Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA)neatbalsta Veselības ministrijas virzīto ārstniecības personu darba samaksas modeli, jo tam ir pārāk daudz būtisku trūkumu. LVSADA nostāju atbalsta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Pēc LVSADA ierosinājuma jautājumu par jauno darba samaksas modeli Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde izskatīja 29. oktobra sēdē. Pēc rūpīgas iepazīšanās ar Ministru kabineta mājas lapā pieejamo informatīvo ziņojumu Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu (VSS-897, turpmāk – Ziņojums) valde konstatēja, ka tas satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem. Turklāt jaunā modeļa ieviešana radītu vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus: būtisku atalgojuma samazināšanu jaunākajam medicīniskajam personālam, labāko speciālistu aiziešanu no valsts sektora, Darba likumā un citos tiesību aktos paredzēto piemaksu liegšanu ārstniecības personām, birokrātijas pieaugumu un izvairīšanos no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā.
Par konstatētajām neatbilstībām un riskiem LVSADA detalizēti informēja Veselības ministriju un darba devēju pārstāvjus jau š. g. 18. septembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē. Nevienu no konkrētajiem trūkumiem ministrija nav nedz atspēkojusi, nedz novērsusi, kaut arī kopš VANA sēdes ir pagājis vairāk nekā mēnesis.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa ir gatavi aizstāvēt veselības aprūpes darbinieku tiesības: “Ja kāds saka, ka jaunais darba samaksas modelis ir labs, bet arodbiedrību uzrādītie modeļa trūkumi – izdomāti, LVSADA ir gatava atklātai un demokrātiskai diskusijai. Lai visu izšķir fakti!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un bažas par Veselības ministrijas centieniem ignorēt nopietnus trūkumus jaunajā ārstniecības personu darba samaksas modelī.
LVSADA padome 15. septembrī izskatīja Ministrijas mājas lapā pieejamo informatīvo ziņojumu Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu (turpmāk – Ziņojums). Rūpīgi analizējot Ziņojumu, padome konstatēja, ka tas satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem, kā arī vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus, kas sekotu jaunās kārtības ieviešanai: 1) labāko speciālistu aiziešana no valsts sektora; 2) būtiska darba samaksas samazināšana jaunākajam medicīniskajam personālam; 3) Darba likumā un citos tiesību aktos paredzēto piemaksu liegšana ārstniecības personām; 3) birokrātijas pieaugums; 4) personas datu aizsardzības pārkāpšana; 5) izvairīšanās no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā.
Par konstatētajām neatbilstībām un riskiem LVSADA detalizēti informēja Veselības ministriju un darba devēju pārstāvjus š. g. 18. septembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē, kas bija sasaukta pēc LVSADA ierosinājuma. Savus argumentus LVSADA darīja zināmus Veselības ministrijai 16. septembrī – divas dienas pirms VANA sēdes. Neviens no LVSADA konstatētajiem Ziņojuma trūkumiem pēc būtības netika atspēkots ne no darba devēju puses, nedz arī no Veselības ministrijas puses.
Tāpēc liels bija LVSADA pārsteigums konstatējot, ka Veselības ministrija ir iesniegusi izskatīšanai valdībā Ziņojumu (VSS – 897), kurā LVSADA viedoklis par konkrētajiem trūkumiem nav atspoguļots un paši trūkumi nav novērsti.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Izskatās, ka Veselības ministrija grib iepriecināt nozares darbiniekus ar algu samazināšanu māsu palīgiem, Darba likumā paredzēto piemaksu liegšanu, izvairīšanos no likumā paredzētās darba samaksas paaugstināšanas un birokrātijas audzēšanu. Patiesi, dāvana Helovīna stilā!”
Par tālāko rīcību LVSADA konsultēsies ar citām Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) dalīborganizācijām LBAS valdes sēdē rīt, 29. oktobrī.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA)šodien, 1. oktobrī, ir iesniegusi Veselības ministrijai priekšlikumus par Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam projekta uzlabojumiem.
