LVSADA

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu par to, ka veselības aprūpes valsts finansējums 2015. gadā būs mazākais kopš 2001. gada.

    Atbilstoši Eiropas Komisijas lietotajai metodikai, valsts investīcijas nozarē tiek mērītas % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas atspoguļo piešķirto līdzekļu pirktspēju konkrētajā tautsaimniecībā. Budžeta projekts paredz, ka veselības aprūpes finansējums 2015. g. kopā ar ES fondu līdzekļiem būs tikai 3,05 % no IKP (2001. g. – 3,0 %). Tā rīkojoties, valdība nav ņēmusi vērā Veselības ministrijas pieprasījumu par papildus 109 milj. EUR, kas 6. novembrī NTSP sadarbības ietvaros tika saskaņots ar sociālajiem partneriem.

    Līdz ar to veselības nozares finansējums Latvijā 2015. gadā būs mazāks nekā 2014. gadā (3,1% no IKP) un daudz mazāks par vidējo rādītāju jaunajās ES dalībvalstīs (5,2%) un ES kopumā (7,3%). Sekas nav grūti iedomāties. Jau šogad valdība nevar budžetā atrast līdzekļus slimu bērnu ārstēšanai, bet nākamgad plāno vēl trūcīgāku veselības aprūpes finansējumu. Jau šogad mediķu algas nav konkurēt spējīgas, bet nākamgad Veselības ministrija plāno sertificētu medicīnas māsu, vecmāšu un ārsta palīgu algas pielīdzināt māsu palīgu (sanitāru) algām – starpība būs vien 14 EUR uz papīra…

    Īpašu uzmanību ir pelnījis Ministru prezidentes skaidrojums par to, ka attiecībā pret IKP veselības nozarei plānotais budžets būs mazāks tāpēc, ka pieaug IKP. No tā izriet, ka līdz ar valsts attīstību šī valdība plāno nevis palielināt, bet samazināt pacientu izredzes uz kvalitatīvu veselības aprūpi!

    Ņemot vērā situācijas nelabvēlīgo attīstību, par tālāko rīcību LVSADA lems 16. decembrī padomes sēdē, kurā piedalīties uzaicināts arī veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par valdības plāniem 2015. gadā vienādot māsu palīgu, māsu, vecmāšu un ārstu palīgu algas.

    Saskaņā ar patlaban pieejamo informāciju par 2015. gada budžeta projektu, līdzekļi darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes darbiniekiem ir paredzēti tikai minimālās algas pieauguma nodrošinājumam. Tas nozīmē, ka atbilstoši pastāvošajam darba samaksas regulējumam nozarē zemākā darba algas likme māsu palīgiem, māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem būs vienāda.

    Līdz šim nozarē pastāvošā ārsta – māsas, vecmātes, ārsta palīga – māsas palīga darba samaksas attiecība bija aptuveni 1 : 0,6 : 0,4. Valdība ir lēmusi, ka 2015. gadā tā būtiski mainīsies par labu zemāk kvalificētajam personālam, jo ne ārstiem, ne māsām, ne vecmātēm, ne ārstu palīgiem algas pielikums nav paredzēts.

    LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: „Notikušais uzskatāmi parāda, cik bezjēdzīgi tiek tērēts laiks dažādu pamatnostādņu veidošanai, apspriešanai un apstiprināšanai. To visu valdība ar vieglu roku pārsvītro brīdī, kad kvalificētākajam veselības aprūpes personālam liek saprast – jūs mums neesat vajadzīgi”.

Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par veidu, kādā valdība gatavo 2015. gada budžeta projektu.

