Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīcībā esošā informācija liecina, ka strauji pieaug atbalsts 7. novembra protesta akcijai pie Saeimas.
Ņemot vērā informāciju, kas saņemta no LVSADA arodorganizācijām līdz 4. novembra plkst. 12.00, akcijas atbalstītāju skaits ir pārsniedzis piecus simtus. Patlaban aktīvākās šajā ziņā ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas Onkoloģijas centra, Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas “Biķernieki”, NMPD darbinieku Rīgas reģiona un Jelgavas slimnīcas arodorganizācijas.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina politiķus to vērtēt atbildīgi: “Strauji augošais atbalsts protesta akcijai liecina, ka sabiedrība vairs nav gatava samierināties ar prettiesisku veselības aprūpes pasliktināšanu. Saeimas deputātiem vajadzētu saprast, ka šobrīd viņi spēlējas ar uguni!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) savas kompetences ietvaros ir apzinājusi nozares darbinieku skaitu, kas ceturtdien, 7. novembrī, plāno piedalīties Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMA) rīkotajā protesta akcijā pie Saeimas.
Ņemot vērā informāciju, kas saņemta no LVSADA arodorganizācijām un atsevišķu ārstniecības iestāžu pārstāvjiem, akcijas atbalstītāju skaits tuvojas simtam. Aktīvākā šajā ziņā ir NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācija.
Šogad Latvijā valsts finansējums veselības aprūpei ir 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Eiropas Komisijas un OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti. To pašu nosaka arī Veselības aprūpes finansēšanas likums. Neraugoties uz to, valdība plāno turpmākajos gados valsts finansējumu veselības aprūpei samazināt līdz 3,3% no IKP.
Lai nepieļautu šādu politiku, š. g. 24. oktobrī LVSADA, LĀB, LJĀA un LMA kopā ar ģimenes ārstu un farmaceitu profesionālajām organizācijām vienojās par kopīgu taktiku protesta akciju rīkošanā. Pirmais protestu vilnis notiks līdz 14. novembrim, kad Saeimā plāno balsot par valsts budžeta projektu. Šajā etapā protestus rīko LĀB, LJĀA un LMA, kamēr LVSADA un pārējās organizācijas tos aktīvi atbalsta.
Otrais protestu vilnis sāksies pēc 14. novembra un būs ilgstošāks. Tas ir paredzēts gadījumam, ja Saeima, neraugoties uz pirmā viļņa protestiem, tomēr nobalsos par tādu valsts budžetu, kas būtiski pasliktina veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Otrajā etapā protestus virzīs LVSADA, rēķinoties ar sabiedrisko organizāciju un citu arodbiedrību atbalstu.
LVSADA jau ir uzsākusi otrā protesta viļņa pasākumu plānošanu. Kā centrālais ilgtermiņa pasākums ir paredzēta elektroniska parakstu vākšana par 13. Saeimas priekšlaicīgu atsaukšanu. Galīgais lēmums par turpmāko protestu veidu un laiku tiks pieņemts LVSADA padomes sēdē 19. novembrī.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji ceturtdien, 24. oktobrī, tiksies ar Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamās protesta akcijas sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ministru kabineta apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumam: atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir 3,9% no IKP; vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.
Eiropas Komisijas un OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti. Valdība to ignorē. Neraugoties uz to, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija (turpmāk – Komisija) vakar, 22. oktobrī, nelēma par būtiskiem uzlabojumiem valsts budžeta projektā veselības jomā. Komisija jautājumu skatīja, neizrādot interesi par LVSADA viedokli.
Jāatgādina, ka pavisam nesen – 14. augustā – Komisija nolēma nebalsot par tādu valsts budžeta projektu 2020. gadam, kurā nebūs paredzēts izpildīt Veselības aprūpes finansēšanas likuma nosacījumus par valsts finansējuma pieaugumu nozarei un darbinieku algām. Vēl nesenāk – 18. oktobrī – Saeimas priekšsēdētaja Ināra Mūrniece un Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride solīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem nodrošināt pilnvērtīgu sociālo dialogu budžeta projekta apspriešanas ietvaros. Tomēr uz Komisijas sēdi, kas bija veltīta konkrētajam jautājumam, arodbiedrības pārstāvjus neaicināja.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Diemžēl katra nākamā diena arvien skaidrāk izgaismo to, ka 13. Saeimas deputātu galvās ir ieperinājies sauklis “Kā var nesolīt?!” un ar to saistītā visatļautības sajūta. Šādos apstākļos strauji samazinās cerības uz to, ka sociālo partneru viedoklim būs kāda nozīme sarunās, pat ja tādas vēl notiks”.
