Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība vakar, 22. martā, tikās ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakciju.
Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija Latvijas veselības aprūpē un LVSADA padomes 21.03.2017 rezolūcijā aprakstītie pasākumi neatliekamai situācijas uzlabošanai. Abas puses apmainījās ar viedokļiem par iespējami labāko rīcību veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai.
Tikšanās noslēgumā LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un LRA Saeimas frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars vienojās par to, ka ir svarīgi iespējami drīz panākt, lai veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas principi Latvijā atbilstu labai starptautiskai praksei.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Zināšanai: 12. Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes rezolūcija
Rīgā , 2017. g. 21. martā
Cien. Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Ar Jūsu vēstuli (09.03.2017, Nr. 142.1-38-12/17) mēs saņēmām četrus, Jūsuprāt, svarīgus vēstījumus:
Saeima šā gada 31. martā rīko starptautisku konferenci “Vai veselības apdrošināšana var glābt veselības aprūpi Latvijā?”, kurā tiks meklēti risinājumi situācijas stabilizēšanai veselības nozarē;
šā gada 28. februārī Finanšu ministrija paudusi ieceri vienlaikus ar nodokļu politikas reformām rast papildu finansējumu arī veselības nozarei;
arodbiedrības loma veselības aprūpes darbinieku darba apstākļu un veselības aprūpes finansēšanas jautājumu risināšanā ir nozīmīga, tāpēc mūsu priekšlikumi regulāri jāpārrunā ar Veselības ministriju;
veselības aprūpes jautājumi nemainīgi ir Sociālo un darba lietu komisijas, tās Sabiedrības veselības apakškomisijas, kā arī visu parlamenta frakciju uzmanības lokā.
Tomēr vēstulē nebija neviena vārda par agrāk dotu solījumu pildīšanu. Atļaujiet Jums šos solījumus atgādināt.
Pirmkārt, 2016. gada 2. maijā Jūs tikāties ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem (tajā skaitā – ar LVSADA priekšsēdētāju Valdi Keri), lai apspriestu 1. maijā Doma laukumā notikušās Tautas sapulces prasības Saeimai. Sapulcē piedalījās vairāk nekā 3000 cilvēku, un viņu prasība Nr. 1 bija: “Steidzami un būtiski palielināt finansējumu veselības aprūpei atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem.” Tikšanās laikā Jūs solījāt iedziļināties situācijā un sniegt atbildi. Atbildes joprojām nav, tāpat kā nav aktīvas un pārdomātas rīcības ar konkrētiem pozitīviem rezultātiem.
Otrkārt, jāatgādina arī par telefonisko sarunu starp Jums un LVSADA priekšsēdētāju. Saruna notika 2016. gada 28. septembrī – dienu pirms Zaļās Nāves uznāciena uz politiskās skatuves. Informējot presi, Jūs toreiz uzsvērāt arodbiedrības atteikumu ierasties uz sarunām pāris stundas pirms plānotās protesta akcijas sākuma. Vienlaikus Jūs solījāt tikšanos jau tuvākajā laikā, savlaicīgi informējot par apspriežamajiem veselības aprūpes budžeta papildināšanas variantiem. Konstruktīvu priekšlikumu trūkums no Saeimas puses bija galvenais iemesls, kāpēc sarunas toreiz nevarēja notikt. Diemžēl nedz priekšlikumus, nedz aicinājumu uz sarunu LVSADA no Jums joprojām nav saņēmusi.
Toties tagad Saeimas koalīcija ar Jūsu atbalstu organizē konferenci, kuras uzdevums, spriežot pēc nosaukuma un programmas, ir nevis pildīt solījumus, bet gan būtiski mazināt valsts atbildību par veselības aprūpes pieejamību Latvijā. Nav brīnums, ka šādas konferences darba kārtībā arodbiedrības viedoklim vieta nav atradusies.
Tā vietā, lai, atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem, reāli gatavotos no valsts budžeta virzīt veselības aprūpei vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem (šogad ir piešķirti vien aptuveni 8%…), Finanšu ministrija tikai pauž ieceri rast papildus finansējumu. Pie varas esošās koalīcijas veidota valdība 2014. g. rakstiski solīja atvēlēt veselības aprūpei 2017. g. papildu 368 miljonus eiro (3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), bet tā vietā piešķīra tikai 67 miljonus. LVSADA rosināja piešķirt vēl 23 miljonus, lai varētu paaugstināt darba samaksu nozarē. Saeimas deputāti atbildēja, ka naudas nav, bet pēc dažām dienām t.s. deputātu kvotās sadalīja 28 miljonus. Par kādu veselības aprūpes atrašanos Saeimas komisiju un frakciju uzmanības lokā ir runa?! Pietiek liekuļot!
Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) oficiālās statistikas avota EUROSTAT datiem, Latvija ik dienu zaudē 17 cilvēkus (gadā – aptuveni 6500), ko normālos, Eiropas līmeņa veselības aprūpei piedienīgos apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. EK un Pasaules Banka konstatē, ka viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko izraisījušas zemās algas. Tāpēc ir jārīkojas nekavējoties: jau šogad būtiski jāpaaugstina darba samaksa veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kā arī jānosaka paaugstinātu stundas tarifu samaksai par darbu pagarinātā normālā darba laika ietvaros!