Iepazīstoties ar 25. septembrī no Veselības ministrijas atsūtīto Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam projektu (turpmāk – Projekts), LVSADA konstatēja, ka Projektā nav iekļauti konkrēti uzdevumi, kuru izpilde nodrošinātu darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem laikā no 2021. līdz 2027. gadam. Vienīgā Projektā atrodamā norāde uz darba samaksu ir apakšuzdevums 4.1.13. Izstrādāt un ieviest konkurētspējīgu ārstniecības personu atalgojuma modeli atbilstoši sniegto pakalpojumu līmenim un veidam, kas LVSADA ieskatā vērtējams kā nekonkrēts un diskutabls.
Lai uzlabotu Projektu un nodrošinātu tā ciešāku sasaisti ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, LVSADA iesaka Veselības ministrijai:
Projektā iekļaut konkrētas norādes uz darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem, paredzot, ka tautsaimniecībā konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšana nozarē ir uzdevums, kas valdībai jāizpilda, lai varētu sasniegt izvirzītos mērķus (piem., veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošana);
kā pirmo apakšuzdevumu noteikt darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem pirmajā Projekta darbības gadā (2021.) atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam;
kā otro apakšuzdevumu noteikt darba samaksas paaugstināšanu arī turpmākajos gados, lai sasniegtu OECD valstu vidējos rādītājus par ārstniecības personu vidējās darba samaksas attiecību pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā.
Saviem priekšlikumiem LVSADA pievieno atsauci uz dokumentu Eiropas Komisija. Padomes ieteikums par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu (Briselē, 20.5.2020. COM(2020) 514 final), kas satur ieteikumu stiprināt veselības sistēmas noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA)pauž neizpratni par to, kāpēc Veselības ministrija, gatavojoties Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam definēto rīcības virzienu izpildei, nav plānojusi darba samaksas paaugstināšanu nozarē.
Minēto dīvainību LVSADA konstatēja, iepazīstoties ar 25. septembrī no Veselības ministrijas atsūtīto Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam projektu (turpmāk – Projekts). Pavadvēstulē ir teikts, ka Projekts detalizē Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam definētos rīcības virzienus.
Saeimas paziņojumā “Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam (NAP2027)” (02.07.2020.) ir uzsvērts, ka, apstiprinot NAP2027, Saeima cita starpā aicina Ministru kabinetu neatliekami pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, palielinot valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā darba samaksu ārstniecības personām. To paredz arī NAP2027. Taču Projektā par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem laikā no 2021. līdz 2027. gadam nav ne vārda!
LVSADA priekšsēdētājs to vērtē kritiski: “Ir dīvaini, ka Veselības ministrija cenšas reklamēt jaunu darba samaksas kārtību, solot nozarei darba samaksas pieaugumu septiņus gadus pēc kārtas, bet valsts mēroga stratēģiskās plānošanas dokumentā to neparedz. Secinājumus katrs var izdarīt pats.”
Savus ieteikumus par Projekta uzlabojumiem LVSADA iesniegs Veselības ministrijai tuvākajās dienās.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA)18. septembrī iepazīstināja Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomi (VANA) ar LVSADA padomes konstatētajiem trūkumiem Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā par jaunu ārstniecības personu darba samaksas kārtību (turpmāk – Jaunā kārtība).
LVSADA padome 15. septembrī izskatīja Ministrijas mājas lapā pieejamo informatīvo ziņojumu Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu (turpmāk – Ziņojums). Rūpīgi analizējot Ziņojumu, padome konstatēja, ka tas satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem, kā arī vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus, kas sekotu Jaunās kārtības ieviešanai: 1) labāko speciālistu aiziešana no valsts sektora; 2) jaunākā medicīniskā personāla motivācijas mazināšanās; 3) darbinieku tiesību uz taisnīgām piemaksām pasliktināšanās; 3) birokrātijas pieaugums; 4) personas datu aizsardzības pārkāpšana; 5) izvairīšanās no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas 2020. un 2021. gadā.
