Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 17.jūnijā padomes ārkārtas sēdē lems par to, vai izteikt neuzticību veselības ministrei Ingrīdai Circenei un Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.
Lēmumu par jautājuma izskatīšanu LVSADA valde pieņēma, atbalstot Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas izteiktās bažas par valdības īstenotu veselības aprūpes nīcināšanu, kas rada valsts apdraudējumu. Pēc lēmuma publiskošanas ir notikušas atkārtotas sarunas starp LVSADA pārstāvjiem un Ministru prezidenti.
Kā norāda LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, „Sarunu gaitā pāris nedēļās izdevās panākt lielāku valdības izpratni par kritisko situāciju veselības aprūpē, nekā vairāku pēdējo gadu laikā. Tomēr galīgo lēmumu par tālāko LVSADA rīcību ir jāpieņem padomei.”.
LVSADA padomes ārkārtas sēde notiks š. g. 17. jūnijā Latvijas Brīvo arodbiedrību namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, 2. stāva zālē. Sēdes sākums plānots plkst. 10:30.
Foto: LVSADA pārstāvju tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu 2014. gada 4. jūnijā.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
LVSADA konference „Jaunākās izmaiņas likumos un arodbiedrību kapacitāte Latvijā”
2014. gada 21. maijā LVSADA organizēja konferenci „Jaunākās izmaiņas likumos un arodbiedrību kapacitāte Latvijā”.
Konferencē piedalījās Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis un LBAS jurists Kaspars Rācenājs. Viņi uzstājās ar kopīgi sagatavotu prezentāciju un, viens otru papildinot, stāstīja par Arodbiedrību likuma izstrādāšanas gaitu un skaidroja nozīmīgākās likuma normas. M. Badovskis uzsvēra, ka likuma pamatideja bija pilnveidot un modernizēt arodbiedrību darbības tiesisko regulējumu, atbrīvojoties no veciem terminiem, novērst pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem, kā arī veikt nelielas izmaiņas arodbiedrību pārstāvniecībā. Viņš skaidroja, ka likuma tapšanas gaitā daudzi saņemtie ierosinājumi un ieteikumi netika ņemti vērā, jo pēc likumdevēju domām, nebūtu lietderīgi Arodbiedrību likumā atkārtot to, ko nosaka Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, kā arī citi likumi kā, piemēram, Darba likums, Darba strīdu likums u.tml.. Kaspars Rācenājs runāja par likumu no arodbiedrību skatupunkta, uzsverot, ka jaunajā likumā arodbiedrība ir definēta kā brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses, bet veidu, kādā arodbiedrības aizstāv strādājošo intereses, nosaka arodbiedrību statūti, paredzot statūtos atšķirīgāku regulējumu, kā to nosaka Biedrību un nodibinājumu likums.
Konferences organizatori izsaka pateicību Mārim Badovskim un Kasparam Rācenājam par ieguldīto darbu un lielisko uzstāšanos.
Arodbiedrību likums stājas spēkā 2014. gada 1. novembrī un paredz 5 gadu pārejas periodu, lai arodbiedrības sakārtotu statūtus un organizācijas struktūru atbilstoši jaunā likuma prasībām un tos varētu bez liekas steigas apstiprināt kārtējā arodbiedrības kongresā.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) piekrīt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas izteiktajām bažām par to, ka valdības īstenotā veselības aprūpes nīcināšana rada valsts apdraudējumu.
Ņemot to vērā, LVSADA 17. jūnijā ārkārtas padomes sēdē lems par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei un veselības ministrei.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
LVSADA š.g. 23. aprīlī nosūtīja vēstules katram EP deputāta kandidātam ar lūgumu skaidrot, vai viņš (viņa) ir gatavs aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
