Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājam
Egilam Baldzēnam
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam
Vitālijam Gavrilovam
Atklāta vēstule par nodokļu reformu
Rīgā 2017. g. 26. aprīlī
God. Ministru prezidenta kungs!
Ar Jūsu vakardienas paziņojumu par koalīcijas atbalstu nodokļu reformai mēs saņēmām divus svarīgus vēstījumus:
valdības darbs pie nodokļu reformas projekta veidošanas ir sekmīgi pabeigts;
stabils un būtisks papildus valsts finansējuma avots veselības nozarei tā arī nav atrasts.
Atliek secināt, ka valdību veidojošā koalīcija ir apmierināta ar plānoto nodokļu reformu, kaut arī viens no galvenajiem reformas mērķiem un Jūsu vadītās valdības uzdevumiem joprojām nav izpildīts. Atļaujiet atgādināt, ko valsts attiecībā uz to ir apņēmusies politikas plānošanas dokumentos.
Pirmkārt, Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam:
veselības aprūpes reforma Latvijā jau tiek veikta atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 589, 14.10.2014., turpmāk – Pamatnostādnes); virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi;
Deklarācija par M. Kučinska vadītā Ministru kabineta darbību veido stabilu finansiālu pamatu Pamatnostādņu virsmērķa sasniegšanai, jo paredz izstrādāt jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli.
Otrkārt, Pamatnostādnēs:
kvalitatīvas, ilgtspējīgas un vienlīdzīgi pieejamas veselības aprūpes veidošana ietver rindu saīsināšanu un darba samaksas paaugstināšanu nozares darbiniekiem;
lai to sekmīgi paveiktu, valsts veselības aprūpes budžetam 2017. g. ir vajadzīgs finansējums, kas atbilst 3,7%, bet 2020. g. – vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Īsāk sakot, veselības aprūpes reformas mērķi un uzdevumus valdība ir apstiprinājusi jau
gadā, un galvenais darbs, kas šinī jomā vēl jāpaveic Jūsu vadībā, ir nepieciešamā finansējuma avota steidzama izveidošana. Saskaņā ar Veselības ministrijas aprēķiniem, turpmākajos trijos gados šim avotam vajadzētu (papildus šogad iedalītajiem 835 milj. EUR) sniegt nozarei vēl aptuveni vienu miljardu. Atbalstu tam savos ieteikumos Latvijai ir paudusi gan Eiropas Komisija (EK), gan Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Ja veselības aprūpe patiešām ir valdības prioritāte, minētajam uzdevumam nodokļu reformas plānošanas gaitā vajadzēja būt izpildītam kā vienam no pirmajiem. Realitātē mēs esam saņēmuši ziņu, ka par veselības aprūpi tiks domāts kaut kad vēlāk, bet nodokļu reforma arī bez tā ir gana laba un atbalstāma. Vai patiešām? Ekspertu diskusijā par šo tēmu (rīkoja EK pārstāvniecība Latvijā š. g. 30. martā) izskanēja prognoze, ka pirmajā gadā pēc reformas ieviešanas valsts budžets zaudētu vismaz aptuveni 300 milj. EUR (1,5% no IKP). Tātad sausais reformas atlikums priekš veselības aprūpes vajadzībām iesākumā būs nevis gaidītie plusi, bet gan mīnusi! Skumji…
Skumji tāpēc, ka, atbilstoši EK oficiālās statistikas avota EUROSTAT datiem, Latvija ik dienu zaudē 17 cilvēkus (gadā – aptuveni 6500), ko normālos, Eiropas līmeņa veselības aprūpei piedienīgos apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. Ne velti 75% Latvijas iedzīvotāju ir satraukti par to, ka vajadzības gadījumā nesaņems vajadzīgo veselības aprūpi. Ne velti Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš ir secinājis, ka nespēja nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem pienācīgu veselību ir jāuztver kā apdraudējums valsts drošībai. Patiesi – mūsu valsts drošība ir apdraudēta!
Tāpēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iesaka valdībai nekavējoties rīkoties atbilstoši labai starptautiskai praksei:
samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 23% uz 20%, trīs procentus nevis norakstīt, bet gan iezīmēt kā valsts obligātās veselības apdrošināšanas maksājumu (pie aptuveni vienādām darbaspēka nodokļu likmēm Igaunijā ir iezīmēti 13%, Lietuvā – 9%);
no iezīmētajiem 3% vienu procentu pievienot valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, nodrošinot sociālā budžeta līdzdalību veselības aprūpes stiprināšanā (netiek vājināta neviena no pašreizējām sociālā budžeta funkcijām);
noteikt, ka veselības aprūpes nozares valsts finansējums no kopējiem nodokļu ieņēmumiem nedrīkst būt mazāks nekā šogad (3,16% no IKP);
ieplānot, ka līdz 2020. gadam valstij beidzot jāizpilda 2005. – 2006. gadā rakstiski dotos solījumus par to, ka ārsta vidējā darba samaksa sasniedz divas vidējās darba samaksas tautsaimniecībā, bet vidējā darba samaksa māsai – 60% un jaunākajam medicīniskajam personālam – 40% no ārsta vidējās darba samaksas.
Šie pasākumi, kas atbilst LVSADA padomes un LBAS padomes lēmumiem, ir jānostiprina gan politikas plānošanas dokumentos, gan normatīvajos aktos. Līdzīgi ir rīkojusies gan Igaunija, gan Lietuva. Tikai tā ir iespējams virzīties uz EK un PVO ieteikumiem atbilstošu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti! Ja Ministru kabinets turpinās izvairīties no šādas labai starptautiskai praksei atbilstošas rīcības un tā vietā mēģinās vairāk vai mazāk slēptā veidā virzīt Latvijas veselības aprūpi uz privatizāciju vai valsts iedzīvotāju vairākuma sociāli ekonomiskajai situācijai neatbilstošu obligātas apdrošināšanas modeli, Jums ir jāuzņemas visa politiskā atbildība par situācijas turpmāko attīstību.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atzinīgi vērtē Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ierosinājumu pašvaldības sabiedriskajā transportā piešķirt atlaides arī mediķiem, kuri strādā Rīgas pašvaldības veselības aprūpes kapitālsabiedrībās.
LVSADA vairākkārt ir pārrunājusi ar atbildīgajām Rīgas domes amatpersonām iespējas atvieglot materiālo situāciju Rīgas ārstniecības iestāžu darbiniekiem. Kaut arī Rīgas pašvaldībai piederošajās veselības aprūpes iestādēs strādājošie mediķi ir tikai daļa no minētajiem darbiniekiem, atlaižu piešķiršana viņiem nenoliedzami ir vērtējama kā pozitīvs pavērsiens.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris komentē: “Situācijā, kad valsts ilgstoši nepilda veselības aprūpes nozarei dotos solījumus par darba samaksas būtisku paaugstināšanu, atlaižu piešķiršana sabiedriskajā transportā mediķiem būtu jūtams atspaids. Jācer, ka šī ideja netiks aprakta birokrātijas labirintos.”
LVSADA cer, ka Rīgas dome nevilcināsies ar konkrētās ieceres apstiprināšanu un nākotnē atlaides sabiedriskā transporta izmantošanai piešķirs arī pārējiem Rīgas ārstniecības iestāžu darbiniekiem.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība vakar, 22. martā, tikās ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakciju.
Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija Latvijas veselības aprūpē un LVSADA padomes 21.03.2017 rezolūcijā aprakstītie pasākumi neatliekamai situācijas uzlabošanai. Abas puses apmainījās ar viedokļiem par iespējami labāko rīcību veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai.
Tikšanās noslēgumā LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un LRA Saeimas frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars vienojās par to, ka ir svarīgi iespējami drīz panākt, lai veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas principi Latvijā atbilstu labai starptautiskai praksei.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Zināšanai: 12. Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes rezolūcija
Rīgā , 2017. g. 21. martā
Cien. Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Ar Jūsu vēstuli (09.03.2017, Nr. 142.1-38-12/17) mēs saņēmām četrus, Jūsuprāt, svarīgus vēstījumus:
Saeima šā gada 31. martā rīko starptautisku konferenci “Vai veselības apdrošināšana var glābt veselības aprūpi Latvijā?”, kurā tiks meklēti risinājumi situācijas stabilizēšanai veselības nozarē;
šā gada 28. februārī Finanšu ministrija paudusi ieceri vienlaikus ar nodokļu politikas reformām rast papildu finansējumu arī veselības nozarei;
arodbiedrības loma veselības aprūpes darbinieku darba apstākļu un veselības aprūpes finansēšanas jautājumu risināšanā ir nozīmīga, tāpēc mūsu priekšlikumi regulāri jāpārrunā ar Veselības ministriju;
veselības aprūpes jautājumi nemainīgi ir Sociālo un darba lietu komisijas, tās Sabiedrības veselības apakškomisijas, kā arī visu parlamenta frakciju uzmanības lokā.
