nolemts, ka VANA bez kavēšanās iesniegs Ministru kabinetam un Saeimai ierosinājumu sniegt veselības nozares darbiniekiem visas nepieciešamās likumiskās un politiskās garantijas par to, ka iepriekš solītais darba samaksas pieaugums viņiem turpmākajos trijos gados – katru gadu par 20% – tiks nodrošināts. Diemžēl ziņa par to ir grūti atrodama vai pat noklusēta.
Otrais darba kārtības punkts attiecās uz virsstundu darbu ārstniecības personām. Darba devēju puse aicināja palielināt atļauto virsstundu skaitu, pamatojot to ar darba roku trūkumu. VM darba devēju ierosinājumu atbalstīja. Arodbiedrību puse nepiekrita. Pēc diskusijas tika nolemts, ka arodbiedrības līdz 18.12.2018. vērtēs darba devēju un VM priekšlikumu. Priekšlikums paredz, ka iepriekš solītais darba samaksas pieaugums turpmākajos trijos gados tiek nodrošināts un par katru virsstundu teik atlīdzināts atbilstoši Darba likumam ne mazāk kā dubultā apmērā. Pie šādiem nosacījumiem no 01.01.2019. tiek noteikts trīs gadu pārejas periods, kurā atļautais virsstundu skaits veselības aprūpes nozarē nepārsniedz 16 stundas nedēļā (Darba likums atļauj 8 stundas). Neatbilst patiesībai ziņa par to, ka VANA jau ir nolēmusi rosināt attiecīgas izmaiņas likumdošanā.
LVSADA aicina plašsaziņas līdzekļus precizēt iepriekš publiskoto kļūdaino informāciju par 2018. gada 23. novembra VANA sēdi, lai izvairītos no viltus ziņu producēšanas.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu par to, ka 2019. gada budžeta projektā nav paredzēts finansējums darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes nozarē.
Patlaban Latvija ārstu un māsu darba samaksas ziņā gan absolūtos skaitļos, gan attiecībā pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā ir vienā no pēdējām vietām starp OECD valstīm. Lai novērstu darba roku trūkumu veselības aprūpē, šī gada augustā Veselības ministrijas darba grupa vienojās, ka nepieciešams vidējo darba samaksu ārstiem un māsām 2019., 2020. un 2021. gadā paaugstināt par 20% katru gadu. Diemžēl plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija liecina, ka budžeta projektā tas nav atspoguļots.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar rūgtumu konstatē: “Ja pacientam vajadzīgajā brīdī blakus neatradīsies kvalificēta mediķu komanda, pati no sevis nepalīdzēs neviena tehnoloģija, lai cik moderna tā būtu. Pirms vēlēšanām valdība izlikās, ka to saprot.”
Par to, ka valdība slepus gatavo kārtējo griezienu veselības aprūpei, liecina arī citas pazīmes. Atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam (MK rīkojums Nr. 589, 14.10.2014., turpmāk – Pamatnostādnes) rakstītajam, veselības aprūpes reformas virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi. Lai to sekmīgi paveiktu, valsts veselības aprūpes budžetam ir vajadzīgs finansējums, kas 2020. g. sasniedz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Atbalstu tam ir paudusi gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Veselības organizācija. Pienākums valdībai minēto apņemšanos izpildīt ir nostiprināts arī Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Diemžēl Latvijas Stabilitātes Programmā 2018. – 2021. gadam, ko valdība šogad iesniegusi Eiropas Komisijai vērtēšanai, ir vismaz divas būtiskas neatbilstības Pamatnostādnēm. Pirmā: veicot aprēķinus, kļūst redzams, ka 2020. gadā valsts finansējums veselības aprūpei būs tikai 3,1% no IKP. Otrā: apgalvojums, ka “ar redzamo finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei, atbilstoši Pamatnostādnēs plānotajam finansējuma pieaugumam”.
Par konstatētajām neatbilstībām LVSADA rīt, 23. oktobrī, informēs Eiropas Komisijas pārstāvjus. Tikšanās notiks Eiropas Mājā, Aspazijas bulvārī 28; sākums plānots plkst. 13.45.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) pauž satraukumu par to, ka koalīcijas veidošanas sarunās ir izskanējis nodoms atcelt Veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Kā galvenais iemesls likuma atcelšanai tiek minēts tas, ka pretējā gadījumā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku palikšot bez veselības aprūpes. Tas neatbilst patiesībai, jo neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, pamata izmeklējumi, kā arī psihisko slimību un infekcijas slimību diagnostika un ārstēšana saskaņā ar likumu ir un būs pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Ja ir vēlme šo sarakstu papildināt, lai vēl vairāk samazinātu atšķirību starp abiem veselības aprūpes pakalpojumu groziem, to var ātri un vienkārši izdarīt ar dažu likuma grozījumu palīdzību.
Līdz ar to patiesais iemesls, kādēļ daži politiskie spēki vēlas likumu atcelt, varētu būt likumā nostiprinātais valdības pienākums palielināt valsts un pašvaldību finansējumu veselības aprūpei līdz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā (patlaban – 3,6%, pirms gada – 3,1%).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē ar bažām: “Ir noprotams, ka valsts veselības aprūpes stiprināšana ir kā dadzis acī tiem, kuri joprojām lolo shēmas par nozares privatizēšanu. Ja viens no 13. Saeimas pirmajiem darbiem būs atgriešanās pie valsts veselības aprūpes badināšanas un tautas izmērdēšanas politikas, tas būs nožēlojami.
