Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) pauž atbalstu Ministru prezidenta Māra Kučinska paziņojumam par to, ka, atbilstoši NATO saistībām, Latvija jau nākamgad tērēs aizsardzības vajadzībām 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vienlaikus LVSADA aicina politiskās partijas neaizrauties ar militāru histēriju, bet reāli novērtēt visus pašreizējos valsts apdraudējuma riskus.
Diemžēl tādi riski patiešām pastāv, taču dažus no tiem politiķi nezināmu iemeslu dēļ ignorē. Konkrēti: Latvija zaudē 17 cilvēkus dienā pārāk trūcīgi finansētas veselības aprūpes dēļ. Tieši tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pagājušajā gadā valstī bija trešais straujākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā (ES).
Ja šādus dzīvā spēka zaudējumus būtu izraisījusi kara darbība, tos pielīdzinātu asiņainākajiem zaudējumiem jaunāko laiku militārajā vēsturē, visu atbildību prasot no agresora. Turpretī tagad tā ir mūsu valsts iekšējā lieta, un visu atbildību par lielo priekšlaicīgo mirstību jāuzņemas valdošajiem politiķiem. LVSADA atgādina, ka vidēji ES valstis veselības aprūpei piešķir aptuveni 7% no IKP, kamēr Latvija šogad – tikai 3,6% no IKP. Starpība ir kliedzoša. Sekas ir traģiskas.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Politiķi, kuri aicina voluntāri kāpināt finansējumu militāriem mērķiem, bet klusē par nepieciešamību stiprināt Latvijas veselības aprūpi, ir dīvaini. Viņi līdzinās cilvēkam, kurš nepērk zāles smagi slimiem tuviniekiem un ļauj viņiem mirt, tajā pašā laikā lepni rādot kaimiņiem svaigi pirktu jaunu ieroci. Kam derīgs ierocis, ja par to jāmaksā ar bērnu līķīšiem?”
LVSADA uzsver, ka 2% no IKP aizsardzības izdevumiem patlaban atbilst labai starptautiskai praksei NATO partnerības ietvaros. Vienlaikus Latvijas valsts interesēs tikpat svarīgi ir ievērot labu starptautisku praksi veselības aprūpes finansēšanā. Ņemot to vērā, LVSADA ierosina veselības aprūpei valsts budžetā atvēlēt 4% no IKP jau 2019. gadā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) ir konstatējusi, ka Latvijas Stabilitātes programma 2018. – 2021. gadam (Programma) satur maldinošu informāciju, tāpēc Programmas īstenošana rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.
Savus nodomus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanas jomā valdība iepriekš ir nostiprinājusi divos citos svarīgos politikas plānošanas dokumentos: Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam (MK rīkojums Nr. 589, 14.10.2014., turpmāk – Pamatnostādnes). Atbilstoši abiem, veselības aprūpes reformas virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi. Lai to sekmīgi paveiktu, valsts veselības aprūpes budžetam 2017. g. ir vajadzīgs finansējums, kas atbilst 3,7%, bet 2020. g. – vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Atbalstu tam ir paudusi gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Veselības organizācija.
Diemžēl Programmā ir vismaz divas būtiskas neatbilstības konstruktīvajām Pamatnostādnēm. Pirmā: Programmas sadaļā “3.2.4.2. Veselības sistēmas reforma” ierakstīts, ka Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai veselības nozarei piešķirti papildu budžeta līdzekļi: 2017. g. – 97,2, 2018. g. – 208,3, 2019. g. – 244,8 un 2020. g. – 245,1 milj. euro. Veicot aprēķinus, kļūst redzams, ka 2017. g. veselības aprūpei piešķirtais valsts finansējums bija tikai 3,1% no IKP (pret 3,7%, kas paredzēti Pamatnostādnēs) un tādā pašā – 3,1% – līmenī tas būs arī 2020. gadā, kaut arī Pamatnostādnes un Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz sasniegt vismaz 4% no IKP. Otrā: Programmā seko apgalvojums, ka “ar redzamo finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei, atbilstoši Pamatnostādnēs plānotajam finansējuma pieaugumam”.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris konstatē: “Valdības jaunāko plānu neatbilstība Pamatnostādnēm ir redzama ar neapbruņotu aci. Diemžēl 3,1% nav tas pats, kas 4% no IKP; starpība 2020. gadā varētu būt aptuveni 300 miljonu euro vērta. Tādejādi Programma satur divus būtiskus apdraudējumus Latvijas sabiedrībai: 1) melus par to, ka valdība sekmīgi turpina veselības aprūpes reformu, 2) plānu nevis uzlabot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, bet gan pasliktināt to.”
