Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie veselības ministres Andas Čakšas ar priekšlikumu par sadarbību, lai iespējami ātri un kvalitatīvi izveidotu Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 29.06.2017 tika pieņemts lēmums atbalstīt valdības sagatavoto nodokļu reformas projektu ar nosacījumu, ka reformas ietvaros tiks paredzēts tāds veselības aprūpes nozares valsts finansējuma pieaugums, kas 2020. gadā nodrošina veselības aprūpes valsts finansējumam vismaz 4% no IKP. Tāpat tika nolemts, ka finansējuma pieauguma ietvaros ir jāplāno būtisku darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem, un abi minētie nosacījumi jānostiprina ar jaunu likumu par veselības aprūpes finansējumu. Likumprojekta izstrāde uzticēta Veselības ministrijai, to ir paredzēts izskatīt NTSP sēdē š. g. augustā un virzīt pieņemšanai Saeimā š. g. septembrī.
Lai nodrošinātu NTSP lēmumu īstenošanu, LVSADA 30. jūnijā uzaicināja Veselības ministriju nekavējoties sākt kopīgi veidot minēto likumprojektu, iekļaujot tajā sekojošas pamatnostādnes:
atbilstoši MK rīkojumam Nr. 589 Parsabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam (14.10.2014), nozares valsts finansējums 2020. gadā nedrīkst būt mazāks par 4% no IKP;
papildus šogad plānotajam nozares valsts finansējumam (820 milj. EUR), turpmākajos trīs gados ir jāpiešķir ne mazāk kā: 2018. g. – 227 milj., 2019. g. – 341 milj., 2020. g. – 442 milj. EUR;
atbilstoši MK rīkojumam Nr. 326 Par pamatnostādnēm “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” (20.05.2005), vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, kas 2 reizes lielāka par vidējo darba samaksu tautsaimniecībā, tiek sasniegta 2020. gadā; vidējā darba samaksa ārstniecības un pacientu aprūpes personām ir 60%, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 40% no vidējās darba samaksas ārstam.
Pagaidām nekāda atbilde uz priekšlikumu no Veselības ministrijas nav saņemta.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir paudusi stingrus iebildumus pret valdības nodomu svītrot no ārstniecības personu sertifikācijas kārtības prasību par valsts valodas prasmi.
Par minēto valdības nodomu liecina sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”. Konkrēti, ir plānots atteikties no punkta 5.3., kas paredz, ka sertifikāciju var kārtot ārstniecības persona, “kura prot valsts valodu atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām”.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris minēto valdības ieceri vērtē kritiski: “Nav nedz saprotamas, nedz atbalstāmas izmaiņas tiesību aktos, kas varētu vājināt valsts valodas pozīcijas veselības aprūpes nozarē.”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde 20.06.2017 pieņems galīgo lēmumu par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku (PNDL).
LVSADA padome jautājumu par atteikšanos no PNDL sāka izskatīt 21.03.2017, pieņemot attiecīgu rezolūciju, kas tika adresēta Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei. Saeimas priekšsēdētāja uzaicināja LVSADA vadības pārstāvjus uz tikšanos, kas notika 12. aprīlī. Tikšanās laikā, piedaloties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, tika uzklausīts LVSADA viedoklis par to, kas steidzami jāpaveic, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē. Diskusijas rezultātā tikšanās dalībnieki vienojās, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kopā ar LVSADA pārstāvjiem izskatīs iespēju steidzamības kārtā virzīt apstiprināšanai Saeimā grozījumus Ārstniecības likuma 53.1 pantā, kas paredz jau šogad ar 1. jūliju uzsākt PNDL samazināšanu, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu par darbu PNDL ietvaros.
