LVSADA konference „Jaunākās izmaiņas likumos un arodbiedrību kapacitāte Latvijā”
2014. gada 21. maijā LVSADA organizēja konferenci „Jaunākās izmaiņas likumos un arodbiedrību kapacitāte Latvijā”.
Konferencē piedalījās Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis un LBAS jurists Kaspars Rācenājs. Viņi uzstājās ar kopīgi sagatavotu prezentāciju un, viens otru papildinot, stāstīja par Arodbiedrību likuma izstrādāšanas gaitu un skaidroja nozīmīgākās likuma normas. M. Badovskis uzsvēra, ka likuma pamatideja bija pilnveidot un modernizēt arodbiedrību darbības tiesisko regulējumu, atbrīvojoties no veciem terminiem, novērst pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem, kā arī veikt nelielas izmaiņas arodbiedrību pārstāvniecībā. Viņš skaidroja, ka likuma tapšanas gaitā daudzi saņemtie ierosinājumi un ieteikumi netika ņemti vērā, jo pēc likumdevēju domām, nebūtu lietderīgi Arodbiedrību likumā atkārtot to, ko nosaka Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, kā arī citi likumi kā, piemēram, Darba likums, Darba strīdu likums u.tml.. Kaspars Rācenājs runāja par likumu no arodbiedrību skatupunkta, uzsverot, ka jaunajā likumā arodbiedrība ir definēta kā brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses, bet veidu, kādā arodbiedrības aizstāv strādājošo intereses, nosaka arodbiedrību statūti, paredzot statūtos atšķirīgāku regulējumu, kā to nosaka Biedrību un nodibinājumu likums.
Konferences organizatori izsaka pateicību Mārim Badovskim un Kasparam Rācenājam par ieguldīto darbu un lielisko uzstāšanos.
Arodbiedrību likums stājas spēkā 2014. gada 1. novembrī un paredz 5 gadu pārejas periodu, lai arodbiedrības sakārtotu statūtus un organizācijas struktūru atbilstoši jaunā likuma prasībām un tos varētu bez liekas steigas apstiprināt kārtējā arodbiedrības kongresā.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) piekrīt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas izteiktajām bažām par to, ka valdības īstenotā veselības aprūpes nīcināšana rada valsts apdraudējumu.
Ņemot to vērā, LVSADA 17. jūnijā ārkārtas padomes sēdē lems par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei un veselības ministrei.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
LVSADA š.g. 23. aprīlī nosūtīja vēstules katram EP deputāta kandidātam ar lūgumu skaidrot, vai viņš (viņa) ir gatavs aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
LVSADA ir uzsākusi sociālo kampaņu ar mērķi palielināt Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu medicīnisko aprūpi
Kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (ES), mums solīja labu veselības aprūpi, ko paredz ES Pamattiesību harta un citi tiesību akti. Patiesībā Latvija laikā no 2004. līdz 2014. gadam valdības izdevumus veselības aprūpei ir samazinājusi (2004. g. – 3,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2014. g. – 2,9% no IKP), kamēr vidēji ES tie ir palielināti no 6,6 līdz 7,3% no IKP.
ES valdošajai tendencei ir sekojusi gan Igaunija, gan Lietuva, kas veselības aprūpei atvēl vairāk par 5% no IKP. Tā rezultātā mūsu kaimiņvalstīs iedzīvotāju piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem patlaban ir aptuveni desmit reizes labāka nekā Latvijā. Tikmēr Latvijā mirstība pārsniedz pat ES jauno dalībvalstu rādītājus, gada laikā konstatēto pirmreizējo invaliditātes gadījumu skaits gandrīz dubultojies, bet valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 300 000. Tā nedrīkst turpināt!
Eiropas Parlaments ir pieņēmis nosodošus paziņojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko finanšu krīzes iespaidā ir pieļāvušas citu valstu valdības. Diemžēl Latvijas iedzīvotāju saucienus pēc palīdzības tas ignorē. Līdz ar to LVSADA aicina Eiropas Parlamenta vēlēšanās dot priekšroku cilvēkiem, kuri patiesi grib rūpēties par Latvijas iedzīvotāju veselību un labklājību.
