Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome 21. martā lems par veselības nozares darbinieku vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku.
Ārstniecības likuma 53.1 pants tā pašreizējā redakcijā nosaka ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes autovadītājiem tiesības piekrist strādāt pagarināto normālo darba laiku (turpmāk – PNDL), kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī), kā arī aizliegumu personu sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt tai nelabvēlīgas sekas, ja šī persona nepiekrīt PNDL noteikšanai.
LVSADA šādai likuma normai 2009. g. piekrita tāpēc, ka pretējā gadījumā ekonomiskās krīzes apstākļos darba roku trūkuma dēļ pastāvēja reāls ārstniecības procesa nepārtrauktības apdraudējums, un tikai ar nosacījumu, ka tiek ievērots brīvprātības princips un atbilstīgi drošības pasākumi. Vienlaikus LVSADA aicināja likumdevēju rīkoties, lai iespējami drīz tiktu novērsts cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē. Diemžēl tas netiek darīts joprojām.
LVSADA ir atkārtoti aicinājusi likumdevēju veikt pakāpenisku PNDL samazināšanu, vienlaikus paredzot darba algas paaugstināšanu un paaugstinātas likmes ieviešanu par darbu PNDL ietvaros. Tā vietā, lai atbilstīgi reaģētu, Saeimas deputāti turpina ciniski spēlēt birokrātiskas rotaļas. Tam ir jāpieliek punkts, jo nozarē strauji aug neapmierinātība ar esošo situāciju.
No darbiniekiem ir saņemti dažādi priekšlikumi par protesta akcijām. Lai tos apkopotu, jautājums tiks skatīts LVSADA padomes sēdē 21. martā. Sēdē piedalīsies Latvijas Māsu asociācijas vadība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns un Tiesībsarga biroja pārstāvji. LVSADA ir aicinājusi padomes sēdē piedalīties arī finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un veselības ministri Andu Čakšu. Sēde notiks Brīvo arodbiedrību savienības namā Bruņinieku ielā 29/31, sākums plānots plkst. 10:30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība un reģionu pārstāvji šodien tikās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadību, lai apspriestu darba samaksas paaugstināšanas iespējas.
Tikšanās laikā tika apspriesta gan situācija Latvijas veselības aprūpē kopumā, gan arī NMPD darbiniekiem aktuālie jautājumi. Puses bija vienisprātis par to, ka darba samaksas pieaugumu ir pelnījuši visi, kas piedalās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā. Pati mazākā prasība varētu būt pieaugums par 10% jau šogad.
Pēc NMPD vadības aprēķiniem, prasības apmierināšanai vajadzētu papildus aptuveni 3 miljonus eiro. Iekšējās rezervēs šādus līdzekļus atrast nav iespējams. Turklāt būtu jāpalielina samaksa par virsstundām, kas tiek strādātas normālā pagarinātā darba laika ietvaros. Arī tas prasa papildus līdzekļus, kādu dienesta rīcībā nav. Tomēr arodbiedrības pārstāvjus šāda atbilde neapmierina.
Problēma ir jārisina, jo darbinieku vidū strauji aug neapmierinātība ar esošo situāciju. Ir izteikti dažādi priekšlikumi par protesta akcijām. Lai tos apkopotu, jautājums tiks skatīts LVSADA padomes sēdē 21. martā.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina visus, kuriem nav vienaldzīga Latvijas valsts drošība, neatliekami pievērst uzmanību kritiskajai situācijai veselības aprūpē.
Nepamatoti zemā ārstniecības personu darba samaksa kopā ar pārmērīgo darba slodzi un arvien pieaugošo profesionālās izdegšanas sindromu ir izraisījusi stihiskus darbinieku protestus ārstniecības iestādēs. Protesti vēršas plašumā, un ir sasnieguši pakāpi, kas reāli apdraud neatliekamās dzemdību palīdzības nodrošināšanu visā valstī. Ir saņemtas ziņas, ka protestiem jau pievienojas arī citu specialitāšu mediķi. Sekas tam var būt traģiskas.
Gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Banka ir konstatējušas, ka zemā darba samaksa nozarē ir viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē. Ņemot to vērā, LVSADA un LSB pagājuša gada beigās aicināja papildus piešķirt 2017. gada budžetā 23 milj. eiro tieši darba samaksas paaugstināšanai. Politiķi atrunājās, ka naudas nav, bet pēc tam sadalīja 28 miljonus deputātu kvotām. Šī kļūda ir jālabo nekavējoties.
LSB un LVSADA kopīgiem spēkiem šodien mēģināja par to pārliecināt gan Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. Diemžēl bez jūtamiem panākumiem.
Lai novērstu mātes, bērna un ikviena pacienta veselības un dzīvības apdraudējumu, LSB un LVSADA kopīgi aicina Ministru kabinetu, Saeimu un Valsts prezidentu nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu veselības aprūpes nozares darbiniekiem pienācīgu darba samaksu.
Jevgeņijs Kalējs,
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs
Valdis Keris,
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība šodien tikās ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas darbiniekiem.