Ņemot to vērā, LVSADA ir nosūtījusi Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli, kurā aicina nekavējoties rīkoties, lai minētos apdraudējumus novērstu.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) ir saņēmusi viedokļus par Neatliekamās Medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darba reorganizāciju no arodorganizācijām visos NMPD darba reģionos. Apkopojot tos, var secināt, ka pieņemas spēkā darbinieku neizpratne un sašutums par jaunajiem darba apstākļiem. Ņemot to vērā, LVSADA ir griezusies pie NMPD direktores Lienes Cipules ar lūgumu sniegt konkrētas atbildes uz vairākiem jautājumiem, kas satrauc NMPD darbiniekus
1. Kādā veidā darbiniekiem turpmāk tiks nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības uz dienas un nakts darbu un taisnīgu darba samaksu? 2. Kādā veidā ārpus lielajām pilsētām tiks nodrošināta nokļūšana mājās tiem darbiniekiem, kuru darba laiks beigsies plkst. 22.00? 3. Ar kādiem datiem ir pamatots pieņēmums, ka darbinieku skaita samazināšana brigādēs nepasliktinās NMPD darba kvalitāti? 4. Vai pēc brigāžu skaita samazināšanas naktī būs iespējams izpildīt palīdzības sniegšanas laika normatīvus, kas paredzēti MK noteikumos Nr. 1529 (210. punkts)? 5. Vai ir ņemtas vērā papildus izmaksas, ko pēc brigāžu skaita samazināšanas radīs nobraukuma kilometrāžas pieaugums atlikušajām transporta vienībām?
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Neviena reforma nedrīkst pasliktināt darba apstākļus un apdraudēt neatliekamās palīdzības kvalitāti. Jācer, ka to respektēs gan NMPD vadība, gan Veselības ministrija.”
Par turpmāko arodbiedrības rīcību lems LVSADA valde atkarībā no tā, kāda būs notikumu attīstība tuvāko nedēļu laikā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret valdības plāniem palielināt birokrātisko slogu veselības aprūpē.
Līdz šim veselības aprūpes organizēšana un finansēšana tika reglamentēta ar vienotiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”. Taču tagad izskatās, ka valdība plāno izdot atsevišķus noteikumus par katru slimību grupu. Par to liecina atklātībā nonākušais MK noteikumu projekts “Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei” (VSS-635). Ja par katras slimību grupas profilaksi un ārstēšanu tiks rakstīti atsevišķi MK noteikumi, veselības aprūpi reglamentējošo papīru blāķi pieaugs kā lavīna!
Aizbildināšanās, ka tas notiek Veselības aprūpes finansēšanas likuma prasību dēļ, neiztur kritiku. Tiesa, likuma Pārejas noteikumi nosaka, ka vairākas likumā paredzētas normas ir jāprecizē MK noteikumos, tāpēc pašreizējie MK noteikumi Nr. 1529 ir spēkā līdz 2018. gada 31. augustam. Taču Pārejas noteikumi nenosaka, ka arī turpmāk attiecīgas juridiskās normas nevar būt apvienotas vienotā normatīvajā aktā, kas būtu attiecīgi pārstrukturēts un atjaunināts. Ir redzams, ka nemākulības vai ļaunprātības dēļ tiek plānota veselības aprūpes sistēmas vadības sadrumstalošana, padarot to nepārskatāmu, grūtāku lietošanai un mazāk efektīvu.
