Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un satraukumu par kārtējām Ministru prezidenta Māra Kučinska uzvedības dīvainībām. Šoreiz tas ir saistīts ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes laikā izskanējušo Ministru prezidenta paziņojumu par papildu finansējuma ierobežošanu veselības aprūpei nākamajā gadā: “Runa ir par 35 miljoniem un punkts.”
Dīvainība slēpjas apstāklī, ka tā pati M. Kučinska valdība Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam šī gada aprīlī ir lūgusi Eiropas Komisijai (EK) atļauju palielināt budžeta deficītu par 0,5% no IKP (2017. gadā tie būtu aptuveni 130 – 140 milj. EUR) ar mērķi steidzami palielināt veselības nozares finansējumu; programmā ir norādīti arī iespējamie naudas avoti. EK oficiālajos ieteikumos Latvijai šādu atļauju arī ir devusi un pat uzsvērusi nepieciešamību strauji palielināt veselības aprūpes finansējumu. Un nu, saņēmis EK atļauju, Māris Kučinskis pēkšņi atsakās to darīt!
LVSADA priekšsēdētājs V. Keris secina: “pacientiem saprotamākā veidā premjera paziņojumu varētu tulkot kā: “Latvijas izmērdēšanu turpināsim. Punkts.” Šāda valdības nostāja rada virkni nopietnu jautājumu.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētājai I. Rudzīte (tel. 67847302).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atgādina, ka otrdien, 7. jūnijā notiks preses konference, kurā LVSADA informēs plašsaziņas līdzekļus par satraucošām dīvainībām Ministru prezidenta Māra Kučinska darbībā.
Pasākuma gaitā tiks publiskoti fakti par jaunākajiem Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijai veselības aprūpes nozarē – cita starpā par ieteikumu būtiski (līdz 4% no IKP) palielināt valsts finansējumu. Eiropas Komisijas viedoklis šajā ziņā ir tuvs LVSADA redzējumam, kā jau tuvākajā laikā iespējams uzlabot situāciju veselības aprūpē.
Preses konference notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, 4. stāva zālē. Konferences sākums plkst. 13:00. Plānotais ilgums – 40 minūtes.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien, 7. jūnijā, preses konferencē informēs plašsaziņas līdzekļus par satraucošām dīvainībām Ministru prezidenta Māra Kučinska darbībā.
Pasākuma gaitā tiks publiskoti fakti par jaunākajiem Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijai veselības aprūpes nozarē. LVSADA sniegs savu redzējumu, kā jau tuvākajā laikā iespējams uzlabot situāciju veselības aprūpē.
Preses konference notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, 4. stāva zālē. Konferences sākums plkst. 13:00. Plānotais ilgums – 40 minūtes.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847302).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien, 17. maijā, lems par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.
Jautājums par neuzticības izteikšanu kļuva aktuāls tāpēc, ka M.Kučinska valdība savā rīcības plānā neiekļāva LVSADA un sadarbības partneru iesniegto priekšlikumu par papildus finansējumu veselības aprūpei. Līdz ar to ir radies pamats uzskatīt, ka Ministru kabineta rīcība ir pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumiem, kā arī kaitē valsts drošības interesēm.
Jautājums par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim tiks izskatīts LVSADA Padomes sēdē, kas notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, 2. stāva zālē. Sēdes sākums plānots plkst. 10:30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir uzsākusi konsultācijas ar sadarbības partneriem, lai gatavotos protesta akcijām. Akciju mērķis ir aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju vienlīdzīgas tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
Latvijā veselības aprūpe šogad % no iekšzemes kopprodukta (IKP) saņem mazāko finansējumu kopš 2001. gada, un tas ir vairāk nekā divas reizes mazāks, salīdzinot ar vidējo veselības aprūpes finansējumu ES: 2,9% pret 7,3% no IKP. Šāda Latvijas politiķu rīcība ir klajā pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un EK ieteikumiem Latvijai. Diemžēl sekas ir smagas: saskaņā ar OECD datiem, veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir vissliktākā ES (Health at a Glance: Europe 2014. OECD 2014); pieaug gan rindas ārstniecības iestādēs, gan arī invaliditāte un mirstība.
Neraugoties uz to, valsts pirmās personas neuzskata, ka situācija būtu ārkārtēja, tomēr gatavojas padarīt veselības aprūpi pieejamāku, bet – tikai politiskajai elitei… Tā vietā, lai neatliekami piešķirtu nozarei papildus līdzekļus, valdības rīcības plāna projekta attiecīgā sadaļa, kas ir detalizēti izstrādāta un saskaņota ar nozares pārstāvjiem NTSP ietvaros, tiek nosaukta par „aprakstītiem lapu palagiem”. Tiek ignorēti gan starptautiski atzītu auditoru, gan Valsts kontroles ziņojumi par nepamatoti zemiem pakalpojumu apmaksas tarifiem veselības aprūpē; tiek ignorēts PVO pētījums, kas apliecina Latvijas veselības aprūpes sistēmā ieguldīto līdzekļu izlietojuma efektivitāti [J. P. Mackenbach, M. McKee (Eds). Success and Failures of Health Policy in Europe. 2013]: kā sēnes pēc lietus tiek audzētas dažādas kvalitātes pašmāju darba grupas to pašu jautājumu pētīšanai, tādējādi nepieļaujami novilcinot reālu rīcību situācijas uzlabošanai.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris kopainu vērtē īsi: „Ja valdība ir nolēmusi turpināt līdzšinējo Latvijas izmērdēšanas politiku, arodbiedrības nedrīkst klusēt!”
