Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) brīdina, ka valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem.
Mediķu nepietiekamā skaita dēļ patlaban Latvijā diennakts neatliekamā palīdzība slimnīcās tiek nodrošināta, lielā mērā pateicoties nesamērīgi lielam virsstundu darba apjomam. Saskaņā ar Darba likumu, atļautais virsstundu skaits ir 144 stundas 4 mēnešu periodā (vidēji – 9 virsstundas nedēļā); par virsstundām ir jāmaksā dubulta likme. Finanšu krīzes apstākļos 2008. gadā darba devēji un politiķi uzstāja uz grozījumiem Ārstniecības likumā, kas atļautu ārstniecības personām strādāt līdz pat 20 virsstundām nedēļā bez dubultas samaksas. Sākotnēji LVSADA pret to iebilda. Tad kļuva skaidrs, ka valstij naudas nepieciešamā virsstundu apjoma samaksai patiešām nav, tāpēc apdraudējums neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktībai ir reāls. Politiķi solīja, ka, tiklīdz valsts finanšu situācija uzlabosies, Ārstniecības likuma grozījumi tiks atcelti un tiks būtiski paaugstināta darba samaksa nozarē, lai piesaistītu vajadzīgo darbinieku skaitu.
Finanšu krīze tika pārdzīvota, taču politiķi par solījumiem pašaizliedzīgajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija aizmirsuši. Tikai ar protesta akciju un smagu sarunu palīdzību LVSADA panāca vienošanos ar valdību par būtisku darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem 2018., 2019. un 2020. gadā, lai mazinātu cilvēkresursu trūkumu nozarē. Vienlaikus izdevās panākt Ārstniecības likuma grozījumus, kas paredz no 2017. g. 1. jūlija pakāpeniski samazināt atļauto virsstundu skaitu un paaugstināt samaksu par virsstundām, sasniedzot Darba likumā noteiktās normas 2020. gadā.
Diemžēl ar satraukumu jāsecina, ka ne valdība, ne Saeima negatavojas pildīt solījumu par turpmāko darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem 2019. un 2020. gadā. Vēl vairāk – likumā Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam nav paredzēts palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei 2019. un 2020. gadā, turklāt veselības aprūpes pieejamības uzlabošana nav iekļauta starp budžeta politikas prioritātēm.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Bez profesionāla un līdzjūtīga personāla nav iespējama ne pieejama, nedz kvalitatīva veselības aprūpe. Ja politiķi turpinās to ignorēt, viņiem ļoti drīz būs jāuzņemas visa atbildība par smagajām sekām.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien, 09.04.2018., ir griezusies pie veselības ministres Andas Čakšas ar aicinājumu jau tuvākajā laikā izveidot darba grupu par darba samaksas paaugstināšanu, lai nodrošinātu pārskatāmu politiku cilvēkresursu atjaunošanai veselības aprūpē.
Kā savā jaunākajā ziņojumā par Latviju norādījusi EK, kvalificēta personāla trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas traucē uzlabot veselības aprūpes pieejamību. Latvija gan ārstu, gan jo sevišķi māsu skaita ziņā atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Kā galvenais cilvēkresursu trūkuma cēlonis ir minētas nepamatoti zemās algas. Konceptuāls atbalsts problēmas risināšanai tika izteikts arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē 13.03.2018.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris skaidro: “Jāsaprot, ka bez profesionāla un līdzjūtīga personāla nav iespējama ne pieejama, nedz kvalitatīva veselības aprūpe. Diemžēl nesamērīgā darbinieku pārslodze apdraud kā vienu, tā otru”.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji 11.04.2018. tiksies ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadību, lai pārrunātu jaunāko EK ziņojumu par situāciju Latvijas veselības aprūpē un kopīgi precizētu galvenos uzdevumus veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai. Tikšanās plānota EK pārstāvniecības Latvijā telpās plkst. 14.00.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji piektdien, 06.04.2018., tiksies ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadību, lai pārrunātu jaunāko EK ziņojumu par situāciju Latvijas veselības aprūpē un kopīgi precizētu galvenos uzdevumus veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai.
EK ziņojuma par Latviju (Brussels, 7.3.2018, SWD (2018) 212 final) sadaļā Veselības aprūpe norādīts, ka galvenais šķērslis veselības aprūpes pieejamībai ir kvotu sistēma un augstie pacientu līdzmaksājumi, kas 2015. gadā veidoja 42% no visa nozares finansējuma (vidēji ES šis rādītājs ir tikai 15%). Tāpat ir norādīts, ka piekļuvi pakalpojumiem apgrūtina personāla trūkums, ko galvenokārt izraisījušas zemās algas. Līdz ar to nav pārsteigums, ka paredzamā dzīvildze Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no vidējā ES rādītāja (74,8 g. pret 80,6 g.), bet mirstības rādītāji ir vieni augstākajiem ES.
Ziņojumā konstatēts, ka minēto problēmu risinājumam ir nepieciešams būtiski palielināt vispārējās valdības finansējumu veselības aprūpei un uzlabot nozares darba efektivitāti. Tā kā ziņojumā nav sīkāk skaidrots, kādas ir būtiskākās efektivitātes problēmas, šis būs viens no abu pušu sarunas tematiem tikšanās laikā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris papildina: “Darba efektivitātes uzlabošanai ir jābūt dienas kārtībā vienmēr. Tomēr EK ziņojumā attiecībā uz šo jautājumu veselības aprūpē mēs esam konstatējuši dažas neskaidrības. Jo ātrāk tās izdosies kliedēt, jo sekmīgāk varēsim pievērsties konkrētu uzdevumu izpildei”.
Tikšanās ir plānota EK pārstāvniecības Latvijā telpās plkst. 12.30.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