Diemžēl sarunas sākotnēji nesekmējās, tāpēc LVSADA padome 16. maijā nolēma aicināt visus veselības aprūpes nozares darbiniekus, uz kuriem attiecas Ārstniecības likuma 53.1 pants, brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt PNDL vienu mēnesi – no 1. līdz 31. jūlijam. Vienlaikus padome pilnvaroja LVSADA valdi izlemt, vai gadījumā, ja līdz 1. jūlijam tomēr stājas spēkā Ārstniecības likuma grozījumi par PNDL, tas ir pietiekams iemesls, lai apturētu brīdinājuma akciju.
Minēto grozījumu projekts tika kopīgi izveidots un saskaņots Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē 25. maijā. Tas nozīmē, ka virzītā likumprojekta saturs bija pieņemams gan arodbiedrībām, gan darba devējiem, gan arī Veselības ministrijai. Diemžēl Saeima 8. jūnijā pieņēma Ārstniecības likuma 53.1 panta grozījumus, kas tikai daļēji atbilst saskaņotajai likumprojekta redakcijai. Piemēram, netika apstiprināta darba samaksas paaugstināšanās par PNDL 2018. un 2019. gadā.
Par LVSADA valdes lēmumu tiks paziņots informatīvā sanāksmē, kas notiks Brīvo arodbiedrību savienības namā Bruņinieku ielā 29/31, sākums plānots plkst. 10:30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja Egila Baldzēna ar aicinājumu atsaukt atbalstu Finanšu ministrijas izstrādātajam nodokļu reformas projektam.
Aicinājums ir pamatots ar to, ka:
LBAS Valdes lēmums Nr. 4.2. (02.05.2017.) paredz Finanšu ministrijas izstrādāto nodokļu politikas reformas projektu atbalstīt pie nosacījuma, ja projektā tiek paredzēts valsts finansējums veselības aprūpei, kas nodrošina tādu finansējuma pieaugumu, ka 2020. gadā valsts budžeta finansējums veselības aprūpei ir vismaz 4% no IKP;
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) lēmums (03.05.2017.) paredz Finanšu ministrijas izstrādāto nodokļu politikas reformas projektu atbalstīt pie nosacījuma, ja līdz 01.06.2017. projektā tiek paredzēts valsts finansējums veselības aprūpei, kas nodrošina tādu finansējuma pieaugumu, ka 2020. gadā valsts budžeta finansējums veselības aprūpei ir vismaz 4% no IKP;
Iepriekš minētais NTSP lēmums norādītajā termiņā nav izpildīts.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Diemžēl Ministru prezidents Māris Kučinskis 3. maijā doto solījumu nav izpildījis.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdības nodomiem ar atvieglotiem nosacījumiem uzaicināt uz darbu Latvijā ārstus no ārzemēm.
LVSADA rīcībā ir Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz, ka specialitātēs, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, darbā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus. Projektā iekļauto specialitāšu sarakstā ir gan ārsti, gan vizuālās diagnostikas un terapijas iekārtu speciālisti.
Minētais dokuments apgāž mītu, ka ārstu skaits Latvijā ir pietiekams. Taču tā vietā, lai atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem valdība pieliktu visus spēkus veselības aprūpes nozares cilvēkresursu nodrošināšanai ar vietējiem speciālistiem, tā gatavojas problēmu risināt vienkāršoti.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Tā vietā, lai sāktu maksāt pienācīgu algu vietējiem mediķiem, valdība gatavojas ārstus importēt, turklāt – ar atvieglotiem nosacījumiem. Vai tas nozīmē, ka arī prasības ārstniecības kvalitātei kļūs arvien atvieglotākas?”
Aizvadītajos gados LVSADA ir nemitīgi atgādinājusi politiķiem par nepieciešamību pildīt solījumus un maksāt pienācīgu algu veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tikai tādā veidā ir iespējams piesaistīt darbam nozarē cilvēkus, kuru zināšanas un rakstura īpašības atbilst mediķa profesijai, kura, Paula Stradiņa vārdiem runājot, “ir reizē arods, zinātne un māksla”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