Piemēram, risks, ka mazināsies jaunākā medicīniskā personāla (māsu palīgi) motivācija, ir saistīts ar Jaunajā kārtībā paredzēto viņu vidējās darba samaksas proporcijas mazināšanu no 40% uz 29% no ārstu vidējās darba samaksas (Ziņojums, 53. lpp.). Savukārt risks, ka Jaunā kārtība palīdzēs valdībai izvairīties no Likumā noteiktās vidējās darba samaksas paaugstināšanas veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā, pastāv tāpēc, ka Ziņojuma kopsavilkumā piedāvātais finansējuma modelis mērķa algas sasniegšanai septiņu gadu periodā, sākot ar 2021. gadu (11. lpp.), likumā noteikto darba samaksas paaugstināšanu neparedz.
Ņemot vērā Ziņojumā konstatētās nepatiesības un riskus, LVSADA padome nolēma Jaunās kārtības ieviešanu neatbalstīt. Savus argumentus LVSADA darīja zināmus Veselības ministrijai 16. septembrī – divas dienas pirms VANA sēdes.
Sēdes laikā LVSADA detalizēti iepazīstināja klātesošos ar padomes lēmuma pamatojumu. Neviens no LVSADA konstatētajiem Ziņojuma trūkumiem pēc būtības netika atspēkots ne no darba devēju puses, nedz arī no Veselības ministrijas puses.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome 15. septembrī vienbalsīgi nolēma neatbalstīt Veselības ministrijas sagatavotās jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības (turpmāk – Jaunā kārtība) ieviešanu.
Ministrijas mājas lapā pieejamais informatīvais ziņojums Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu (turpmāk – Ziņojums) pirms padomes sēdes tika izsūtīts visām LVSADA arodorganizācijām. Rūpīgi analizējot Ziņojumu, padome konstatēja, ka tas vispirms satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem.
Piemēram, Ziņojuma kopsavilkuma sadaļā Identificētās problēmas ir apgalvots, ka esošajā sistēmā nav definēta vēlamā proporcija starp pamatalgu un atalgojuma mainīgo daļu. Šis apgalvojums nav patiess, jo Ministru kabineta rīkojums Nr. 326 Par pamatnostādnēm “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” (18.05.2005.) nosaka, ka darba samaksa sastāv no amatalgas (70%) un piemaksām (30%). Praksē piemaksas veido 38% no vidējās darba samaksas ārstiem un 29% no vidējās darba samaksas māsām (Ziņojuma kopsavilkums, 11. lpp.). Ironiski, ja Jaunās kārtības veidotāji ir noteikuši tieši tādu pašu attiecību starp amatalgu un piemaksām un izziņojuši to kā savas dizaina domāšanas metodes “dubultā dimanta” pieejas sasniegumu.
Padome konstatēja arī vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus, kas sekotu Jaunās kārtības ieviešanai: 1) labāko speciālistu aiziešana no valsts sektora; 2) jaunākā medicīniskā personāla motivācijas mazināšanās; 3) darbinieku tiesību uz taisnīgām piemaksām pasliktināšanās; 3) birokrātijas pieaugums; 4) personas datu aizsardzības pārkāpšana; 5) izvairīšanās no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas 2020. un 2021. gadā.
Piemēram, risks, ka mazināsies jaunākā medicīniskā personāla (māsu palīgi) motivācija, ir saistīts ar Jaunajā kārtībā paredzēto viņu vidējās darba samaksas proporcijas mazināšanu no 40% uz 29% no ārstu vidējās darba samaksas (Ziņojums, 53. lpp.). Savukārt risks, ka Jaunā kārtība palīdzēs valdībai izvairīties no Likumā noteiktās vidējās darba samaksas paaugstināšanas veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā, pastāv tāpēc, ka Ziņojuma kopsavilkumā piedāvātais finansējuma modelis mērķa algas sasniegšanai septiņu gadu periodā, sākot ar 2021. gadu (11. lpp.), likumā noteikto darba samaksas paaugstināšanu neparedz.
Šādu Jauno kārtību LVSADA padome uzskatīja par nepieņemamu, tāpēc nolēma to neatbalstīt. Vienlaikus padome nolēma aicināt 13. Saeimas deputātus nekavējoties nodrošināt finansējuma piešķīrumu darba samaksas pieaugumam veselības aprūpes nozarē likumā paredzētajā apmērā. LVSADA atklāto vēstuli 13. Saeimas deputātiem var skatīt pielikumā (1. lpp. , 2.lpp.)
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