Turklāt papildus bažas rada tas, ka nedz noteikumu projektā “Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei”, nedz arī tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā nav pieejami par obligātām pasludināto ārstniecisko darbību zinātniskā pierādījuma līmeņi. Līdz ar to nav skaidrs, kāda būs šo valsts mērogā plānoto pasākumu izmaksu efektivitāte un sagaidāmā rezultāta ticamība. Tādā situācijā rodas augsne aizdomām par kādas medikamentu grupas vai ārstniecības metodes slēptu lobēšanu.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris papildina: “Pagājušajā nedēļā LVSADA kopā ar Eiropas Komisijas Veselības ģenerāldirektorāta un Nodarbinātības ģenerāldirektorāta pārstāvjiem vienojās par sadarbību, lai stiprinātu Latvijas veselības aprūpes sistēmu un tās efektivitāti. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc klusēt par notiekošo nebūtu pareizi”.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore V. Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris piektdien, 22.06.2018. Briselē tikās ar Eiropas Komisijas (EK) Veselības ģenerāldirektorāta, Nodarbinātības ģenerāldirektorāta un Ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (DG SANTE, DG EMPL un DG ECFIN) speciālistiem.
Tikšanās notika Veselības ģenerāldirektorātā, kuru pārstāvēja Dr. Lukians Gadzolis (Loukianos Gatzoulis). Tikšanās iemesls bija LVSADA iebildumi pret to, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas efektivitātes vērtēšanai EK izmanto novecojušu metodiku, ko Pasaules Veselības organizācija (PVO) ieteica lietošanai 2000. gadā, bet laika gaitā ir pierādījies, ka tā nepamatoti samazina valsts finansējuma nozīmi veselības aprūpes sistēmā.
Atbilstoši šai metodikai veselības aprūpes sistēmas efektivitāte valstī tiek vērtēta, salīdzinot veselības rādītājus ar visu (valsts un privāto) veselības aprūpei tērēto līdzekļu daudzumu. 2000. gadā šāda pieeja pati par sevi bija novatoriska, jo līdz tam samērot veselības rādītājus ar ieguldījumiem dažādu valstu veselības aprūpes sistēmu salīdzināšanai nebija pieņemts. Tomēr drīz vien PVO atklāja, ka šādam salīdzinājumam piemīt būtisks trūkums: vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei nosaka tieši valsts garantētais finansējums, kamēr privāto finansējumu tērē dažādiem nolūkiem.
Līdz ar to kopš 2010. gada PVO par galveno faktoru, kas nosaka veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, atzīst valsts finansējumu. Tāpēc PVO iesaka valstīm pārskatīt budžeta prioritātes un nodrošināt, ka vispārējās valdības izdevumi veselības aprūpei ir vismaz 15% no valsts budžeta (Latvijā šogad – tikai aptuveni 9,5%).
Diskusijas laikā tika panākts saskanīgs viedoklis par mūsdienīgu un vispusīgu pieeju veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtējumam, kaut arī Ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis turpināja aizstāvēt novecojušās metodikas lietošanu. Lai veicinātu Latvijas veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu, LVSADA kopā ar Veselības ģenerāldirektorāta un Nodarbinātības ģenerāldirektorāta pārstāvjiem vienojās par sadarbības turpināšanu Eiropas Semestra pasākumu ietvaros.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore V. Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris piektdien, 22.06.2018., Briselē tiksies ar Eiropas Komisijas speciālistiem no Veselības, Nodarbinātības un Ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorātiem (DG SANTE, DG EMPL un DG ECFIN).
Tikšanās laikā ir plānots diskutēt par Latvijas veselības aprūpes sistēmas efektivitātes vērtēšanas kritērijiem un to atbilstību starptautiski atzītiem principiem. Detalizētāka informācija par diskusijas rezultātiem tiks sniegta nākamnedēļ.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore V.Pluša (tel. 67847300).
