Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina visus, kuriem nav vienaldzīga Latvijas valsts drošība, neatliekami pievērst uzmanību kritiskajai situācijai veselības aprūpē.
Nepamatoti zemā ārstniecības personu darba samaksa kopā ar pārmērīgo darba slodzi un arvien pieaugošo profesionālās izdegšanas sindromu ir izraisījusi stihiskus darbinieku protestus ārstniecības iestādēs. Protesti vēršas plašumā, un ir sasnieguši pakāpi, kas reāli apdraud neatliekamās dzemdību palīdzības nodrošināšanu visā valstī. Ir saņemtas ziņas, ka protestiem jau pievienojas arī citu specialitāšu mediķi. Sekas tam var būt traģiskas.
Gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Banka ir konstatējušas, ka zemā darba samaksa nozarē ir viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē. Ņemot to vērā, LVSADA un LSB pagājuša gada beigās aicināja papildus piešķirt 2017. gada budžetā 23 milj. eiro tieši darba samaksas paaugstināšanai. Politiķi atrunājās, ka naudas nav, bet pēc tam sadalīja 28 miljonus deputātu kvotām. Šī kļūda ir jālabo nekavējoties.
LSB un LVSADA kopīgiem spēkiem šodien mēģināja par to pārliecināt gan Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. Diemžēl bez jūtamiem panākumiem.
Lai novērstu mātes, bērna un ikviena pacienta veselības un dzīvības apdraudējumu, LSB un LVSADA kopīgi aicina Ministru kabinetu, Saeimu un Valsts prezidentu nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu veselības aprūpes nozares darbiniekiem pienācīgu darba samaksu.
Jevgeņijs Kalējs,
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs
Valdis Keris,
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība šodien tikās ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas darbiniekiem.
Tikšanās laikā tika apspriesta gan situācija Latvijas veselības aprūpē kopumā, gan arī darbiniekiem aktuālie jautājumi konkrētajā slimnīcā. Kopīgi diskutējot, tika precizēta tālākā taktika, lai ar aktīvu un pārdomātu rīcību efektīvi aizstāvētu darbinieku tiesības uz taisnīgu darba samaksu.
Vērtējot tikšanās rezultātus, LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Veselības aprūpe ir komandas darbs. Uzvar tā komanda, kurā viens otru atbalsta, nevis ignorē”.
Tikšanās dalībnieki vienprātīgi atbalstīja LVSADA un Tiesībsarga saskaņoto nodomu vispirms vēlreiz mēģināt panākt politisku risinājumu pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai, vienlaikus būtiski paaugstinot darba samaksu. Tomēr, ja politiķi šādu pieeju ignorēs, tiks gatavota attiecīga prasība Satversmes tiesai.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir iepazinusies ar Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par ambulatoro veselības aprūpi un saskata tajā politiska pasūtījuma pildīšanas pazīmes.
Jau ziņojuma ievadā lasītājam tiek skaidri parādīta VK pozīcija: “Saprotot, ka tuvākajā laikā visdrīzāk nebūs iespējams būtiski palielināt veselības aprūpei piešķirto valsts finansējumu, risinājumi jāmeklē jau sistēmas pamatā”. Tas labi saskan ar valdošās politiskās koalīcijas rīcību, gadu no gada plānojot valsts izmērdēšanas budžetu. Neraugoties uz to, ka Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija ir ieteikušas Latvijai steidzami palielināt valsts veselības aprūpes finansējumu līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (2017. g. plānoti tikai 3,16%) vai 12% no vispārējās valdības izdevumiem (2017. g. plānoti tikai aptuveni 8%). Neraugoties uz to, ka medicīniskā personāla trūkums Latvijā zemo algu dēļ Pasaules Bankas pētījumā ir minēts kā viens no galvenajiem sistēmas apdraudējumiem (The World Bank. A qualitative study on health system bottlenecks in Latvia. Report. Riga, 2015).
Uz šo starptautisko organizāciju ieteikumu fona politiķi pēdējā laikā gan ir bijuši spiesti atzīt, ka naudas veselības aprūpes nozarei ir daudz par maz. Taču tā vietā, lai šo trūkumu steidzami novērstu, līdzšinējā politika tiek turpināta, izmisīgi mēģinot tam rast attaisnojumu (piem., “sistēma nav sakārtota”, “vainīgi ir paši mediķi”, “naudu esam iedevuši, vajag strādāt”). Līdzīgā veidā VK ir formulējusi revīzijas rezultātu publiskošanas mērķi: “Atzīstot, ka veselības aprūpei trūkst finansējuma un to nepieciešams palielināt, Valsts kontrole ar šīs revīzijas rezultātiem vēlas parādīt, ka Veselības ministrija arī ierobežota finansējuma apstākļos tomēr var rast risinājumus”.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ievadvārdu un Saeimas koalīcijas politiskās retorikas līdzība šinī gadījumā ir tik uzkrītoša, ka rada nopietnas šaubas par konkrētās revīzijas objektivitāti”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
