Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par valdības plāniem samazināt veselības nozares finansējumu.
Tā vietā, lai atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumiem uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, valdība 2016. gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi vien 3,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāk nekā šogad (3,1% no IKP). Salīdzinājumam, vidēji ES veselības aprūpei valdības atvēl 7,3% no IKP, bet jaunajās dalībvalstīs – aptuveni 5% no IKP.
Jau tagad sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: Latvijā saskaņā ar OECD datiem ir vissliktāk pieejamā veselības aprūpe ES. Neraugoties uz to, budžeta projektā nav paredzēti līdzekļi ne būtiskai pacienta maksājumu samazināšanai, ne valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu kvotu palielināšanai jeb rindu samazināšanai ārstniecības iestādēs.
Ja neskaita minimālās darba algas pieaugumu, cita veida darba samaksas pieaugums nozarē nav plānots. Līdz ar to nākamgad māsas palīga darba samaksa praktiski izlīdzināsies ar māsas darba samaksu, būtiski mazinot māsas profesijas konkurētspēju darba tirgū. To pašu var teikt par ārstiem: ņemot vērā to, ka vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi līdz 815 EUR, ārsta vidējās darba samaksas (par normālo darba laiku – 847 EUR) konkurētspēja Latvijā ir noslīdējusi līdz zemākajam līmenim. Viss minētais tikai veicinās ārstniecības personu deficīta padziļināšanos gan Rīgā, gan novados.
Par konkrētu rīcību, kas varētu palīdzēt uzlabot situāciju nozarē, LVSADA lems Padomes sēdē 15.09.2015. Sēde notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības nama 2. stāva zālē Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31; sākums plānots plkst. 10:30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž prieku un gandarījumu par to, ka ir stājies spēkā Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums.
„Ātrās palīdzības” darbinieku tiesības uz izdienas pensiju ir nopelnītas ar sviedriem un asinīm, tāpēc arodbiedrība par tām ir atgādinājusi pastāvīgi. Runājot konkrētāk, minētā likuma veidošana ir prasījusi aptuveni astoņus gadus: nenoliedzot to, ka izdienas pensijas būtu pelnījušas arī vairākas citas veselības un sociālajā aprūpē nodarbināto grupas, LVSADA 2007. g. lēma, ka prioritāte šajā ziņā pienākas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem.
Ekonomiskās krīzes gados valdības atbalsts idejai par izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu apsīka un atjaunojās tikai 2012. gadā. Tomēr sākotnējā Labklājības ministrijas pozīcijā par izdienas pensiju piešķiršanu vieta NMPD darbiniekiem neatradās. Pret šādu nostāju iebilda gan LVSADA, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ Nacionālā trīspusējās sadarbības padome 2014. g. sākumā nolēma, ka Labklājības ministrijai koncepcija par izdienas pensijām ir jāpārstrādā. Sēdes gaitā LVSADA izteica argumentētu priekšlikumu par to, ka NMPD brigāžu darbinieku tiesības uz izdienas pensijām būtu jāvērtē steidzami. Iebildumi neizskanēja.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris minēto likumu vērtē kā būtisku panākumu veselības aprūpes darbinieku sociālo garantiju stiprināšanā, piebilstot: „Pateicība pienākas ikvienam, kurš ir piedalījies šī likuma veidošanā, taču īpašu „Paldies” pelnījuši Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča un labklājības ministrs Uldis Augulis.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sarūgtinājumu par Valsts prezidenta kancelejas darbinieku ignorējošo attieksmi pret smago situāciju veselības aprūpē.
Pirms neilga laika LVSADA valde vērsās pie jaunievēlētā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu tikties, lai pārrunātu iespējami labākos risinājumus veselības aprūpes uzlabošanai. Pamatojot šādas tikšanās nepieciešamību, tika minēti vairāki satraucoši fakti.
Piemēram, ES Pamattiesību harta paredz, ka ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Ņemot to vērā, ES valstis no iekšzemes kopprodukta (IKP) veselības aprūpei atvēl vidēji 7,3%. Diemžēl Latvijā valsts finansējums veselības aprūpei pēdējo gadu laikā ir samazināts līdz 3,0% no IKP. Tas ir novedis pie vissliktākās veselības aprūpes pieejamības ES.
Neraugoties uz minēto, Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomnieces Karīnas Rāviņas-Vimbas parakstītā atbildes vēstule nesatur norādes uz to, ka Valsts prezidents tuvākajā laikā plānotu tikties ar LVSADA pārstāvjiem.
LVSADA pauž bažas, ka tas varētu liecināt par mēģinājumu izveidot informācijas blokādi ap Valsts prezidentu, tādā veidā traucējot viņam izzināt patieso situāciju valstī.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž izbrīnu par to, ka Veselības ministrija ignorē sociālo partneru viedokli.
Nesen plašsaziņas līdzekļos ir izskanējusi dažāda rakstura informācija par Veselības ministrijas iecerēm attiecībā uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadības maiņu. Tajā pašā laikā LVSADA vairāku mēnešu ilgās sarunās ar NMPD vadību ir panākusi vienošanos par prasību valdībai būtiski palielināt NMPD darbinieku algas. Diemžēl Veselības ministrija nav centusies izzināt LVSADA viedokli par to, kā uzlabot darba apstākļus NMPD.
Līdz ar to nākas secināt, ka Veselības ministrija gatavojas izrēķināties ar tiem, kuri pamatoti prasa papildus finansējumu nozarei.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