Tikšanās starp LVSADA un iepriekš minēto organizāciju pārstāvjiem notiks Latvijas Ārstu biedrības telpās, sākums plānots plkst. 16.30.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀ) vadības pārstāvji 17. oktobrī tikās, lai pārrunātu iespējamās protesta akcijas sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ministru kabineta 11. oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumam: atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir 3,9% no IKP; vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.
Eiropas Komisijas un OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti. Valdība to ignorē. Gan LLĢĀ, gan LVSADA pārstāvji bija vienisprātis par to, ka šāda valdības rīcība pasliktinās veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti (sevišķi reģionos), vairos tiesisko nihilismu, kā arī neatgriezeniski iedragās iedzīvotāju uzticību valstij, tādējādi izraisot nopietnu valsts drošības apdraudējumu.
Tikšanās noslēgumā tika panākta vienošanās, ka abas organizācijas sadarbosies, lai savu iespēju robežās mēģinātu novērst valdības prettiesiskās, neprofesionālās un bezatbildīgās rīcības izraisītās postošās sekas.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien, 15. oktobrī, lems par protesta akcijām sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ministru kabineta 11. oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumam: atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir 3,9% no IKP; vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.
Atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem 2020. gadā bija jāpārsniedz 100 milj. euro. Tā vietā ir paredzēti tikai aptuveni 43 milj. euro.
Naudas trūkumam un kvalificēta personāla trūkumam veselības aprūpes nozarē jau līdz šim bija smagas sekas. Atbilstoši OECD un Eiropas Komisijas (EK) jaunākajiem datiem, Latvija gadā zaudē aptuveni 7600 cilvēkus, kurus ES vidējam līmenim atbilstošas veselības aprūpes apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. Gan EK, gan OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti. Valdība to ignorē.
LVSADA padomes sēde notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, otrā stāva zālē; sākums plānots plkst. 10.30 .
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome rīt, 15. oktobrī, lems par protesta akcijām sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas sabiedrībai par to joprojām netiek stāstīts.
Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka veselības aprūpes valsts finansējumam 2020. gadā ir jāsasniedz vismaz 4% no IKP. Taču Ministru kabineta 11. oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 1,2 miljardus euro, kas veido tikai 3,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumam: atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir tie paši 1,2 miljardi euro, kas veido 3.87% no IKP.
Atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem 2020. gadā bija jāpārsniedz 100 milj. euro. Tā vietā ir paredzēti tikai aptuveni 43 milj. euro. Par darbinieku trūkumu veselības aprūpē un tā izraisītajām sekām LVSADA ir informējusi gan sabiedrību, gan politiķus gadiem ilgi. Pēdējos gados tam pastiprinātu uzmanību pievērsa arī Pasaules Banka un Eiropas Komisija. Visbeidzot, šogad savu vārdu par problēmas nopietnību ir bildusi arī Valsts kontrole. Neraugoties uz to, valdība prettiesiskā veidā ignorē pienākumu šo problēmu risināt.
Naudas trūkumam un kvalificēta personāla trūkumam veselības aprūpes nozarē jau līdz šim bija smagas sekas. Atbilstoši OECD un Eiropas Komisijas (EK) jaunākajiem datiem, Latvija gadā zaudē aptuveni 7600 cilvēkus, kurus Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstošas veselības aprūpes apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. Gan EK, gan Pasaules Banka, gan arī Latvijas Republikas Valsts kontrole ir konstatējušas, ka viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko izraisījušas zemās algas. Gan EK, gan OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti. Valdība to ignorē.
LVSADA padomes sēde notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, otrā stāva zālē; sākums plānots plkst. 10.30.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
