Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atzinīgi vērtē sarunas ar Veselības ministriju un darba devējiem par darba drošības un darba organizācijas uzlabojumiem, kas 3. aprīlī norisinājās telekonferences veidā.
Sarunas notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdes formātā. Sēde tika sasaukta pēc LVSADA ierosinājuma.
Kā pirmajam uzmanība tika pievērsta jautājumam par veselības aprūpes darbinieku darba drošību, pienākumiem un atbildību COVID-19 pandēmijas apstākļos. LVSADA jau iepriekš bija nosūtījusi sēdes dalībniekiem attiecīgus Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumus oriģinālā formātā, kā arī sarūpējusi tulkojumu latviešu valodā. Puses vienojās, ka darba drošības uzlabošanas nolūkā minēto PVO ieteikumu lietošanai turpmāk jāpievērš lielāka uzmanība.
Otrais jautājums bija par darba devēja rīcību situācijā, kad radušās aizdomas par darbinieka saslimšanu. Darba likums šādos gadījumos paredz divas iespējas. Pirmā: darba devējs nosūta darbinieku uz veselības pārbaudi, nepielaiž viņu pie nolīgtā darba līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai un izmaksā darbiniekam atlīdzību par laiku, kurā darbinieks nav pielaists pie darba. Otrā: darba devējs atstādina darbinieku no pienākumu pildīšanas; izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darbinieks; darbinieks par atstādināšanas periodu nesaņem darba samaksu. Līdz šim Veselības ministrijas pārziņā esošā Veselības inspekcija bija aicinājusi darba devējus izmantot otro, darbiniekiem nelabvēlīgo variantu. LVSADA ieskatā tas nebija ne pamatoti, nedz taisnīgi. Sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka sākotnēji darba devējam ir rakstiski jānosūta darbinieku uz veselības pārbaudi, bet atstādināšanu jāpiemēro tikai nepakļaušanās gadījumā.
Trešā vienošanās tika panākta par dīkstāves radīto zaudējumu kompensēšanu ārstniecības personām. Kaut arī Veselības ministrija ar rīkojumu ir uzdevusi pārtraukt sniegt virkni veselības aprūpes pakalpojumu, darba devēji joprojām nebija saņēmuši juridiskas garantijas par to, ka viņiem tiks piešķirti līdzekļi dīkstāves skarto darbinieku darba samaksas saglabāšanai atbilstoši Darba likumam. VANA sēdes laikā puses vienojās, ka šādas juridiskas garantijas tiks sniegtas jau tuvākajā laikā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas ar lūgumu steidzami rast iespēju vismaz ārkārtējās situācijas laikā noteikt braukšanu bez maksas pilsētas sabiedriskajā transportā visu Rīgas pilsētā izvietoto valsts un pašvaldības ārstniecības iestāžu darbiniekiem.
LVSADA atzinīgi vērtē šī gada 27. marta grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā, kas ārkārtējā situācijā nosaka braukšanu bez maksas Rīgas pilsētas pašvaldības veselības aprūpes darbiniekiem. Tomēr nevienlīdzīgā attieksme pret valsts veselības aprūpes institūciju darbiniekiem ir izraisījusi neizpratni un sarūgtinājumu daudzos no viņiem.
Viena no aktīvākajām viedokļa paudējām ir LVSADA P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja Sarmīte Plūme: “Nav saprotams, kā Rīgas Satiksme, piešķirot bezmaksas braucienus ar sabiedrisko transportu, krīzes situācijā šķiro veselības aprūpes personālu. Universitātes klīnikās tiek un tiks ārstēti pacienti, kuri inficēti ar COVID-19. Slimnīcu darbiniekiem uz darbu ir jābrauc ar vairākiem sabiedriskā transporta veidiem, turklāt arī brīvdienās. Lēmums viņiem braukšanas maksas atvieglojumus nepiešķirt ir negodīgs un aizvainojošs!”