LVSADA rūpīgi sekos līdzi koalīcijas partiju plāniem par rīcību veselības aprūpes jomā, un pauž cerību, ka Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteiktā virzība uz steidzamu veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu netiks apdraudēta.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome 21.08.2018. atbilstoši Darba strīdu likuma 13. un 14. pantam ir pieņēmusi lēmumu sākt kolektīvo interešu strīda procedūru un iesniegt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadībai strīda prasību – nemazināt NMPD Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos diennakts brigāžu skaitu.
Latvijas Satversmes 111. pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Līdz ar to veselības aprūpes pieejamība un kvalitātes nodrošināšana ir viena no galvenajām valsts pārvaldes funkcijām, bet neatliekamā medicīniskā palīdzība ir neatņemams cilvēktiesību elements.
Turpretim NMPD vadībās veiktās reformas izraisījušas lavīnveida efektu, kā rezultātā neatliekamās palīdzības gaidīšana kļuvusi ilgāka – it īpaši reģionos. Tas izraisa pastāvīgus konfliktus starp mediķiem un pacientiem, taču mediķi apzinās, ka diennakts brigāžu samazinātā skaita dēļ problēma šobrīd nav efektīvi risināma.
Brigāžu samazināšana, likvidējot pilnvērtīgu nakts maiņu, radījusi nevajadzīgas grūtības arī NMPD darbiniekiem. Pēc plkst. 22.00 daudziem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs nodarbinātajiem nav iespējas nokļūt mājas, jo vairs nekursē sabiedriskais transports, tāpēc viņi ir spiesti nakšņot darba vietā.
LVSADA šos jautājumus ir pārrunājusi ar NMPD vadību, bet risinājums diemžēl nav atrasts. Tāpēc LVSADA padome ir pieņēmusi lēmumu par kolektīvā interešu strīda procedūras sākšanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa (67847300).
LVSADA ir nosūtījusi vēstuli politiskām partijām un partiju apvienībām, kas kandidē 13. Saeimas vēlēšanās, ar jautājumu, vai tās ar savu rīcību gatavas rīkoties tā, lai finansējums veselības aprūpei 2020. gadā būtu vismaz 4% no IKP.
Politisko partiju atbildes varēsiet skatīt LVSADA mājas lapā.
LVSADA vēstule 13. Saeimas vēlēšanu kandidātiem
Politiskajai partijai / partiju apvienībai
LVSADA augstu vērtē jūsu biedru vēlmi kļūt par Latvijas tautas pārstāvjiem 13. Saeimā. Vienlaikus ceram, ka jūs patiesi esat gatavi aizstāvēt vēlētāju intereses un cilvēktiesības. Latvijas Republika kopš 2004. g. ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. ES Pamattiesību harta papildina ES Padomes izstrādāto Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Hartas 35. pants Veselības aprūpe paredz: Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.
Diemžēl Latvijā valsts finansējums veselības aprūpei bija samazināts līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr vidēji ES un vidēji jaunajās ES dalībvalstīs šis rādītājs ir attiecīgi 7% un 5%. Līdzekļu bads veselības aprūpē ir novedis pie mirstības un invaliditātes pieauguma, mudinot cilvēkus bēgt uz drošākām valstīm. Latvijas veselības aprūpē ir veiktas nepieciešamās strukturālās reformas, taču naudas trūkums būtiski mazina to efektivitāti.
Valsts savus nodomus attiecībā uz veselības aprūpes uzlabošanu ir nostiprinājusi divos svarīgos politikas plānošanas dokumentos: Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 589, 14.10.2014.), iezīmējot trīs konkrētus principus:
virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi;
kvalitatīvas un vienlīdzīgi pieejamas veselības aprūpes veidošana ietver rindu saīsināšanu un darba samaksas paaugstināšanu nozares darbiniekiem;
lai to sekmīgi paveiktu, veselības aprūpes budžetam ir vajadzīgs pieaugums, kas ļauj 2020. g. sasniegt vismaz 4% no IKP (pret 3% no IKP 2014. un 2015. g.).
Visbeidzot, minētā politiskā apņemšanās ir nostiprināta Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Pierādiet, ka cilvēktiesības uz augsta līmeņa veselības aprūpi ir jūsu prioritāte! Vai jūs rīkosieties tā, lai 2020. g. veselības aprūpes valsts finansējums būtu vismaz 4% no IKP? LVSADA patur tiesības aicināt vēlētājus vērtēt jūsu gatavību aizstāvēt cilvēktiesības atkarībā no tā, kā jūs atbildēsiet uz mūsu jautājumu.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) pauž satraukumu par to, ka Veselības ministrija nezināmu iemeslu dēļ nav sasaukusi plānoto darba grupas sēdi par darba samaksas jautājumiem.
Iepriekšējā darba grupas sēde notika š. g. 5. jūlijā. Sēdes laikā tika panākta vienošanās par vairākiem svarīgiem jautājumiem, kas palīdzētu mazināt darba roku trūkumu veselības aprūpes nozarē. Ņemot vērā to, ka darba grupas gala ziņojumam bija jābūt sagatavotam līdz 2018. gada 27. jūlijam, darba grupa vienojās par kārtējās sēdes sasaukšanu līdz minētajam datumam. Diemžēl Veselības ministrija to nav izdarījusi.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē ar bažām: “Veselības ministrijas vilcināšanās nostiprināt kopīgi izveidotos priekšlikumus par darba samaksas paaugstināšanu nozarē ir aizdomīga. Būtu žēl, ja viss līdz šim darba grupā notikušais no valdības puses izrādīsies tikai labi iestudēts teātris.”
LVSADA cer, ka Veselības ministrijas dotie solījumi par darba samaksas paaugstināšanu nozares darbiniekiem joprojām ir spēkā, tāpēc aicina steidzami sasaukt darba grupas noslēdzošo sēdi, lai oficiāli apstiprinātu iepriekš konceptuāli saskaņoto gala ziņojumu.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
