Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie Latvijas Televīzijas (LTV) vadības ar lūgumu atsaukt nepatiesu ziņu par to, ka arodbiedrība darbojas pretēji Eiropā pieņemtai labai praksei.
Šī gada 1. februāra raidījumā „De Facto” tika apgalvots: „Pretēji Eiropā pieņemtai labai praksei, ka arodbiedrības neslēdz tiešus sadarbības līgumus ar politiskajām partijām, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība šonedēļ noslēdza līgumu ar „Saskaņu””.
Minētais apgalvojums tika pamatots ar vēlāk rādītiem fragmentiem no intervijas ar Eiropas Arodbiedrību institūta (ETUI) pētnieku Kurtu Vandālu (Kurt Vandaele); pētnieka angļu valodā sacīto pārklāja tulkojums latviešu valodā. LVSADA ir saņēmusi no K. Vandāla paziņojumu, kurā viņš pauž neizpratni un nosodījumu par to, ka viņa sniegto interviju LTV ir izmantojusi sagrozītā un nekorektā veidā (paziņojuma pilnu tekstu un tulkojumu skat. LVSADA mājas lapā https://www.lvsada.lv). Pētnieks uzsver, ka apgalvojums „Pretēji Eiropā pieņemtai labai praksei, ka arodbiedrības neslēdz tiešus sadarbības līgumus ar politiskajām partijām, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība noslēdza līgumu ar „Saskaņu”” nav pamatojams ar viņa sniegto interviju.
Savu novēloto reakciju K. Vandāls skaidro ar to, ka LTV žurnālisti ir atteikušies viņu iepazīstināt ar intervijas atšifrējumu un tulkojumu. LVSADA cer, minētais pārpratums ir radies nejauši un LTV nepatieso ziņu atsauks iespējami drīz.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Sociāldemokrātisko partiju „Saskaņa” un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību
Rīgā 2015. gada 28. janvārī
Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa” tās priekšsēdētāja Nila Ušakova personā, un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība tās priekšsēdētāja Valda Kera personā, abas kopā turpmāk sauktas „puses”, vienojas par sadarbību veselības un sociālās aprūpes jautājumu risināšanā.
1. Puses uzskata, ka:
1.1. Latvijas iedzīvotāju tiesības uz savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi un sociālo aprūpi ir prioritāras; 1.2. gan veselības aprūpes, gan sociālās aprūpes pieejamība un kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no cilvēkresursiem un darba apstākļiem attiecīgajās nozarēs; 1.3. nozares adekvātu nodrošinājumu ar cilvēkresursiem raksturo darbinieku skaits, viņu kvalifikācija un motivācija; 1.4. darba apstākļu piemērotību raksturo vide, kas ir ērta un droša gan pakalpojuma sniegšanai, gan saņemšanai.
2. Puses vienojas, ka nepieciešams panākt, lai:
2.1. valstī tiktu ievērotas Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi un sociālo aprūpi; 2.2. veselības aprūpē un sociālajā aprūpē nodarbinātām personām būtu konkurētspējīga darba samaksa un pienācīgas sociālās garantijas; 2.3. valsts finansējums veselības aprūpei līdz 2020.gadam sasniegtu 5% no IKP vai 15% no vispārējās valdības izdevumiem; 2.4. sniedz atbalstu darba koplīguma slēgšanā, kā arī nepieļauj sasniegto darba tiesisko attiecību un garantiju līmeņa pazemināšanu normatīvajos aktos.
3. Puses vienojas par sadarbību sekojošos virzienos:
3.1. informācijas apmaiņa jautājumos, kas skar veselības un sociālo aprūpi (ne retāk kā reizi ceturksnī); 3.2. tiesību aktu (likumu, Ministru kabineta noteikumu u.c.) pilnveidošana un izstrāde; 3.3. veselības aprūpes un sociālās aprūpes darbinieku sociāli ekonomiskā statusa un darba tiesību stiprināšana.
4. Vienošanās grozīšana un izbeigšana:
4.1. vienošanos var grozīt vai izbeigt, abām pusēm par to vienojoties rakstveidā; 4.2. vienošanos var lauzt vienpusēji, mēnesi iepriekš par to rakstiski informējot otru pusi.
5. Vienošanās spēkā esamība:
5.1. vienošanās ir spēkā ar tās parakstīšanas brīdi; 5.2. vienošanās ir spēkā līdz 2017. gada 28. janvārim.
Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” priekšsēdētājs ______________________ Nils Ušakovs
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs____________________________ Valdis Keris
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu par to, ka veselības aprūpes valsts finansējums 2015. gadā būs mazākais kopš 2001. gada.
Atbilstoši Eiropas Komisijas lietotajai metodikai, valsts investīcijas nozarē tiek mērītas % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas atspoguļo piešķirto līdzekļu pirktspēju konkrētajā tautsaimniecībā. Budžeta projekts paredz, ka veselības aprūpes finansējums 2015. g. kopā ar ES fondu līdzekļiem būs tikai 3,05 % no IKP (2001. g. – 3,0 %). Tā rīkojoties, valdība nav ņēmusi vērā Veselības ministrijas pieprasījumu par papildus 109 milj. EUR, kas 6. novembrī NTSP sadarbības ietvaros tika saskaņots ar sociālajiem partneriem.
