Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) š.g. 3. novembrī no plkst. 8.30 līdz plkst. 10:00 pie Saeimas rīkos protesta akciju sapulces veidā (ar tiesībām skaļi paust viedokli). Akcijas mērķis ir aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Akcija tiks rīkota laikā, kad Saeima lems par nākamā gada valsts budžetu pirmajā lasījumā.
Patlaban Latvijā ir vissliktāk pieejamā veselības aprūpe ES (OECD un EK dati), ko raksturo augsti mirstības un invaliditātes rādītāji, kā arī piespiedu pāreja uz maksas medicīnu. Neraugoties uz to, valdība 2016. gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi tikai 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāk nekā šogad. Vidēji citās Eiropas Savienības valstīs veselības aprūpei tiek atvēlēti 7,3% no IKP, bet jaunajās dalībvalstīs – 5% no IKP.
Lai palīdzētu iedzīvotājiem, LVSADA 17.09.2015 nosūtīja atklātu vēstuli visām 12. Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām un partiju apvienībām. Vēstulē īsumā tika aprakstīta neapmierinošā situācija valsts veselības aprūpē un izteikts aicinājums sadarboties, lai to uzlabotu. Līdz šim LVSADA aicinājumam ir atsaukušās visas 12. Saeimas politiskās frakcijas, izņemot „Vienotību”. Valsts prezidentu Raimondu Vējoni par kritisko situāciju veselības aprūpē LVSADA vadība informēja 07.08.2015.
Diemžēl, līdz šim neviena no koalīcijas partijām nav atbalstījusi LVSADA priekšlikumus par veselības nozares budžeta būtisku uzlabošanu.
Tāpēc protesta akcijas rīkotāji aicinās Saeimas deputātus nekavējoties būtiski palielināt finansējumu veselības aprūpei, lai panāktu pacientu līdzmaksājumu samazināšanu, kvotu palielināšanu veselības aprūpei, kā arīpalielinātu atalgojumu veselības nozarē strādājošiem.
LVSADA aicina pievienoties sapulcei ikvienu, kurš ir gatavs aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi!
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) Padomes sēdē 20.10.2015 ir pieņēmusi lēmumu rīkot protesta akciju pie Saeimas un gatavoties nozares streikam. Galvenais protestu iemesls ir valdības plānotā veselības aprūpes budžeta tālāka samazināšana.
Tā vietā, lai atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumiem uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, valdība 2016. gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi vien 3,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāk nekā šogad (3,1% no IKP). Salīdzinājumam, vidēji ES veselības aprūpei valdības atvēl 7,3% no IKP, bet jaunajās dalībvalstīs – aptuveni 5% no IKP.
Jau tagad sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: Latvijā saskaņā ar OECD datiem ir vissliktāk pieejamā veselības aprūpe ES, stabili augsta mirstība un arvien vairāk jaunu invaliditātes gadījumu. Neraugoties uz to, budžeta projektā nav paredzēti līdzekļi ne būtiskai pacienta maksājumu samazināšanai, ne valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu kvotu palielināšanai jeb rindu samazināšanai ārstniecības iestādēs.
Ja neskaita minimālās darba algas pieaugumu, cita veida darba samaksas pieaugums nozarē nav plānots. Līdz ar to nākamgad māsas palīga darba samaksa praktiski izlīdzināsies ar māsas darba samaksu, būtiski mazinot māsas profesijas konkurētspēju darba tirgū. To pašu var teikt par ārstiem: ņemot vērā to, ka vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi līdz 820 EUR, ārsta vidējās darba samaksas (par normālo darba laiku – 847 EUR) konkurētspēja Latvijā ir noslīdējusi līdz zemākajam līmenim.
Ņemot vērā to, ka neapmierinātību ar nākamā gada budžeta projektu ir izteikusi arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), LVSADA Padome ir izteikusi ierosinājumu rīkot apvienotas protesta akcijas. Pirmās konsultācijas starp LVSADA un LIZDA par šādu taktiku jau ir notikušas.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir nosūtījusi atklātu vēstuli visām 12. Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām un partiju apvienībām par nepieciešamību steidzami palielināt veselības nozares finansējumu.
Vēstules tekstu lūdzu skatīt pielikumā ( 1.lpp. , 2. lpp.).
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par valdības plāniem samazināt veselības nozares finansējumu.
Tā vietā, lai atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumiem uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, valdība 2016. gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi vien 3,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāk nekā šogad (3,1% no IKP). Salīdzinājumam, vidēji ES veselības aprūpei valdības atvēl 7,3% no IKP, bet jaunajās dalībvalstīs – aptuveni 5% no IKP.