Tomēr vēstulē nebija neviena vārda par agrāk dotu solījumu pildīšanu. Atļaujiet Jums šos solījumus atgādināt.
Pirmkārt, 2016. gada 2. maijā Jūs tikāties ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem (tajā skaitā – ar LVSADA priekšsēdētāju Valdi Keri), lai apspriestu 1. maijā Doma laukumā notikušās Tautas sapulces prasības Saeimai. Sapulcē piedalījās vairāk nekā 3000 cilvēku, un viņu prasība Nr. 1 bija: “Steidzami un būtiski palielināt finansējumu veselības aprūpei atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem.” Tikšanās laikā Jūs solījāt iedziļināties situācijā un sniegt atbildi. Atbildes joprojām nav, tāpat kā nav aktīvas un pārdomātas rīcības ar konkrētiem pozitīviem rezultātiem.
Otrkārt, jāatgādina arī par telefonisko sarunu starp Jums un LVSADA priekšsēdētāju. Saruna notika 2016. gada 28. septembrī – dienu pirms Zaļās Nāves uznāciena uz politiskās skatuves. Informējot presi, Jūs toreiz uzsvērāt arodbiedrības atteikumu ierasties uz sarunām pāris stundas pirms plānotās protesta akcijas sākuma. Vienlaikus Jūs solījāt tikšanos jau tuvākajā laikā, savlaicīgi informējot par apspriežamajiem veselības aprūpes budžeta papildināšanas variantiem. Konstruktīvu priekšlikumu trūkums no Saeimas puses bija galvenais iemesls, kāpēc sarunas toreiz nevarēja notikt. Diemžēl nedz priekšlikumus, nedz aicinājumu uz sarunu LVSADA no Jums joprojām nav saņēmusi.
Toties tagad Saeimas koalīcija ar Jūsu atbalstu organizē konferenci, kuras uzdevums, spriežot pēc nosaukuma un programmas, ir nevis pildīt solījumus, bet gan būtiski mazināt valsts atbildību par veselības aprūpes pieejamību Latvijā. Nav brīnums, ka šādas konferences darba kārtībā arodbiedrības viedoklim vieta nav atradusies.
Tā vietā, lai, atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem, reāli gatavotos no valsts budžeta virzīt veselības aprūpei vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem (šogad ir piešķirti vien aptuveni 8%…), Finanšu ministrija tikai pauž ieceri rast papildus finansējumu. Pie varas esošās koalīcijas veidota valdība 2014. g. rakstiski solīja atvēlēt veselības aprūpei 2017. g. papildu 368 miljonus eiro (3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), bet tā vietā piešķīra tikai 67 miljonus. LVSADA rosināja piešķirt vēl 23 miljonus, lai varētu paaugstināt darba samaksu nozarē. Saeimas deputāti atbildēja, ka naudas nav, bet pēc dažām dienām t.s. deputātu kvotās sadalīja 28 miljonus. Par kādu veselības aprūpes atrašanos Saeimas komisiju un frakciju uzmanības lokā ir runa?! Pietiek liekuļot!
Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) oficiālās statistikas avota EUROSTAT datiem, Latvija ik dienu zaudē 17 cilvēkus (gadā – aptuveni 6500), ko normālos, Eiropas līmeņa veselības aprūpei piedienīgos apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. EK un Pasaules Banka konstatē, ka viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko izraisījušas zemās algas. Tāpēc ir jārīkojas nekavējoties: jau šogad būtiski jāpaaugstina darba samaksa veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kā arī jānosaka paaugstinātu stundas tarifu samaksai par darbu pagarinātā normālā darba laika ietvaros!
