Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par valdības plāniem 2015. gadā vienādot māsu palīgu, māsu, vecmāšu un ārstu palīgu algas.
Saskaņā ar patlaban pieejamo informāciju par 2015. gada budžeta projektu, līdzekļi darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes darbiniekiem ir paredzēti tikai minimālās algas pieauguma nodrošinājumam. Tas nozīmē, ka atbilstoši pastāvošajam darba samaksas regulējumam nozarē zemākā darba algas likme māsu palīgiem, māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem būs vienāda.
Līdz šim nozarē pastāvošā ārsta – māsas, vecmātes, ārsta palīga – māsas palīga darba samaksas attiecība bija aptuveni 1 : 0,6 : 0,4. Valdība ir lēmusi, ka 2015. gadā tā būtiski mainīsies par labu zemāk kvalificētajam personālam, jo ne ārstiem, ne māsām, ne vecmātēm, ne ārstu palīgiem algas pielikums nav paredzēts.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: „Notikušais uzskatāmi parāda, cik bezjēdzīgi tiek tērēts laiks dažādu pamatnostādņu veidošanai, apspriešanai un apstiprināšanai. To visu valdība ar vieglu roku pārsvītro brīdī, kad kvalificētākajam veselības aprūpes personālam liek saprast – jūs mums neesat vajadzīgi”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par veidu, kādā valdība gatavo 2015. gada budžeta projektu.
Tā vietā, lai atklāti analizētu, cik lielā mērā valsts līdzekļu sadalījums nozarēm atbilst labai starptautiskai praksei, piem., vidējiem ES rādītājiem % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības izdevumiem, kā arī nopietnu starptautisku organizāciju (piem., ANO un ES institūcijas) ieteikumiem, informētu par to sabiedrību un ar sociālajiem partneriem savlaicīgi apspriestu iespējami labākos risinājumus, viss tiek pārklāts ar slepenības plīvuru. Kā piemēru var minēt Veselības ministriju, kas 6. novembrī NTSP sadarbības ietvaros saskaņoja ar sociālajiem partneriem papildus budžeta līdzekļu pieprasījumu (109 milj. EUR) un solīja, ka nedēļas laikā konsultēsies par tālāko rīcību. Diemžēl tas joprojām nav noticis, bet informācijas druskas par valdības plāniem attiecībā uz veselības aprūpes finansēšanu pieejamas vien plašsaziņas līdzekļos.
Ja atbilst patiesībai iepriekš publicētās ziņas par to, ka veselības aprūpei nākamgad papildus 2014. gada bāzes finansējumam (713 milj. EUR) tiks piešķirti vien 30 milj. EUR, tad nozares finansējums 2015. gadā būs tikai 2,9% no IKP. Tas būs mazāks nekā 2014. gadā (3,0%) un daudz mazāks par vidējo rādītāju jaunajās ES dalībvalstīs (5,2%) un ES kopumā (7,3%), tāpēc jauno veselības ministru politiska atbalsta vietā gaida dūriens mugurā.
Jau tagad sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: Latvijā veselības aprūpi dārdzības dēļ nevar atļauties 14% iedzīvotāju, kamēr gan Igaunijā, gan Lietuvā šis rādītājs ir tikai aptuveni 1% (Mitenbergs U., et al. Latvia: Health system review. Health Systems in Transition, 2012; 14 (8): 1 – 191). Saistībā ar to Latvijā (2 milj. iedz.), salīdzinot ar mirstības vidējo rādītāju ES jaunajās dalībvalstīs vecuma grupā 0 – 64 g., gada laikā no galvenajiem nāves cēloņiem (asinsrites slimības, audzēji, ārēji nāves cēloņi) mirst par aptuveni 1400 cilvēkiem vairāk (mirušo skaits uz 100 000 iedz. 2012. g.: 296,7 / 225,2) (http://www.who.int).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar nožēlu secina: „tiekoties ar veselības nozares pārstāvjiem š. g. 21. augustā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma vēsturiski atzina, ka Latvijā līdzekļu trūkuma galvenais cēlonis veselības aprūpē ir nevis līdzekļu trūkums valsts kasē, bet gan zināšanu trūkums daudzu politiķu galvās. Izskatās, ka šinī ziņā uz labo pusi nekas nav mainījies.”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
