Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par to, ka Saeimas atbalstītais deputāta I. Dāldera priekšlikums publiskot visu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību nav atbilstošs Satversmei un Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.
Gan Satversme, gan regula pēc būtības nosaka, ka personas dati jāapstrādā tādā veidā, lai sabiedrības ieguvums no apstrādes nepārprotami atsvērtu privātuma aizskārumu, tāpēc LVSADA biedri neatbalsta konkrēto ieceri par „publisko izģērbšanu”, jo, publicējot katra veselības aprūpes darbinieka atalgojumu, sabiedrībai tik un tā neradīsies priekšstats par darbinieku atalgojuma līmeni kopumā. Kā uzskata LVSADA P.Stradiņa KUS arodorganizācijas priekšsēdētāja S.Plūme, pārskatāmi būtu publiskot algas amatu grupās bez personas datiem, piemēram, minimālās, vidējās, maksimālās.
Par regulas pārkāpumiem valstij ir iespējami naudas sodi, kas mērāmi miljonos. Pirms virzīt likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” uz trešo lasījumu, Saeimai vajadzētu uzklausīt speciālistus un izvērtēt riskus, lai izvairītos no nepārdomātiem lēmumiem, kas varētu radīt negatīvas sekas ilgtermiņā.
Pretēji tam, lai aizsargātu, saglabātu un attīstītu brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs, tiek plānota valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību diskriminācija, jo privātajā sektorā cīņa ar ēnu ekonomiku, pēc Saeimas vairākuma domām, nav aktuāla.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece L. Bāriņa: „Nav saprotama likumdevēja iecere valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības nostādīt negodīgas konkurences apstākļos, jo zinot konkurenta personāla atlīdzību, privātās iestādes varēs vieglāk pārvilināt personālu.”
Gadījumā, ja Saeima izlems uzrādītos privātuma pārkāpuma riskus ignorēt, LVSADA apsvērs iespēju biedru interešu aizstāvības nolūkā griezties Satversmes tiesā.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Valdis Keris, Dr. habil. med., Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs
Māras Libekas raksts Pret ātro palīdzību – ar dūrēm un stikla lauskām (Latvijas Avīze, 09.01.2018) kārtējo reizi liecina, ka darbs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) jeb ātrās palīdzības brigādēs ir saistīts ar reālu risku veselībai un dzīvībai. Ja atceramies, ne tik sen (2015. g. sākumā) masu medijos un sociālajos tīklos parādījās ziņas par darba drošības problēmām NMPD Rīgas reģionā. Kaut arī neviens konkrēts iesniegums LVSADA birojā netika saņemts, arodbiedrība nekavējoties informēja visas arodorganizācijas par to, kā pareizi rīkoties, ja darbiniekam rodas aizdomas par veselībai kaitīgiem darba apstākļiem.
Vai no nelaimes var izvairīties? Teorētiski – jā. Gan Ārstniecības likumā, gan Darba aizsardzības likumā ir nostiprinātas darbinieka tiesības atteikt neatliekamo medicīnisko palīdzību apstākļos, kas apdraud ārstniecības personas pašas dzīvību, vai var radīt risku citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā (par atteikšanos nekavējoties jāpaziņo tiešajam darba vadītājam). Taču dzīvē arī šķietami droša situācija var strauji mainīties līdzīgi tam, kā aprakstījusi M. Libeka. Tādā brīdī izvairīties no uzbrukuma vairs nav iespējams.
Par laimi, ir paredzēts zināms drošības spilvens. Gan pēc nelaimes gadījuma darbā, gan arodslimības gadījumā ātrās palīdzības darbinieki bez diskriminācijas var saņemt visu to pašu valsts sociālo palīdzību (apmaksātu ārstēšanu, medicīnisko, sociālo, profesionālo rehabilitāciju, u. c. – ar pilnu sarakstu var iepazīties VSAA mājas lapā), ko citu profesiju pārstāvji. Turklāt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz vienreizēju pabalstu darbiniekiem, kuri cietuši nelaimes gadījumā darbā, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata pienākumus (līdz 10 000 eiro atkarībā no veselības bojājuma smaguma pakāpes). Ja darbinieks ir gājis bojā, viņa tuviniekiem valsts ir apņēmusies izmaksāt vienreizēju pabalstu 100 000 eiro apmērā.