LVSADA vērš Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas uzmanību uz to, ka ārkārtējā situācijā Rīgas pilsētas iedzīvotāju veselību un dzīvību pret COVID-19 palīdz sargāt ne tikai Rīgas pilsētas pašvaldības veselības aprūpes iestāžu darbinieki, bet arī valsts veselības aprūpes iestādēs strādājošie. Līdz ar to būtu taisnīgi, ja Rīgas pilsētas pašvaldība vismaz COVID-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā vienādā mērā atbalstītu gan pašvaldības, gan arī valsts ārstniecības iestāžu darbiniekus, kuri strādā Rīgā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Kopš šī gada 12. marta valstī ir ārkārtēja situācija COVID-19 pandēmijas dēļ. Lai sargātu iedzīvotāju veselību un dzīvību, veselības aprūpes nozare pašaizliedzīgi ir sakopojusi visus spēkus. Taču šo spēku nav pietiekami daudz jūsu vainas dēļ: lemjot par veselības aprūpes fiansējumu, jūs tai esat piešķīruši vienu no zemākajiem finansējumiem Eiropas Savienībā šogad – tikai aptuveni 4% no iekšzemes kopprodukta (vidēji Eiropas Savienībā – vairāk par 7%, Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5%). Vēl sliktāk – jūs plānojat nozari vājināt arī turpmāk, 2022. g. atvēlot valsts veselības aprūpei vairs tikai 3,3% no iekšzemes kopprodukta
Tā jūs izlēmāt, 2019. gada 14. novembrī balsojot par valsts budžetu. Neraugoties uz to, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata veselības aprūpi par galveno valsts budžeta prioritāti. Neraugoties uz to, ka Eiropas Komisija, OECD un Pasaules Veselības organizācija iesaka Latvijai bez vilcināšanās būtiski palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei.
Veselības aprūpes kodolu veido darbinieki. Bez viņiem nedarbosies neviena tehnoloģija un nekāda koncepcija. Diemžēl jūs par to neliekaties ne zinis: vēl atlikušie Latvijas mediķi arī pirms COVID-19 strādāja ar pārslodzi un uz izdegšanas robežas. Gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Banka darba roku trūkumu nozarē apstiprināja un kā cēloni nosauca nepelnīti zemo atalgojumu. Apstiprināja un brīdināja, ka mediķu trūkums būtiski apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Tieši tāpēc Veselības aprūpes finansēšanas likumā 2018. gada 13. decembrī tika ierakstītas konkrētas garantijas par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozarē 2019., 2020. un 2021. gadā. Garantijas par 2019. gadu tika ievērotas. Taču attiecībā uz 2020. gadu jūs tās prettiesiski pārkāpāt, jo: “valstij nav naudas.” Tiesa gan, valsts budžeta izdevumi 2020. gadā tika plānoti par 700 miljoniem euro lielāki, nekā pērn. Mediķiem garantiju izpildei vajadzēja vien 120 miljonus… Tika piešķirta tikai puse.
Ārkārtējā situācijā apstiprinot valsts atbalstu nozarēm un uzņēmumiem, Saeima šī gada 20. martā pieņēma likumu, kas atļauj valdībai papildus tērēt divus miljardus euro. Eiropas Komisija pret to neiebilst. Taču mediķi likumiski garantēto darba samaksas pielikumu joprojām nesaņēma! Varbūt valdība un Saeima nezināja, kas valstī notiek? Zināja. Varbūt Brisele neļāva? Ļāva. Varbūt joprojām “nebija naudas”? Papildus divi miljardi. Kāpēc tad?
Lai beidzot noskaidrotu patiesību, lūdzu jūs bez vilcināšanās sniegt sabiedrībai skaidru atbildi uz jautājumu: kāpēc valdībai un Saeimai valsts veselības aprūpes stiprināšana nav prioritāte pat COVID-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā?
