Zināšanai: 12. Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes rezolūcija
Rīgā , 2017. g. 21. martā
Cien. Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Ar Jūsu vēstuli (09.03.2017, Nr. 142.1-38-12/17) mēs saņēmām četrus, Jūsuprāt, svarīgus vēstījumus:
Saeima šā gada 31. martā rīko starptautisku konferenci “Vai veselības apdrošināšana var glābt veselības aprūpi Latvijā?”, kurā tiks meklēti risinājumi situācijas stabilizēšanai veselības nozarē;
šā gada 28. februārī Finanšu ministrija paudusi ieceri vienlaikus ar nodokļu politikas reformām rast papildu finansējumu arī veselības nozarei;
arodbiedrības loma veselības aprūpes darbinieku darba apstākļu un veselības aprūpes finansēšanas jautājumu risināšanā ir nozīmīga, tāpēc mūsu priekšlikumi regulāri jāpārrunā ar Veselības ministriju;
veselības aprūpes jautājumi nemainīgi ir Sociālo un darba lietu komisijas, tās Sabiedrības veselības apakškomisijas, kā arī visu parlamenta frakciju uzmanības lokā.
Tomēr vēstulē nebija neviena vārda par agrāk dotu solījumu pildīšanu. Atļaujiet Jums šos solījumus atgādināt.
Pirmkārt, 2016. gada 2. maijā Jūs tikāties ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem (tajā skaitā – ar LVSADA priekšsēdētāju Valdi Keri), lai apspriestu 1. maijā Doma laukumā notikušās Tautas sapulces prasības Saeimai. Sapulcē piedalījās vairāk nekā 3000 cilvēku, un viņu prasība Nr. 1 bija: “Steidzami un būtiski palielināt finansējumu veselības aprūpei atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem.” Tikšanās laikā Jūs solījāt iedziļināties situācijā un sniegt atbildi. Atbildes joprojām nav, tāpat kā nav aktīvas un pārdomātas rīcības ar konkrētiem pozitīviem rezultātiem.
Otrkārt, jāatgādina arī par telefonisko sarunu starp Jums un LVSADA priekšsēdētāju. Saruna notika 2016. gada 28. septembrī – dienu pirms Zaļās Nāves uznāciena uz politiskās skatuves. Informējot presi, Jūs toreiz uzsvērāt arodbiedrības atteikumu ierasties uz sarunām pāris stundas pirms plānotās protesta akcijas sākuma. Vienlaikus Jūs solījāt tikšanos jau tuvākajā laikā, savlaicīgi informējot par apspriežamajiem veselības aprūpes budžeta papildināšanas variantiem. Konstruktīvu priekšlikumu trūkums no Saeimas puses bija galvenais iemesls, kāpēc sarunas toreiz nevarēja notikt. Diemžēl nedz priekšlikumus, nedz aicinājumu uz sarunu LVSADA no Jums joprojām nav saņēmusi.
Toties tagad Saeimas koalīcija ar Jūsu atbalstu organizē konferenci, kuras uzdevums, spriežot pēc nosaukuma un programmas, ir nevis pildīt solījumus, bet gan būtiski mazināt valsts atbildību par veselības aprūpes pieejamību Latvijā. Nav brīnums, ka šādas konferences darba kārtībā arodbiedrības viedoklim vieta nav atradusies.
Tā vietā, lai, atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem, reāli gatavotos no valsts budžeta virzīt veselības aprūpei vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem (šogad ir piešķirti vien aptuveni 8%…), Finanšu ministrija tikai pauž ieceri rast papildus finansējumu. Pie varas esošās koalīcijas veidota valdība 2014. g. rakstiski solīja atvēlēt veselības aprūpei 2017. g. papildu 368 miljonus eiro (3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), bet tā vietā piešķīra tikai 67 miljonus. LVSADA rosināja piešķirt vēl 23 miljonus, lai varētu paaugstināt darba samaksu nozarē. Saeimas deputāti atbildēja, ka naudas nav, bet pēc dažām dienām t.s. deputātu kvotās sadalīja 28 miljonus. Par kādu veselības aprūpes atrašanos Saeimas komisiju un frakciju uzmanības lokā ir runa?! Pietiek liekuļot!
Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) oficiālās statistikas avota EUROSTAT datiem, Latvija ik dienu zaudē 17 cilvēkus (gadā – aptuveni 6500), ko normālos, Eiropas līmeņa veselības aprūpei piedienīgos apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. EK un Pasaules Banka konstatē, ka viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko izraisījušas zemās algas. Tāpēc ir jārīkojas nekavējoties: jau šogad būtiski jāpaaugstina darba samaksa veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kā arī jānosaka paaugstinātu stundas tarifu samaksai par darbu pagarinātā normālā darba laika ietvaros!