Runājot par nedaudz tālāku nākotni, EK savos 2016. g. ieteikumos Latvijai ir skaidri norādījusi uz konkrētu mērķi: līdz 2020. g. palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, sasniedzot 4% no IKP, salīdzinot ar 3% no IKP 2015. gadā. Tanī pašā gadā valstij beidzot būtu jāizpilda 2005. – 2006. gadā rakstiski dotos solījumus par to, ka ārsta vidējā darba samaksa sasniedz divas vidējās darba samaksas tautsaimniecībā, bet vidējā darba samaksa māsai – 60% un jaunākajam medicīniskajam personālam – 40% no ārsta vidējās darba samaksas! Šie grafiki ir jānostiprina gan politiskās plānošanas dokumentos (piem., valdības rīcības plānā), gan normatīvajos aktos. Līdzīgi ir rīkojusies gan Igaunija, gan Lietuva. Tikai tā ir iespējams virzīties uz EK un PVO ieteikumiem atbilstošu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti!
Ja Saeima turpinās izvairīties no šādas labai starptautiskai praksei atbilstošas rīcības un tā vietā mēģinās vairāk vai mazāk slēptā veidā virzīt Latvijas veselības aprūpi uz privatizāciju vai valsts iedzīvotāju vairākuma sociāli ekonomiskajai situācijai neatbilstošu obligātas apdrošināšanas modeli, tai ir jārēķinās ar arodbiedrību rīkotām protesta akcijām un jāuzņemas visa politiskā atbildība par situācijas turpmāko attīstību.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome 21. martā lems par veselības nozares darbinieku vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku.
Ārstniecības likuma 53.1 pants tā pašreizējā redakcijā nosaka ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes autovadītājiem tiesības piekrist strādāt pagarināto normālo darba laiku (turpmāk – PNDL), kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī), kā arī aizliegumu personu sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt tai nelabvēlīgas sekas, ja šī persona nepiekrīt PNDL noteikšanai.
LVSADA šādai likuma normai 2009. g. piekrita tāpēc, ka pretējā gadījumā ekonomiskās krīzes apstākļos darba roku trūkuma dēļ pastāvēja reāls ārstniecības procesa nepārtrauktības apdraudējums, un tikai ar nosacījumu, ka tiek ievērots brīvprātības princips un atbilstīgi drošības pasākumi. Vienlaikus LVSADA aicināja likumdevēju rīkoties, lai iespējami drīz tiktu novērsts cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē. Diemžēl tas netiek darīts joprojām.
LVSADA ir atkārtoti aicinājusi likumdevēju veikt pakāpenisku PNDL samazināšanu, vienlaikus paredzot darba algas paaugstināšanu un paaugstinātas likmes ieviešanu par darbu PNDL ietvaros. Tā vietā, lai atbilstīgi reaģētu, Saeimas deputāti turpina ciniski spēlēt birokrātiskas rotaļas. Tam ir jāpieliek punkts, jo nozarē strauji aug neapmierinātība ar esošo situāciju.
No darbiniekiem ir saņemti dažādi priekšlikumi par protesta akcijām. Lai tos apkopotu, jautājums tiks skatīts LVSADA padomes sēdē 21. martā. Sēdē piedalīsies Latvijas Māsu asociācijas vadība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns un Tiesībsarga biroja pārstāvji. LVSADA ir aicinājusi padomes sēdē piedalīties arī finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un veselības ministri Andu Čakšu. Sēde notiks Brīvo arodbiedrību savienības namā Bruņinieku ielā 29/31, sākums plānots plkst. 10:30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība un reģionu pārstāvji šodien tikās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadību, lai apspriestu darba samaksas paaugstināšanas iespējas.
Tikšanās laikā tika apspriesta gan situācija Latvijas veselības aprūpē kopumā, gan arī NMPD darbiniekiem aktuālie jautājumi. Puses bija vienisprātis par to, ka darba samaksas pieaugumu ir pelnījuši visi, kas piedalās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā. Pati mazākā prasība varētu būt pieaugums par 10% jau šogad.
Pēc NMPD vadības aprēķiniem, prasības apmierināšanai vajadzētu papildus aptuveni 3 miljonus eiro. Iekšējās rezervēs šādus līdzekļus atrast nav iespējams. Turklāt būtu jāpalielina samaksa par virsstundām, kas tiek strādātas normālā pagarinātā darba laika ietvaros. Arī tas prasa papildus līdzekļus, kādu dienesta rīcībā nav. Tomēr arodbiedrības pārstāvjus šāda atbilde neapmierina.
Problēma ir jārisina, jo darbinieku vidū strauji aug neapmierinātība ar esošo situāciju. Ir izteikti dažādi priekšlikumi par protesta akcijām. Lai tos apkopotu, jautājums tiks skatīts LVSADA padomes sēdē 21. martā.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
