Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nopietnas bažas par Neatliekamās medicīnas dienesta (NMPD) direktores L. Cipules sasteigtajām darbībām, kas var pasliktināt darbinieku stāvokli un radīs iespējamību, ka iedzīvotāji nesaņems savlaicīgu neatliekamo palīdzību.
NMPD direktore L. Cipule š.g. 14. jūnijā uz tikšanos bija uzaicinājusi arodbiedrību pārstāvjus. Tikšanās laikā viņa izklāstīja savu redzējumu par plānotajām strukturālajām izmaiņām dienestā, kas skars darbinieku un brigāžu skaita samazināšanu. Tikšanās laikā LVSADA pārstāvji norādīja, ka, nosakot dienas darba laiku no plkst. 8.00 līdz plkst. 22.00, darbiniekiem nebūs iespējas nokļūt mājās (jo īpaši tas skars reģionus), un, samazinot brigāžu skaitu, būs mazāka iespēja sniegt neatliekamo palīdzību. L. Cipule pauda viedokli, ka darbinieki pēc darba laika beigām var pārgulēt dienesta telpās un nākamajā dienā turpināt darbu vai doties mājās. Šāds darba režīms esot nepieciešams, jo nakts laikā neesot tik liela noslodze kā dienā. Pēc NMPD vadības prezentācijas, bija redzams, ka plānots samazināt brigāžu darbinieku skaitu, tajā pat laikā palielinot administratīvo darbinieku skaitu.
Tikšanās laikā starp LVSADA un NMPD vadību netika panākta vienošanās par paredzamajām izmaiņām dienestā.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa uzsver: „Reformas nevar būt nepārdomātas un sasteigtas, lēmumi būtu jāpieņem sadarbībā ar reģionu centru vadītājiem, brigāžu centru vadītājiem un arodbiedrībām”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nopietnas bažas par valdības un Saeimas bezdarbību, kas veicina situācijas pasliktināšanos veselības aprūpē.
Mediķu nepietiekamā skaita dēļ Latvijā diennakts neatliekamā palīdzība tiek nodrošināta, pateicoties nesamērīgi lielam virsstundu darba apjomam. Finanšu krīzes apstākļos 2009. gadā tika pieņemti grozījumi Ārstniecības likumā, kas atļāva ārstniecības personām strādāt līdz pat 20 virsstundām nedēļā bez dubultas samaksas. Ar protesta akciju un sarunu palīdzību LVSADA panāca, ka 2017. gadā tiek noteikts pārejas periods līdz 2020. gadam minēto Ārstniecības likuma grozījumu atcelšanai. Arodbiedrību vienošanās ar valdību paredzēja, ka pārejas periods ir vajadzīgs tāpēc, lai ar būtiska darba samaksas pieauguma palīdzību trīs gados paspētu mazināt cilvēkresursu trūkumu nozarē un tādā veidā sadeldētu nepieciešamību pēc virsstundām bez apdraudējuma pacientiem. Darba samaksas pieauguma grafiku bija plānots nostiprināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Diemžēl politiķi šo norunu pārkāpa. Sekas nebija ilgi jāgaida – pēc tiesībsarga pieprasījuma Saeima tā arī nespēja Satversmes tiesai paskaidrot, kāpēc nepieciešams pārejas periods. Loģiski, ka tādā situācijā Satversmes tiesa nolēma pārejas periodu ievērojami saīsināt un nosprieda, ka virsstundu darbs veselības aprūpē ir jāuzskaita un jāapmaksā tikai un vienīgi Darba likumā noteiktajā kārtībā nevis no 2020. gada, kā to bija lēmusi Saeima, bet jau no 2019. gada 1. janvāra. Vārdos politiķi solīja spriedumu respektēt, taču viņu darbi liecina par ko citu. Liecinot Satversmes tiesā, Finanšu ministrijas pārstāve apgalvoja, ka valstij pietiekot naudas, lai nodrošinātu virsstundu apmaksu mediķiem pilnā apmērā jau tūlīt. Ja tā ir taisnība, tad kāpēc par to vēl nav oficiāli paziņots slimnīcu vadītājiem? Ja tie ir bijuši meli, tad kurš par tiem atbildēs?