Runājot par nedaudz tālāku nākotni, EK savos 2016. g. ieteikumos Latvijai ir skaidri norādījusi uz konkrētu mērķi: līdz 2020. g. palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, sasniedzot 4% no IKP, salīdzinot ar 3% no IKP 2015. gadā. Tanī pašā gadā valstij beidzot būtu jāizpilda 2005. – 2006. gadā rakstiski dotos solījumus par to, ka ārsta vidējā darba samaksa sasniedz divas vidējās darba samaksas tautsaimniecībā, bet vidējā darba samaksa māsai – 60% un jaunākajam medicīniskajam personālam – 40% no ārsta vidējās darba samaksas! Šie grafiki ir jānostiprina gan politiskās plānošanas dokumentos (piem., valdības rīcības plānā), gan normatīvajos aktos. Līdzīgi ir rīkojusies gan Igaunija, gan Lietuva. Tikai tā ir iespējams virzīties uz EK un PVO ieteikumiem atbilstošu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti!
Ja Saeima turpinās izvairīties no šādas labai starptautiskai praksei atbilstošas rīcības un tā vietā mēģinās vairāk vai mazāk slēptā veidā virzīt Latvijas veselības aprūpi uz privatizāciju vai valsts iedzīvotāju vairākuma sociāli ekonomiskajai situācijai neatbilstošu obligātas apdrošināšanas modeli, tai ir jārēķinās ar arodbiedrību rīkotām protesta akcijām un jāuzņemas visa politiskā atbildība par situācijas turpmāko attīstību.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome 21. martā lems par veselības nozares darbinieku vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku.
Ārstniecības likuma 53.1 pants tā pašreizējā redakcijā nosaka ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes autovadītājiem tiesības piekrist strādāt pagarināto normālo darba laiku (turpmāk – PNDL), kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī), kā arī aizliegumu personu sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt tai nelabvēlīgas sekas, ja šī persona nepiekrīt PNDL noteikšanai.
LVSADA šādai likuma normai 2009. g. piekrita tāpēc, ka pretējā gadījumā ekonomiskās krīzes apstākļos darba roku trūkuma dēļ pastāvēja reāls ārstniecības procesa nepārtrauktības apdraudējums, un tikai ar nosacījumu, ka tiek ievērots brīvprātības princips un atbilstīgi drošības pasākumi. Vienlaikus LVSADA aicināja likumdevēju rīkoties, lai iespējami drīz tiktu novērsts cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē. Diemžēl tas netiek darīts joprojām.
LVSADA ir atkārtoti aicinājusi likumdevēju veikt pakāpenisku PNDL samazināšanu, vienlaikus paredzot darba algas paaugstināšanu un paaugstinātas likmes ieviešanu par darbu PNDL ietvaros. Tā vietā, lai atbilstīgi reaģētu, Saeimas deputāti turpina ciniski spēlēt birokrātiskas rotaļas. Tam ir jāpieliek punkts, jo nozarē strauji aug neapmierinātība ar esošo situāciju.
No darbiniekiem ir saņemti dažādi priekšlikumi par protesta akcijām. Lai tos apkopotu, jautājums tiks skatīts LVSADA padomes sēdē 21. martā. Sēdē piedalīsies Latvijas Māsu asociācijas vadība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns un Tiesībsarga biroja pārstāvji. LVSADA ir aicinājusi padomes sēdē piedalīties arī finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un veselības ministri Andu Čakšu. Sēde notiks Brīvo arodbiedrību savienības namā Bruņinieku ielā 29/31, sākums plānots plkst. 10:30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība un reģionu pārstāvji šodien tikās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadību, lai apspriestu darba samaksas paaugstināšanas iespējas.
Tikšanās laikā tika apspriesta gan situācija Latvijas veselības aprūpē kopumā, gan arī NMPD darbiniekiem aktuālie jautājumi. Puses bija vienisprātis par to, ka darba samaksas pieaugumu ir pelnījuši visi, kas piedalās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā. Pati mazākā prasība varētu būt pieaugums par 10% jau šogad.
Pēc NMPD vadības aprēķiniem, prasības apmierināšanai vajadzētu papildus aptuveni 3 miljonus eiro. Iekšējās rezervēs šādus līdzekļus atrast nav iespējams. Turklāt būtu jāpalielina samaksa par virsstundām, kas tiek strādātas normālā pagarinātā darba laika ietvaros. Arī tas prasa papildus līdzekļus, kādu dienesta rīcībā nav. Tomēr arodbiedrības pārstāvjus šāda atbilde neapmierina.
Problēma ir jārisina, jo darbinieku vidū strauji aug neapmierinātība ar esošo situāciju. Ir izteikti dažādi priekšlikumi par protesta akcijām. Lai tos apkopotu, jautājums tiks skatīts LVSADA padomes sēdē 21. martā.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina visus, kuriem nav vienaldzīga Latvijas valsts drošība, neatliekami pievērst uzmanību kritiskajai situācijai veselības aprūpē.