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir lūgusi Ministru prezidentu sniegt informāciju par to, ko valdība gada laikā ir paveikusi, lai uzlabotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku piekļuvi pie viņiem pašiem vajadzīgajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
NMPD darbinieku veselības un darbspēju ātra atjaunošana ir visas sabiedrības drošības interesēs. Neraugoties uz to, realitātē viņi ir spiesti saskarties ar garām rindām uz nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu saņemšanu. Konkrēti, 2018. gada pirmajos 6 mēnešos veselības aprūpe ir bijusi nepieciešama 725 cilvēkiem jeb 22% no visiem dienesta darbiniekiem. Kaut arī pacienta iemaksu viņu vietā sedz valsts, 42% gadījumu darbinieki par pakalpojumu bija spiesti maksāt pilnu cenu no savas kabatas ilgā gaidīšanas laika dēļ.
Lai situāciju uzlabotu, LVSADA pirms gada lūdza Ministru prezidentam A. K. Kariņam un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei (NTSP) iekļaut valdības rīcības plānā konkrētus pasākumus. Tā rezultātā NTSP 2019. gada 16. aprīļa sēdē nolēma valdības rīcības plānā iekļaut precizējumu par uzlabotu NMPD darbinieku piekļuvi valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Ņemot vērā NTSP lēmumu, Veselības ministrijas izveidota darba grupa 2019. gada maijā nolēma konceptuāli atbalstīt LVSADA priekšlikumu par paātrinātas piekļuves plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem nodrošināšanu NMPD darbiniekiem. Savukārt Veselības ministrija 2019. gada 14. augustā ziņojumā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai apstiprināja, ka darba grupas lēmums ir atbalstīts.
Diemžēl kopš tā laika nav nekādu ziņu par valdības rīcību, kas palīdzētu NMPD darbiniekiem izvairīties no garām rindām uz ārstniecības pakalpojumu saņemšanu. Globālas medicīniskas krīzes apstākļos tas rada papildus apdraudējumu.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris skumji secina: “Daži politiķi sludina, ka darbā nodzītajiem mediķiem augstu principu pēc atkal jāskrien kā sporta zirgiem. Taču par viņu spēku atjaunošanu politiķi rūpēties negrib, jo nodzītus zirgus taču…”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka jaunākajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju kā divas būtiskas problēmas ir uzrādīts zemais valdības finansējums veselības aprūpei un veselības nozares darbiniekiem paredzētā darba samaksas pieauguma nepildīšana.
Arī iepriekšējā ziņojumā par Latviju pirms gada cita starpā tika uzsvērts, ka zemais valsts finansējums veselības aprūpei ir viens no galvenajiem cēloņiem sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem Latvijā, jo ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai veselības aprūpei. Arī toreiz EK pievērsa uzmanību faktam, ka reformu sekmīgumu apdraud veselības aprūpes darbaspēka trūkums, pie kā īpaši vainojams zemais atalgojums.
Vienlaikus tika konstatēts, ka publiskais finansējums veselības aprūpei laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam ir pieaudzis par 0,5% no IKP, sasniedzot 3,8%. Tas deva pozitīvus rezultātus: uzlabojās veselības aprūpes pakalpojumu un novatorisku zāļu pieejamība, pirmo reizi kopš ekonomiskās krīzes beigām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu ikgadējās “kvotas” nebija pilnībā izmantotas. Turklāt to Latvijas iedzīvotāju procentuālā daļa, kuri ziņo par neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām, samazinājās no 8,2% līdz 6,2%. Tas viss ir veicinājis IKP izaugsmi valstī kopumā.