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris situāciju vērtē tā: “Šobrīd izskatās, ka politiķi Satversmes tiesas spriedumu par virsstundu darba samaksu veselības aprūpē neuztver nopietni. Tādas bezatbildības sekas var būt graujošas.”
Nepadarītā ir daudz. LVSADA š. g. 9. aprīlī aicināja Veselības ministriju izveidot darba grupu, lai konkretizētu darba samaksas pieaugumu nozarē. Darba grupa joprojām nav sasaukta. Vēl vairāk – likumā Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam nav paredzēts palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei 2019. un 2020. gadā, turklāt veselības aprūpes pieejamības uzlabošana vispār nav iekļauta budžeta politikas prioritātēs.
LVSADA uzskata, ka šāda bezdarbība pirms 13. Saeimas vēlēšanām ir augstākajā mērā bezatbildīga. Tāpēc LVSADA aicina valdību un Saeimu nekavējoties pievērsties Satversmes tiesas sprieduma izpildei pēc būtības, nepasliktinot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore V. Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) brīdina, ka valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem.
Mediķu nepietiekamā skaita dēļ patlaban Latvijā diennakts neatliekamā palīdzība slimnīcās tiek nodrošināta, lielā mērā pateicoties nesamērīgi lielam virsstundu darba apjomam. Saskaņā ar Darba likumu, atļautais virsstundu skaits ir 144 stundas 4 mēnešu periodā (vidēji – 9 virsstundas nedēļā); par virsstundām ir jāmaksā dubulta likme. Finanšu krīzes apstākļos 2008. gadā darba devēji un politiķi uzstāja uz grozījumiem Ārstniecības likumā, kas atļautu ārstniecības personām strādāt līdz pat 20 virsstundām nedēļā bez dubultas samaksas. Sākotnēji LVSADA pret to iebilda. Tad kļuva skaidrs, ka valstij naudas nepieciešamā virsstundu apjoma samaksai patiešām nav, tāpēc apdraudējums neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktībai ir reāls. Politiķi solīja, ka, tiklīdz valsts finanšu situācija uzlabosies, Ārstniecības likuma grozījumi tiks atcelti un tiks būtiski paaugstināta darba samaksa nozarē, lai piesaistītu vajadzīgo darbinieku skaitu.
Finanšu krīze tika pārdzīvota, taču politiķi par solījumiem pašaizliedzīgajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija aizmirsuši. Tikai ar protesta akciju un smagu sarunu palīdzību LVSADA panāca vienošanos ar valdību par būtisku darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem 2018., 2019. un 2020. gadā, lai mazinātu cilvēkresursu trūkumu nozarē. Vienlaikus izdevās panākt Ārstniecības likuma grozījumus, kas paredz no 2017. g. 1. jūlija pakāpeniski samazināt atļauto virsstundu skaitu un paaugstināt samaksu par virsstundām, sasniedzot Darba likumā noteiktās normas 2020. gadā.
Diemžēl ar satraukumu jāsecina, ka ne valdība, ne Saeima negatavojas pildīt solījumu par turpmāko darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem 2019. un 2020. gadā. Vēl vairāk – likumā Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam nav paredzēts palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei 2019. un 2020. gadā, turklāt veselības aprūpes pieejamības uzlabošana nav iekļauta starp budžeta politikas prioritātēm.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Bez profesionāla un līdzjūtīga personāla nav iespējama ne pieejama, nedz kvalitatīva veselības aprūpe. Ja politiķi turpinās to ignorēt, viņiem ļoti drīz būs jāuzņemas visa atbildība par smagajām sekām.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien, 09.04.2018., ir griezusies pie veselības ministres Andas Čakšas ar aicinājumu jau tuvākajā laikā izveidot darba grupu par darba samaksas paaugstināšanu, lai nodrošinātu pārskatāmu politiku cilvēkresursu atjaunošanai veselības aprūpē.