   Tā vietā, lai atklāti analizētu, cik lielā mērā valsts līdzekļu sadalījums nozarēm atbilst labai starptautiskai praksei, piem., vidējiem ES rādītājiem % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības izdevumiem, kā arī nopietnu starptautisku organizāciju (piem., ANO un ES institūcijas) ieteikumiem, informētu par to sabiedrību un ar sociālajiem partneriem savlaicīgi apspriestu iespējami labākos risinājumus, viss tiek pārklāts ar slepenības plīvuru. Kā piemēru var minēt Veselības ministriju, kas 6. novembrī NTSP sadarbības ietvaros saskaņoja ar sociālajiem partneriem papildus budžeta līdzekļu pieprasījumu (109 milj. EUR) un solīja, ka nedēļas laikā konsultēsies par tālāko rīcību. Diemžēl tas joprojām nav noticis, bet informācijas druskas par valdības plāniem attiecībā uz veselības aprūpes finansēšanu pieejamas vien plašsaziņas līdzekļos.

   Ja atbilst patiesībai iepriekš publicētās ziņas par to, ka veselības aprūpei nākamgad papildus 2014. gada bāzes finansējumam (713 milj. EUR) tiks piešķirti vien 30 milj. EUR, tad nozares finansējums 2015. gadā būs tikai 2,9% no IKP. Tas būs mazāks nekā 2014. gadā (3,0%) un daudz mazāks par vidējo rādītāju jaunajās ES dalībvalstīs (5,2%) un ES kopumā (7,3%), tāpēc jauno veselības ministru politiska atbalsta vietā gaida dūriens mugurā.

   Jau tagad sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: Latvijā veselības aprūpi dārdzības dēļ nevar atļauties 14% iedzīvotāju, kamēr gan Igaunijā, gan Lietuvā šis rādītājs ir tikai aptuveni 1% (Mitenbergs U., et al. Latvia: Health system review. Health Systems in Transition, 2012; 14 (8): 1 – 191). Saistībā ar to Latvijā (2 milj. iedz.), salīdzinot ar mirstības vidējo rādītāju ES jaunajās dalībvalstīs vecuma grupā 0 – 64 g., gada laikā no galvenajiem nāves cēloņiem (asinsrites slimības, audzēji, ārēji nāves cēloņi) mirst par aptuveni 1400 cilvēkiem vairāk (mirušo skaits uz 100 000 iedz. 2012. g.: 296,7 / 225,2) (http://www.who.int).

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar nožēlu secina: „tiekoties ar veselības nozares pārstāvjiem š. g. 21. augustā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma vēsturiski atzina, ka Latvijā līdzekļu trūkuma galvenais cēlonis veselības aprūpē ir nevis līdzekļu trūkums valsts kasē, bet gan zināšanu trūkums daudzu politiķu galvās. Izskatās, ka šinī ziņā uz labo pusi nekas nav mainījies.”.

Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž izbrīnu par to, ka valdība gatavojas piešķirt papildus līdzekļus cīņai ar Ebolas vīrusu Āfrikā, bet nesniedz līdzīga veida atbalstu ārstniecības iestādēm Latvijā.

   Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 08.08.2014 paziņojumu, visām valstīm jābūt gatavām identificēt un ārstēt ar Ebolas vīrusu inficētos pacientus (http://www.who.int/). Diemžēl pat lielākajām Latvijas slimnīcām trūkst nepieciešamās drošības klases aizsargtērpu šāda uzdevuma izpildei. Aizsargtērpu iegādei trūkst līdzekļu, jo, kā stāsta kompetenti speciālisti, viena tērpa cena ir automašīnas vērtībā.

   Valdība 21. oktobra sēdē lems par 40 000 EUR piešķiršanu Ārlietu ministrijai no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai veiktu iemaksu ANO ieguldījumu fondā Ebolas krīzes risināšanai. Tanī pat laikā Latvijas ārstniecības iestādēm finansiāls atbalsts nav paredzēts.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē sekojoši: „Ir apsveicami, ka mēs solidarizējamies ar Āfrikas valstīm cīņā pret Ebolas vīrusu. Tomēr, lai saskaņā ar PVO ieteikumiem pasargātu Latvijas iedzīvotājus no inficēšanās, valdībai būtu nekavējoties jāsniedz atbalstu arī vietējām ārstniecības iestādēm!”

Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).