Taču atšķirībā no iepriekšējā ziņojuma šoreiz EK pauž bažas par valsts finansējuma samazinājumu veselības aprūpei, paredzot, ka 2020. gadā tas noslīdēs līdz tikai 3,5% no IKP. Negatīvi tiek vērtēts arī fakts, ka paredzētā 20% darba samaksas pieauguma vietā mediķi saņems tikai papildus 10%. EK ieskatā, šie apstākļi nopietni apdraud nelielo progresu, kas līdz šim bija sasniegts veselības aprūpes pieejamības, kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pēc iepazīšanās ar ziņojumu izvirza jautājumu: “Skaidri redzams, ka valdība un Saeima, samazinot valsts finansējumu veselības aprūpei un nepildot likumā paredzēto darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem, rīkojas bezatbildīgi. Rodas jautājums – kā interesēs tas notiek?”
EK ziņojuma veidošanā piedalījās arī LVSADA, 2019. gada oktobrī Rīgā tiekoties ar EK Eiropas Semestra misiju un iepazīstinot EK direktorātu pārstāvjus ar arodbiedrības viedokli par situāciju valstī un veselības aprūpes nozarē.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde ir secinājusi, ka Veselības ministrijas izveidotās domnīcas līdzšinējā darbošanās vairāk liecina par paklausīgu politiska pasūtījuma pildīšanu, nekā par nodomu pilnveidot darba samaksas sistēmu veselības aprūpē.
LVSADA padome jau iepriekš (2020. gada 21. janvārī) nolēma neatbalstīt to, ka Ministru prezidents vienpersoniski ir izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē. Zīmīgi, ka Ministru prezidents pēc veselības ministres ierosinājuma ir uzdevis tai pašai ministrei izstrādāt jaunu darba samaksas kārtību 2019. gada 27. novembrī – tikai divas nedēļas pēc tam, kad Saeima bija apstiprinājusi valsts budžetu 2020. gadam.
Kā zināms, budžetā nav iekļauts ar likumu garantētais finansējums mediķu darba samaksas palielināšanai. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Varētu sagaidīt, ka šādā situācijā gan valdība, gan Veselības ministrija nekavējoties sāks rīkoties, lai likumiskās garantijas veselības aprūpes nozares darbiniekiem tomēr tiktu īstenotas, kaut ar novēlošanos. Diemžēl tā vietā ar skubu tiek veidota mākslīga problēma, lai novērstu sabiedrības uzmanību no galvenās patiesās problēmas – likumisko garantiju nepildīšanas”.
Piemēram, domnīca kā pirmo esošā darba samaksas modeļa problēmu ir definējusi to, ka “nav pietiekamas skaidrības un argumentu mērķa algas apjomam.” Taču tas neatbilst patiesībai. Jau 2005. un 2006. gadā ar Ministru kabineta rīkojumiem par nepieciešamajiem pasākumiem cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpē ir noteikts, ka ārsta vidējai darba samaksai, sākot ar 2009. gadu, ir jābūt vienādai ar 2,5 vidējām darba samaksām tautsaimniecībā (sakrīt ar ārsta vidējo darba samaksu OECD valstīs) gadā pirms budžeta plānošanas (Latvijā 2018. g. – joprojām tikai 1,87), vidējā medicīniskā personāla darba samaksai – 60% (OECD valstīs – 46%) un jaunākā medicīniskā personāla darba samaksai – 40% no ārsta vidējās darba samaksas.
Atšķirībā no domnīcas, šis fakts nav paslīdējis garām Valsts kontrolei, kuras secinājumi ir skaidri un valdībai neglaimojoši: “Veselības aprūpes nozares cilvēkresursu attīstības politika nav sasniegusi cerētos rezultātus nepietiekamās politiskās gribas, finansējuma un kapacitātes nepietiekamības dēļ. Identificētās problēmas nav mainījušās kopš 2006. gada, kad tika izstrādāts politikas dokuments” (LR Valsts kontrole. Revīzijas ziņojums «Cilvēkresursi veselības aprūpē». 2019. g. 14. jūnijs).
Galīgos secinājumus par domnīcas darba rezultātiem LVSADA varēs sniegt pēc tam, kad Veselības ministrija būs sniegusi attiecīgu informāciju sociālajiem partneriem.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