Kā savā jaunākajā ziņojumā par Latviju norādījusi EK, kvalificēta personāla trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas traucē uzlabot veselības aprūpes pieejamību. Latvija gan ārstu, gan jo sevišķi māsu skaita ziņā atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Kā galvenais cilvēkresursu trūkuma cēlonis ir minētas nepamatoti zemās algas. Konceptuāls atbalsts problēmas risināšanai tika izteikts arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē 13.03.2018.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris skaidro: “Jāsaprot, ka bez profesionāla un līdzjūtīga personāla nav iespējama ne pieejama, nedz kvalitatīva veselības aprūpe. Diemžēl nesamērīgā darbinieku pārslodze apdraud kā vienu, tā otru”.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji 11.04.2018. tiksies ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadību, lai pārrunātu jaunāko EK ziņojumu par situāciju Latvijas veselības aprūpē un kopīgi precizētu galvenos uzdevumus veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai. Tikšanās plānota EK pārstāvniecības Latvijā telpās plkst. 14.00.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji piektdien, 06.04.2018., tiksies ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadību, lai pārrunātu jaunāko EK ziņojumu par situāciju Latvijas veselības aprūpē un kopīgi precizētu galvenos uzdevumus veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai.
EK ziņojuma par Latviju (Brussels, 7.3.2018, SWD (2018) 212 final) sadaļā Veselības aprūpe norādīts, ka galvenais šķērslis veselības aprūpes pieejamībai ir kvotu sistēma un augstie pacientu līdzmaksājumi, kas 2015. gadā veidoja 42% no visa nozares finansējuma (vidēji ES šis rādītājs ir tikai 15%). Tāpat ir norādīts, ka piekļuvi pakalpojumiem apgrūtina personāla trūkums, ko galvenokārt izraisījušas zemās algas. Līdz ar to nav pārsteigums, ka paredzamā dzīvildze Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no vidējā ES rādītāja (74,8 g. pret 80,6 g.), bet mirstības rādītāji ir vieni augstākajiem ES.
Ziņojumā konstatēts, ka minēto problēmu risinājumam ir nepieciešams būtiski palielināt vispārējās valdības finansējumu veselības aprūpei un uzlabot nozares darba efektivitāti. Tā kā ziņojumā nav sīkāk skaidrots, kādas ir būtiskākās efektivitātes problēmas, šis būs viens no abu pušu sarunas tematiem tikšanās laikā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris papildina: “Darba efektivitātes uzlabošanai ir jābūt dienas kārtībā vienmēr. Tomēr EK ziņojumā attiecībā uz šo jautājumu veselības aprūpē mēs esam konstatējuši dažas neskaidrības. Jo ātrāk tās izdosies kliedēt, jo sekmīgāk varēsim pievērsties konkrētu uzdevumu izpildei”.
Tikšanās ir plānota EK pārstāvniecības Latvijā telpās plkst. 12.30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien (20.03.2018.) nolēma, ka Saeimas deputāta I. Dāldera priekšlikums publiskot katra valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbinieka atlīdzību nav atbilstošs Satversmei un Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi (turpmāk – regula).
Gan Satversme, gan regula pēc būtības nosaka, ka personas dati jāapstrādā tādā veidā, lai sabiedrības ieguvums no apstrādes nepārprotami atsvērtu privātuma aizskārumu, tāpēc LVSADA biedri neatbalsta konkrēto ieceri par „publisko izģērbšanu”. Pamatojums: aplūkojot viena darbinieka atalgojumu, turklāt bez papildus informācijas (par nostrādāto stundu skaitu, nakts darbu, u.c.), sabiedrība nevar gūt adekvātu priekšstatu par uzņēmuma vai nozares darbinieku atalgojuma līmeni kopumā. Kā uzskata LVSADA P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja Sarmīte Plūme, daudz lietderīgāk būtu publiskot minimālās, vidējās un maksimālās algas amatu grupās.
Pretēji tam, lai attīstītu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, patlaban Saeima plāno valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību diskrimināciju. LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa: „Nav saprotama likumdevēja iecere valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības nostādīt negodīgas konkurences apstākļos, jo zinot konkurenta personāla atlīdzību, privātās iestādes varēs vieglāk pārvilināt personālu.”
Turklāt jāņem vērā, ka par regulas pārkāpumiem valstij ir iespējami naudas sodi, kas mērāmi miljonos. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Tas nozīmē, ka par dažu deputātu pieļautu juridisko brāķi kārtējo reizi var nākties ciest visiem nodokļu maksātājiem”.
Gadījumā, ja Saeima tomēr izlems uzrādītos riskus ignorēt un I.Dāldera priekšlikumu apstiprinās kā grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, LVSADA aicinās Valsts prezidentu likuma grozījumus neizsludināt.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