Jautājumu par iespējamām protesta akcijām LVSADA Padome izskatīs pēc divām nedēļām – 2016. g. 19. aprīlī. Padomes sēde notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, 2. stāva zālē. Sēdes sākums plānots plkst. 10:30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
Lembergs: Situācija medicīnas nozarē ir ieprogrammēti slikta
Ziņu aģentūra LETA, 09.03.2016
Situācija medicīnas nozarē ir “ieprogrammēti slikta”, šādu viedokli savā iknedēļas preses konferencē šodien pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs Aivars Lembergs, paužot viedokli, ka tas nav pašreizējā veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) radīts haoss, bet gan rezultāts līdzšinējai valsts attieksmei pret šo nozari.
Lembergs uzsvēra, ka finansējuma apjoms medicīnas nozarei tā arī nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, kamēr ieņēmumi valsts budžetā un kopējie budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2008.gadu ir pieauguši. Ventspils mērs aicināja paraudzīties uz veselības nozari no valsts budžeta viedokļa, gan norādot, ka šajos aprēķinos nav datu par to, cik papildus izmaksas bijušas nepieciešamas sakarā ar pēdējos gados pieņemtajiem lēmumiem samazināt pacientu izmaksas. “Nav analīzes arī par iespējamo ekonomiju, kas ir bijusi no tiem vai citiem lēmumiem, jo tāda informācija vispār nav pieejama,” norādīja Lembergs. “Protams, ja nav bilances par pagātni, tad tas ir slikti, bet ja nav prognozes par nākotni, tad tas ir bezcerīgi slikti. Jāsaka, ka tādas vispusīgas, izsvērtas nozares plānošanas šobrīd no budžeta viedokļa nav. Pieeja faktiski ir ļoti saskaldīta, epizodiska, brīžiem emocionāla. Pazūd galvenais vai vieni no galvenajiem momentiem,” atzina Lembergs.
Lai parādītu, kā pēdējos gados mainījies veselības nozares budžets uz kopējā valsts budžeta fona, Lembergs prezentācijā kā bāzes gadu bija izvēlējies 2008.gadu – pēdējo pirmskrīzes gadu. 2008.gadā veselības nozarei valsts budžetā bija atvēlēti 810 miljoni eiro, 2015.gadā – 758 miljoni eiro, bet 2016.gadam plānots 771 miljons eiro, liecina Lemberga prezentētie dati. Savukārt nodokļu ieņēmumi valsts budžetā palielinājušies no 3,46 miljardiem eiro 2008.gadā līdz 3,8 miljardiem eiro 2016.gadā. “Citiem vārdiem, ieņēmumi valsts budžetā pieauguši par 350 miljoniem, bet veselības aizsardzībā izdevumi samazinājušies par 40 miljoniem. Jūs redzat disbalansu,” norādīja Lembergs. Viņš piebilda, ka kopējie izdevumi valsts budžetā 2008.gadā bijuši 5,55 miljardi eiro, bet 2016.gadam plānotie – 5,64 miljardi eiro.
“Tātad, izdevumi budžetā ir par 91 miljonu lielāki, bet medicīnai – par 40 miljoniem mazāk,” norādīja Ventspils mērs, secinot, ka medicīna ir “valsts nemīlēta nozare”. Lembergs arī uzsvēra, ka līdz 2018.gadam netiek solīts veselības nozares finansējuma palielinājums, savukārt kopējie tēriņi valsts budžetā saskaņā ar prognozēm pieaugšot par 600 miljoniem eiro.
“Tad ir vai nav medicīna prioritāte? [..] Medicīna ir smagi finansiāli sodāma nozare, un līdz ar to tiek sodīti visi pacienti,” secināja Lembergs, vēlreiz akcentējot, ka medicīnas nozares finansējums nav sasniedzis 2008.gada līmeni. “Savukārt tēriņi valsts pamatbudžetā ir pieauguši par 12%, ieņēmumi par 25%, bet iekšzemes kopprodukts – par 21%. Griežat, kā patīk, situācija ir ieprogrammēti slikta,” norādīja Lembergs.
Atbildot uz kāda iedzīvotāja Ventspils pašvaldības portālā uzdotu jautājumu, vai veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) nebūtu jāuzņemas atbildība par haosu veselības nozarē un jāatkāpjas no amata, Lembergs sacīja: “Es jau parādīju, ka tas nav Belēviča haoss, bet haoss ir sācies no 2008.gada, kad nav iedots finansējums.” Pēc Lemberga teiktā, “jūs varat noņemt 100 ministrus”, taču tas neko nemainīšot, kamēr nozarei nebūs pietiekama finansējuma.
“Līdz 2018.gadam nauda veselības nozarē nav paredzēta, lai aizpildītu to pārrāvumu, kas ir bijis finansējumā,” norādīja Lembergs.
“Nav šaubu, ka veselības nozarē ir vajadzīgi arī būtiski pasākumi, lai padarītu to efektīvāku, tai skaitā ekonomiski efektīvāku,” atzina Ventspils mērs.
“Belēvičs ir apsolījis iedot detalizētu plānu veselības aizsardzības nozares izejai no krīzes. Tas viņam būtu jāiesniedz marta beigās – vēl ir palikušas divarpus nedēļas. Paskatīsimies, kas tur būs. Tur jābūt arī aprēķiniem, pamatotībai u.c.,” norādīja Lembergs. Kamēr šādu aprēķinu nav, tikmēr tas viss atgādinot “melna kaķa ķeršanu tumšā istabā, kas ne pie kādas skaidrības nenovedīs”, tēlaini rezumēja Ventspils mērs.
