Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) pauž atbalstu Ministru prezidenta Māra Kučinska paziņojumam par to, ka, atbilstoši NATO saistībām, Latvija jau nākamgad tērēs aizsardzības vajadzībām 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vienlaikus LVSADA aicina politiskās partijas neaizrauties ar militāru histēriju, bet reāli novērtēt visus pašreizējos valsts apdraudējuma riskus.
Diemžēl tādi riski patiešām pastāv, taču dažus no tiem politiķi nezināmu iemeslu dēļ ignorē. Konkrēti: Latvija zaudē 17 cilvēkus dienā pārāk trūcīgi finansētas veselības aprūpes dēļ. Tieši tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pagājušajā gadā valstī bija trešais straujākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā (ES).
Ja šādus dzīvā spēka zaudējumus būtu izraisījusi kara darbība, tos pielīdzinātu asiņainākajiem zaudējumiem jaunāko laiku militārajā vēsturē, visu atbildību prasot no agresora. Turpretī tagad tā ir mūsu valsts iekšējā lieta, un visu atbildību par lielo priekšlaicīgo mirstību jāuzņemas valdošajiem politiķiem. LVSADA atgādina, ka vidēji ES valstis veselības aprūpei piešķir aptuveni 7% no IKP, kamēr Latvija šogad – tikai 3,6% no IKP. Starpība ir kliedzoša. Sekas ir traģiskas.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Politiķi, kuri aicina voluntāri kāpināt finansējumu militāriem mērķiem, bet klusē par nepieciešamību stiprināt Latvijas veselības aprūpi, ir dīvaini. Viņi līdzinās cilvēkam, kurš nepērk zāles smagi slimiem tuviniekiem un ļauj viņiem mirt, tajā pašā laikā lepni rādot kaimiņiem svaigi pirktu jaunu ieroci. Kam derīgs ierocis, ja par to jāmaksā ar bērnu līķīšiem?”
LVSADA uzsver, ka 2% no IKP aizsardzības izdevumiem patlaban atbilst labai starptautiskai praksei NATO partnerības ietvaros. Vienlaikus Latvijas valsts interesēs tikpat svarīgi ir ievērot labu starptautisku praksi veselības aprūpes finansēšanā. Ņemot to vērā, LVSADA ierosina veselības aprūpei valsts budžetā atvēlēt 4% no IKP jau 2019. gadā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) ir konstatējusi, ka Latvijas Stabilitātes programma 2018. – 2021. gadam (Programma) satur maldinošu informāciju, tāpēc Programmas īstenošana rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.
Savus nodomus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanas jomā valdība iepriekš ir nostiprinājusi divos citos svarīgos politikas plānošanas dokumentos: Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam (MK rīkojums Nr. 589, 14.10.2014., turpmāk – Pamatnostādnes). Atbilstoši abiem, veselības aprūpes reformas virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi. Lai to sekmīgi paveiktu, valsts veselības aprūpes budžetam 2017. g. ir vajadzīgs finansējums, kas atbilst 3,7%, bet 2020. g. – vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Atbalstu tam ir paudusi gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Veselības organizācija.
Diemžēl Programmā ir vismaz divas būtiskas neatbilstības konstruktīvajām Pamatnostādnēm. Pirmā: Programmas sadaļā “3.2.4.2. Veselības sistēmas reforma” ierakstīts, ka Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai veselības nozarei piešķirti papildu budžeta līdzekļi: 2017. g. – 97,2, 2018. g. – 208,3, 2019. g. – 244,8 un 2020. g. – 245,1 milj. euro. Veicot aprēķinus, kļūst redzams, ka 2017. g. veselības aprūpei piešķirtais valsts finansējums bija tikai 3,1% no IKP (pret 3,7%, kas paredzēti Pamatnostādnēs) un tādā pašā – 3,1% – līmenī tas būs arī 2020. gadā, kaut arī Pamatnostādnes un Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz sasniegt vismaz 4% no IKP. Otrā: Programmā seko apgalvojums, ka “ar redzamo finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei, atbilstoši Pamatnostādnēs plānotajam finansējuma pieaugumam”.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris konstatē: “Valdības jaunāko plānu neatbilstība Pamatnostādnēm ir redzama ar neapbruņotu aci. Diemžēl 3,1% nav tas pats, kas 4% no IKP; starpība 2020. gadā varētu būt aptuveni 300 miljonu euro vērta. Tādejādi Programma satur divus būtiskus apdraudējumus Latvijas sabiedrībai: 1) melus par to, ka valdība sekmīgi turpina veselības aprūpes reformu, 2) plānu nevis uzlabot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, bet gan pasliktināt to.”
Ņemot to vērā, LVSADA ir nosūtījusi Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli, kurā aicina nekavējoties rīkoties, lai minētos apdraudējumus novērstu.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