Līdz ar to veselības nozares finansējums Latvijā 2015. gadā būs mazāks nekā 2014. gadā (3,1% no IKP) un daudz mazāks par vidējo rādītāju jaunajās ES dalībvalstīs (5,2%) un ES kopumā (7,3%). Sekas nav grūti iedomāties. Jau šogad valdība nevar budžetā atrast līdzekļus slimu bērnu ārstēšanai, bet nākamgad plāno vēl trūcīgāku veselības aprūpes finansējumu. Jau šogad mediķu algas nav konkurēt spējīgas, bet nākamgad Veselības ministrija plāno sertificētu medicīnas māsu, vecmāšu un ārsta palīgu algas pielīdzināt māsu palīgu (sanitāru) algām – starpība būs vien 14 EUR uz papīra…
Īpašu uzmanību ir pelnījis Ministru prezidentes skaidrojums par to, ka attiecībā pret IKP veselības nozarei plānotais budžets būs mazāks tāpēc, ka pieaug IKP. No tā izriet, ka līdz ar valsts attīstību šī valdība plāno nevis palielināt, bet samazināt pacientu izredzes uz kvalitatīvu veselības aprūpi!
Ņemot vērā situācijas nelabvēlīgo attīstību, par tālāko rīcību LVSADA lems 16. decembrī padomes sēdē, kurā piedalīties uzaicināts arī veselības ministrs Guntis Belēvičs.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par valdības plāniem 2015. gadā vienādot māsu palīgu, māsu, vecmāšu un ārstu palīgu algas.
Saskaņā ar patlaban pieejamo informāciju par 2015. gada budžeta projektu, līdzekļi darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes darbiniekiem ir paredzēti tikai minimālās algas pieauguma nodrošinājumam. Tas nozīmē, ka atbilstoši pastāvošajam darba samaksas regulējumam nozarē zemākā darba algas likme māsu palīgiem, māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem būs vienāda.
Līdz šim nozarē pastāvošā ārsta – māsas, vecmātes, ārsta palīga – māsas palīga darba samaksas attiecība bija aptuveni 1 : 0,6 : 0,4. Valdība ir lēmusi, ka 2015. gadā tā būtiski mainīsies par labu zemāk kvalificētajam personālam, jo ne ārstiem, ne māsām, ne vecmātēm, ne ārstu palīgiem algas pielikums nav paredzēts.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: „Notikušais uzskatāmi parāda, cik bezjēdzīgi tiek tērēts laiks dažādu pamatnostādņu veidošanai, apspriešanai un apstiprināšanai. To visu valdība ar vieglu roku pārsvītro brīdī, kad kvalificētākajam veselības aprūpes personālam liek saprast – jūs mums neesat vajadzīgi”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par veidu, kādā valdība gatavo 2015. gada budžeta projektu.
Tā vietā, lai atklāti analizētu, cik lielā mērā valsts līdzekļu sadalījums nozarēm atbilst labai starptautiskai praksei, piem., vidējiem ES rādītājiem % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības izdevumiem, kā arī nopietnu starptautisku organizāciju (piem., ANO un ES institūcijas) ieteikumiem, informētu par to sabiedrību un ar sociālajiem partneriem savlaicīgi apspriestu iespējami labākos risinājumus, viss tiek pārklāts ar slepenības plīvuru. Kā piemēru var minēt Veselības ministriju, kas 6. novembrī NTSP sadarbības ietvaros saskaņoja ar sociālajiem partneriem papildus budžeta līdzekļu pieprasījumu (109 milj. EUR) un solīja, ka nedēļas laikā konsultēsies par tālāko rīcību. Diemžēl tas joprojām nav noticis, bet informācijas druskas par valdības plāniem attiecībā uz veselības aprūpes finansēšanu pieejamas vien plašsaziņas līdzekļos.
Ja atbilst patiesībai iepriekš publicētās ziņas par to, ka veselības aprūpei nākamgad papildus 2014. gada bāzes finansējumam (713 milj. EUR) tiks piešķirti vien 30 milj. EUR, tad nozares finansējums 2015. gadā būs tikai 2,9% no IKP. Tas būs mazāks nekā 2014. gadā (3,0%) un daudz mazāks par vidējo rādītāju jaunajās ES dalībvalstīs (5,2%) un ES kopumā (7,3%), tāpēc jauno veselības ministru politiska atbalsta vietā gaida dūriens mugurā.
Jau tagad sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: Latvijā veselības aprūpi dārdzības dēļ nevar atļauties 14% iedzīvotāju, kamēr gan Igaunijā, gan Lietuvā šis rādītājs ir tikai aptuveni 1% (Mitenbergs U., et al. Latvia: Health system review. Health Systems in Transition, 2012; 14 (8): 1 – 191). Saistībā ar to Latvijā (2 milj. iedz.), salīdzinot ar mirstības vidējo rādītāju ES jaunajās dalībvalstīs vecuma grupā 0 – 64 g., gada laikā no galvenajiem nāves cēloņiem (asinsrites slimības, audzēji, ārēji nāves cēloņi) mirst par aptuveni 1400 cilvēkiem vairāk (mirušo skaits uz 100 000 iedz. 2012. g.: 296,7 / 225,2) (http://www.who.int).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar nožēlu secina: „tiekoties ar veselības nozares pārstāvjiem š. g. 21. augustā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma vēsturiski atzina, ka Latvijā līdzekļu trūkuma galvenais cēlonis veselības aprūpē ir nevis līdzekļu trūkums valsts kasē, bet gan zināšanu trūkums daudzu politiķu galvās. Izskatās, ka šinī ziņā uz labo pusi nekas nav mainījies.”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