Vienlaikus LVSADA piedāvā arodbiedrības biedriem iespēju papildus apdrošināties pret nelaimes gadījumiem. Ja to izmanto, nopietnākos gadījumos kompensācija krietni pārsniedz rakstā minētos 150 eiro. Ilustrācijai: aizvadīto piecu gadu laikā apdrošinātiem biedriem kompensācijās izmaksāti aptuveni 250 000 eiro. Par minēto iespēju pērn LVSADA atkārtoti stāstīja NMPD Rīgas reģiona darbiniekiem, tiekoties ar viņiem informatīvā sapulcē. Protams, tas, vai šo iespēju izmantot vai nē, paliek katras arodorganizācijas pašas ziņā.
Aicinu ātrās palīdzības darbiniekus vairāk interesēties par savām tiesībām un lietot tās! Ja gadās šķēršļi, LVSADA biedri tiek aicināti griezties pēc palīdzības vai nu savā arodorganizācijā, vai LVSADA birojā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 22.11.2017 neatbalstīja priekšlikumu topošajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēt konkrētas finanšu garantijas nozares darbinieku algu pieaugumam 2019. un 2020. gadā. Starp deputātiem, kuri neatbalstīja garantijas, bija komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) un komisijas loceklis ārsts Hosams Abu Meri (Vienotība).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 22.11.2017 sēdes lēmumu, kas liedza topošajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēt konkrētas finanšu garantijas nozares darbinieku algu pieaugumam 2019. un 2020. gadā.
Tieši minētā prasība par darba samaksas palielināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc LVSADA padome 19. septembrī nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Likumprojekts tika izstrādāts un iesniegts valdībai pēc trīspusējas vienošanās, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 24.08.2017 sēdē, un saskaņošanas NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē 31. augustā. Saskaņotā likumprojekta pārejas noteikumi paredzēja, ka valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117 milj. euro 2018. gadā, 185 milj. euro 2019. gadā un 253 milj. euro 2020. gadā.
Pirms likumprojekta virzīšanas uz Saeimu valdība nolēma minētos skaitļus svītrot. Tomēr arodbiedrībām izdevās panākt, ka valdības solītais finansējuma pieaugums gan veselības aprūpes nozarei kopumā, gan darba samaksas palielināšanai vismaz 2018. gadā joprojām paliek spēkā. Lai būtu drošība par solījumu pildīšanu arī 2019. un 2020. gadā, bija svarīgi atjaunot konkrētās garantijas likumprojektā. Tieši to ar savu lēmumu nevis atbalstīja, bet gan bloķēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Divas reizes balsis sadalījās sešas pret sešām, un līdz ar to priekšlikums tika noraidīts.
Starp deputātiem, kuri neatbalstīja garantijas darba samaksas palielināšanai veselības aprūpē, bija komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) un komisijas loceklis ārsts Hosams Abu Meri (Vienotība).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Komisijas balsojums skaidri parādīja, kuri no deputātiem nevēlas Latviju ilgtermiņā nodrošināt ar kvalificētiem veselības aprūpes darbiniekiem. Tas ir jāpatur prātā.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un nožēlu par Latvijas Ārstu biedrības valdes lēmumu, kas liedz atbalstu LVSADA prasībai par mediķu darba samaksas būtiska pieauguma steidzamu garantēšanu Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Tieši minētā prasība par darba samaksas palielināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc LVSADA padome 19. septembrī nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Likumprojekts tika izstrādāts un iesniegts valdībai pēc trīspusējas vienošanās, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 24.08.2017 sēdē, un saskaņošanas NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē 31. augustā. Saskaņotā likumprojekta pārejas noteikumi paredzēja, ka: 1) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums 2020. gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta; 2) valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117 milj. euro 2018. gadā, 185 milj. euro 2019. gadā un 253 milj. euro 2020. gadā.
Pirms likumprojekta virzīšanas uz Saeimu valdība nolēma abas minētās normas svītrot. Tomēr arodbiedrībām izdevās panākt, ka valdības solītais finansējuma pieaugums gan veselības aprūpes nozarei kopumā, gan darba samaksas palielināšanai 2018. gadā joprojām paliek spēkā. Lai būtu drošība par solījumu pildīšanu arī 2019. un 2020. gadā, ir svarīgi atjaunot konkrētas garantijas likumprojektā. Tieši to patlaban cenšas panākt LVSADA, tāpēc ir iesniegusi attiecīgus priekšlikumus Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. Diemžēl Latvijas Ārstu biedrības valdes lēmums ir bijis citāds.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Ārstu biedrības valde ir pieņēmusi lēmumu, kas var kavēt ārstu un pārējo veselības aprūpes nozares darbinieku darba samaksas paaugstināšanu. Žēl. ”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