Nepamatoti zemā ārstniecības personu darba samaksa kopā ar pārmērīgo darba slodzi un arvien pieaugošo profesionālās izdegšanas sindromu ir izraisījusi stihiskus darbinieku protestus ārstniecības iestādēs. Protesti vēršas plašumā, un ir sasnieguši pakāpi, kas reāli apdraud neatliekamās dzemdību palīdzības nodrošināšanu visā valstī. Ir saņemtas ziņas, ka protestiem jau pievienojas arī citu specialitāšu mediķi. Sekas tam var būt traģiskas.
Gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Banka ir konstatējušas, ka zemā darba samaksa nozarē ir viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē. Ņemot to vērā, LVSADA un LSB pagājuša gada beigās aicināja papildus piešķirt 2017. gada budžetā 23 milj. eiro tieši darba samaksas paaugstināšanai. Politiķi atrunājās, ka naudas nav, bet pēc tam sadalīja 28 miljonus deputātu kvotām. Šī kļūda ir jālabo nekavējoties.
LSB un LVSADA kopīgiem spēkiem šodien mēģināja par to pārliecināt gan Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. Diemžēl bez jūtamiem panākumiem.
Lai novērstu mātes, bērna un ikviena pacienta veselības un dzīvības apdraudējumu, LSB un LVSADA kopīgi aicina Ministru kabinetu, Saeimu un Valsts prezidentu nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu veselības aprūpes nozares darbiniekiem pienācīgu darba samaksu.
Jevgeņijs Kalējs,
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs
Valdis Keris,
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība šodien tikās ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas darbiniekiem.
Tikšanās laikā tika apspriesta gan situācija Latvijas veselības aprūpē kopumā, gan arī darbiniekiem aktuālie jautājumi konkrētajā slimnīcā. Kopīgi diskutējot, tika precizēta tālākā taktika, lai ar aktīvu un pārdomātu rīcību efektīvi aizstāvētu darbinieku tiesības uz taisnīgu darba samaksu.
Vērtējot tikšanās rezultātus, LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Veselības aprūpe ir komandas darbs. Uzvar tā komanda, kurā viens otru atbalsta, nevis ignorē”.
Tikšanās dalībnieki vienprātīgi atbalstīja LVSADA un Tiesībsarga saskaņoto nodomu vispirms vēlreiz mēģināt panākt politisku risinājumu pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai, vienlaikus būtiski paaugstinot darba samaksu. Tomēr, ja politiķi šādu pieeju ignorēs, tiks gatavota attiecīga prasība Satversmes tiesai.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir iepazinusies ar Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par ambulatoro veselības aprūpi un saskata tajā politiska pasūtījuma pildīšanas pazīmes.
Jau ziņojuma ievadā lasītājam tiek skaidri parādīta VK pozīcija: “Saprotot, ka tuvākajā laikā visdrīzāk nebūs iespējams būtiski palielināt veselības aprūpei piešķirto valsts finansējumu, risinājumi jāmeklē jau sistēmas pamatā”. Tas labi saskan ar valdošās politiskās koalīcijas rīcību, gadu no gada plānojot valsts izmērdēšanas budžetu. Neraugoties uz to, ka Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija ir ieteikušas Latvijai steidzami palielināt valsts veselības aprūpes finansējumu līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (2017. g. plānoti tikai 3,16%) vai 12% no vispārējās valdības izdevumiem (2017. g. plānoti tikai aptuveni 8%). Neraugoties uz to, ka medicīniskā personāla trūkums Latvijā zemo algu dēļ Pasaules Bankas pētījumā ir minēts kā viens no galvenajiem sistēmas apdraudējumiem (The World Bank. A qualitative study on health system bottlenecks in Latvia. Report. Riga, 2015).
Uz šo starptautisko organizāciju ieteikumu fona politiķi pēdējā laikā gan ir bijuši spiesti atzīt, ka naudas veselības aprūpes nozarei ir daudz par maz. Taču tā vietā, lai šo trūkumu steidzami novērstu, līdzšinējā politika tiek turpināta, izmisīgi mēģinot tam rast attaisnojumu (piem., “sistēma nav sakārtota”, “vainīgi ir paši mediķi”, “naudu esam iedevuši, vajag strādāt”). Līdzīgā veidā VK ir formulējusi revīzijas rezultātu publiskošanas mērķi: “Atzīstot, ka veselības aprūpei trūkst finansējuma un to nepieciešams palielināt, Valsts kontrole ar šīs revīzijas rezultātiem vēlas parādīt, ka Veselības ministrija arī ierobežota finansējuma apstākļos tomēr var rast risinājumus”.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ievadvārdu un Saeimas koalīcijas politiskās retorikas līdzība šinī gadījumā ir tik uzkrītoša, ka rada nopietnas šaubas par konkrētās revīzijas objektivitāti”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