Jau tagad sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: Latvijā saskaņā ar OECD datiem ir vissliktāk pieejamā veselības aprūpe ES. Neraugoties uz to, budžeta projektā nav paredzēti līdzekļi ne būtiskai pacienta maksājumu samazināšanai, ne valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu kvotu palielināšanai jeb rindu samazināšanai ārstniecības iestādēs.
Ja neskaita minimālās darba algas pieaugumu, cita veida darba samaksas pieaugums nozarē nav plānots. Līdz ar to nākamgad māsas palīga darba samaksa praktiski izlīdzināsies ar māsas darba samaksu, būtiski mazinot māsas profesijas konkurētspēju darba tirgū. To pašu var teikt par ārstiem: ņemot vērā to, ka vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi līdz 815 EUR, ārsta vidējās darba samaksas (par normālo darba laiku – 847 EUR) konkurētspēja Latvijā ir noslīdējusi līdz zemākajam līmenim. Viss minētais tikai veicinās ārstniecības personu deficīta padziļināšanos gan Rīgā, gan novados.
Par konkrētu rīcību, kas varētu palīdzēt uzlabot situāciju nozarē, LVSADA lems Padomes sēdē 15.09.2015. Sēde notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības nama 2. stāva zālē Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31; sākums plānots plkst. 10:30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž prieku un gandarījumu par to, ka ir stājies spēkā Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums.
„Ātrās palīdzības” darbinieku tiesības uz izdienas pensiju ir nopelnītas ar sviedriem un asinīm, tāpēc arodbiedrība par tām ir atgādinājusi pastāvīgi. Runājot konkrētāk, minētā likuma veidošana ir prasījusi aptuveni astoņus gadus: nenoliedzot to, ka izdienas pensijas būtu pelnījušas arī vairākas citas veselības un sociālajā aprūpē nodarbināto grupas, LVSADA 2007. g. lēma, ka prioritāte šajā ziņā pienākas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem.
Ekonomiskās krīzes gados valdības atbalsts idejai par izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu apsīka un atjaunojās tikai 2012. gadā. Tomēr sākotnējā Labklājības ministrijas pozīcijā par izdienas pensiju piešķiršanu vieta NMPD darbiniekiem neatradās. Pret šādu nostāju iebilda gan LVSADA, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ Nacionālā trīspusējās sadarbības padome 2014. g. sākumā nolēma, ka Labklājības ministrijai koncepcija par izdienas pensijām ir jāpārstrādā. Sēdes gaitā LVSADA izteica argumentētu priekšlikumu par to, ka NMPD brigāžu darbinieku tiesības uz izdienas pensijām būtu jāvērtē steidzami. Iebildumi neizskanēja.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris minēto likumu vērtē kā būtisku panākumu veselības aprūpes darbinieku sociālo garantiju stiprināšanā, piebilstot: „Pateicība pienākas ikvienam, kurš ir piedalījies šī likuma veidošanā, taču īpašu „Paldies” pelnījuši Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča un labklājības ministrs Uldis Augulis.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sarūgtinājumu par Valsts prezidenta kancelejas darbinieku ignorējošo attieksmi pret smago situāciju veselības aprūpē.
Pirms neilga laika LVSADA valde vērsās pie jaunievēlētā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu tikties, lai pārrunātu iespējami labākos risinājumus veselības aprūpes uzlabošanai. Pamatojot šādas tikšanās nepieciešamību, tika minēti vairāki satraucoši fakti.
Piemēram, ES Pamattiesību harta paredz, ka ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Ņemot to vērā, ES valstis no iekšzemes kopprodukta (IKP) veselības aprūpei atvēl vidēji 7,3%. Diemžēl Latvijā valsts finansējums veselības aprūpei pēdējo gadu laikā ir samazināts līdz 3,0% no IKP. Tas ir novedis pie vissliktākās veselības aprūpes pieejamības ES.
Neraugoties uz minēto, Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomnieces Karīnas Rāviņas-Vimbas parakstītā atbildes vēstule nesatur norādes uz to, ka Valsts prezidents tuvākajā laikā plānotu tikties ar LVSADA pārstāvjiem.
LVSADA pauž bažas, ka tas varētu liecināt par mēģinājumu izveidot informācijas blokādi ap Valsts prezidentu, tādā veidā traucējot viņam izzināt patieso situāciju valstī.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