Tikšanās laikā tika apspriesta gan situācija Latvijas veselības aprūpē kopumā, gan arī darbiniekiem aktuālie jautājumi konkrētajā slimnīcā. Kopīgi diskutējot, tika precizēta tālākā taktika, lai ar aktīvu un pārdomātu rīcību efektīvi aizstāvētu darbinieku tiesības uz taisnīgu darba samaksu.
Vērtējot tikšanās rezultātus, LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Veselības aprūpe ir komandas darbs. Uzvar tā komanda, kurā viens otru atbalsta, nevis ignorē”.
Tikšanās dalībnieki vienprātīgi atbalstīja LVSADA un Tiesībsarga saskaņoto nodomu vispirms vēlreiz mēģināt panākt politisku risinājumu pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai, vienlaikus būtiski paaugstinot darba samaksu. Tomēr, ja politiķi šādu pieeju ignorēs, tiks gatavota attiecīga prasība Satversmes tiesai.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir iepazinusies ar Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par ambulatoro veselības aprūpi un saskata tajā politiska pasūtījuma pildīšanas pazīmes.
Jau ziņojuma ievadā lasītājam tiek skaidri parādīta VK pozīcija: “Saprotot, ka tuvākajā laikā visdrīzāk nebūs iespējams būtiski palielināt veselības aprūpei piešķirto valsts finansējumu, risinājumi jāmeklē jau sistēmas pamatā”. Tas labi saskan ar valdošās politiskās koalīcijas rīcību, gadu no gada plānojot valsts izmērdēšanas budžetu. Neraugoties uz to, ka Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija ir ieteikušas Latvijai steidzami palielināt valsts veselības aprūpes finansējumu līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (2017. g. plānoti tikai 3,16%) vai 12% no vispārējās valdības izdevumiem (2017. g. plānoti tikai aptuveni 8%). Neraugoties uz to, ka medicīniskā personāla trūkums Latvijā zemo algu dēļ Pasaules Bankas pētījumā ir minēts kā viens no galvenajiem sistēmas apdraudējumiem (The World Bank. A qualitative study on health system bottlenecks in Latvia. Report. Riga, 2015).
Uz šo starptautisko organizāciju ieteikumu fona politiķi pēdējā laikā gan ir bijuši spiesti atzīt, ka naudas veselības aprūpes nozarei ir daudz par maz. Taču tā vietā, lai šo trūkumu steidzami novērstu, līdzšinējā politika tiek turpināta, izmisīgi mēģinot tam rast attaisnojumu (piem., “sistēma nav sakārtota”, “vainīgi ir paši mediķi”, “naudu esam iedevuši, vajag strādāt”). Līdzīgā veidā VK ir formulējusi revīzijas rezultātu publiskošanas mērķi: “Atzīstot, ka veselības aprūpei trūkst finansējuma un to nepieciešams palielināt, Valsts kontrole ar šīs revīzijas rezultātiem vēlas parādīt, ka Veselības ministrija arī ierobežota finansējuma apstākļos tomēr var rast risinājumus”.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ievadvārdu un Saeimas koalīcijas politiskās retorikas līdzība šinī gadījumā ir tik uzkrītoša, ka rada nopietnas šaubas par konkrētās revīzijas objektivitāti”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret valdības ieceri diskriminēt tās ārstniecības iestādes, kas neplāno attīstīt veselības tūrisma pakalpojumus.
Valdības sagatavotajā likumprojektā “Veselības tūrisma attīstības veicināšanas likums” ir noteikts, ka ārstniecības iestādēm, kas plāno attīstīt veselības tūrismu, tiks piemērotas nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides. Uz atlaidēm varēs pretendēt, ja plānotā sākotnējo ieguldījumu summa veselības tūrisma veicināšanai pārsniedz 200 000 euro, un “tūristu” apkalpošanai tiek izveidota atsevišķa struktūrvienība. Saskaņā ar likuma 2. pantu, tādā veidā valsts plāno veicināt veselības tūrisma attīstību Latvijā.
Tanī pašā laikā ārstniecības iestādēm, kas visus spēkus veltīs Latvijas iedzīvotāju ārstēšanai, papildus valsts atbalsts nav paredzēts, lai gan valsts 2017. gada budžetā veselības aprūpei paredzētais finansējums ir daudz mazāks, nekā prasa Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija.
Turklāt, veicot ieguldījumus veselības tūrisma attīstībā, šī nauda tiks atņemta Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpei, kas jau tāpat ir vāja. Tas vēl vairāk pasliktinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, lai gan jau tagad veselības aprūpes nepietiekamas kvalitātes dēļ ik valstī gadu pāragri mirst ap 6500 cilvēku, kuru dzīvības ir iespējams glābt.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to vērtē kā valdības ieceri padarīt Latvijas iedzīvotājus par otrās šķiras cilvēkiem: “Šādi valdības plāni pazemo gan mūsu pacientus, gan mediķus, un tāpēc atbalsta vietā ir pelnījuši nosodījumu.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