Runājot par nedaudz tālāku nākotni, EK savos 2016. g. ieteikumos Latvijai ir skaidri norādījusi uz konkrētu mērķi: līdz 2020. g. palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, sasniedzot 4% no IKP, salīdzinot ar 3% no IKP 2015. gadā. Tanī pašā gadā valstij beidzot būtu jāizpilda 2005. – 2006. gadā rakstiski dotos solījumus par to, ka ārsta vidējā darba samaksa sasniedz divas vidējās darba samaksas tautsaimniecībā, bet vidējā darba samaksa māsai – 60% un jaunākajam medicīniskajam personālam – 40% no ārsta vidējās darba samaksas! Šie grafiki ir jānostiprina gan politiskās plānošanas dokumentos (piem., valdības rīcības plānā), gan normatīvajos aktos. Līdzīgi ir rīkojusies gan Igaunija, gan Lietuva. Tikai tā ir iespējams virzīties uz EK un PVO ieteikumiem atbilstošu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti!
Ja Saeima turpinās izvairīties no šādas labai starptautiskai praksei atbilstošas rīcības un tā vietā mēģinās vairāk vai mazāk slēptā veidā virzīt Latvijas veselības aprūpi uz privatizāciju vai valsts iedzīvotāju vairākuma sociāli ekonomiskajai situācijai neatbilstošu obligātas apdrošināšanas modeli, tai ir jārēķinās ar arodbiedrību rīkotām protesta akcijām un jāuzņemas visa politiskā atbildība par situācijas turpmāko attīstību.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome 21. martā lems par veselības nozares darbinieku vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku.
Ārstniecības likuma 53.1 pants tā pašreizējā redakcijā nosaka ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes autovadītājiem tiesības piekrist strādāt pagarināto normālo darba laiku (turpmāk – PNDL), kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī), kā arī aizliegumu personu sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt tai nelabvēlīgas sekas, ja šī persona nepiekrīt PNDL noteikšanai.
LVSADA šādai likuma normai 2009. g. piekrita tāpēc, ka pretējā gadījumā ekonomiskās krīzes apstākļos darba roku trūkuma dēļ pastāvēja reāls ārstniecības procesa nepārtrauktības apdraudējums, un tikai ar nosacījumu, ka tiek ievērots brīvprātības princips un atbilstīgi drošības pasākumi. Vienlaikus LVSADA aicināja likumdevēju rīkoties, lai iespējami drīz tiktu novērsts cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē. Diemžēl tas netiek darīts joprojām.
LVSADA ir atkārtoti aicinājusi likumdevēju veikt pakāpenisku PNDL samazināšanu, vienlaikus paredzot darba algas paaugstināšanu un paaugstinātas likmes ieviešanu par darbu PNDL ietvaros. Tā vietā, lai atbilstīgi reaģētu, Saeimas deputāti turpina ciniski spēlēt birokrātiskas rotaļas. Tam ir jāpieliek punkts, jo nozarē strauji aug neapmierinātība ar esošo situāciju.
No darbiniekiem ir saņemti dažādi priekšlikumi par protesta akcijām. Lai tos apkopotu, jautājums tiks skatīts LVSADA padomes sēdē 21. martā. Sēdē piedalīsies Latvijas Māsu asociācijas vadība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns un Tiesībsarga biroja pārstāvji. LVSADA ir aicinājusi padomes sēdē piedalīties arī finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un veselības ministri Andu Čakšu. Sēde notiks Brīvo arodbiedrību savienības namā Bruņinieku ielā 29/31, sākums plānots plkst. 10:30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība un reģionu pārstāvji šodien tikās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadību, lai apspriestu darba samaksas paaugstināšanas iespējas.
Tikšanās laikā tika apspriesta gan situācija Latvijas veselības aprūpē kopumā, gan arī NMPD darbiniekiem aktuālie jautājumi. Puses bija vienisprātis par to, ka darba samaksas pieaugumu ir pelnījuši visi, kas piedalās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā. Pati mazākā prasība varētu būt pieaugums par 10% jau šogad.
Pēc NMPD vadības aprēķiniem, prasības apmierināšanai vajadzētu papildus aptuveni 3 miljonus eiro. Iekšējās rezervēs šādus līdzekļus atrast nav iespējams. Turklāt būtu jāpalielina samaksa par virsstundām, kas tiek strādātas normālā pagarinātā darba laika ietvaros. Arī tas prasa papildus līdzekļus, kādu dienesta rīcībā nav. Tomēr arodbiedrības pārstāvjus šāda atbilde neapmierina.
Problēma ir jārisina, jo darbinieku vidū strauji aug neapmierinātība ar esošo situāciju. Ir izteikti dažādi priekšlikumi par protesta akcijām. Lai tos apkopotu, jautājums tiks skatīts LVSADA padomes sēdē 21. martā.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
