Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome 21.08.2018. atbilstoši Darba strīdu likuma 13. un 14. pantam ir pieņēmusi lēmumu sākt kolektīvo interešu strīda procedūru un iesniegt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadībai strīda prasību – nemazināt NMPD Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos diennakts brigāžu skaitu.
Latvijas Satversmes 111. pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Līdz ar to veselības aprūpes pieejamība un kvalitātes nodrošināšana ir viena no galvenajām valsts pārvaldes funkcijām, bet neatliekamā medicīniskā palīdzība ir neatņemams cilvēktiesību elements.
Turpretim NMPD vadībās veiktās reformas izraisījušas lavīnveida efektu, kā rezultātā neatliekamās palīdzības gaidīšana kļuvusi ilgāka – it īpaši reģionos. Tas izraisa pastāvīgus konfliktus starp mediķiem un pacientiem, taču mediķi apzinās, ka diennakts brigāžu samazinātā skaita dēļ problēma šobrīd nav efektīvi risināma.
Brigāžu samazināšana, likvidējot pilnvērtīgu nakts maiņu, radījusi nevajadzīgas grūtības arī NMPD darbiniekiem. Pēc plkst. 22.00 daudziem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs nodarbinātajiem nav iespējas nokļūt mājas, jo vairs nekursē sabiedriskais transports, tāpēc viņi ir spiesti nakšņot darba vietā.
LVSADA šos jautājumus ir pārrunājusi ar NMPD vadību, bet risinājums diemžēl nav atrasts. Tāpēc LVSADA padome ir pieņēmusi lēmumu par kolektīvā interešu strīda procedūras sākšanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa (67847300).
LVSADA ir nosūtījusi vēstuli politiskām partijām un partiju apvienībām, kas kandidē 13. Saeimas vēlēšanās, ar jautājumu, vai tās ar savu rīcību gatavas rīkoties tā, lai finansējums veselības aprūpei 2020. gadā būtu vismaz 4% no IKP.
Politisko partiju atbildes varēsiet skatīt LVSADA mājas lapā.
LVSADA vēstule 13. Saeimas vēlēšanu kandidātiem
Politiskajai partijai / partiju apvienībai
LVSADA augstu vērtē jūsu biedru vēlmi kļūt par Latvijas tautas pārstāvjiem 13. Saeimā. Vienlaikus ceram, ka jūs patiesi esat gatavi aizstāvēt vēlētāju intereses un cilvēktiesības. Latvijas Republika kopš 2004. g. ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. ES Pamattiesību harta papildina ES Padomes izstrādāto Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Hartas 35. pants Veselības aprūpe paredz: Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.
Diemžēl Latvijā valsts finansējums veselības aprūpei bija samazināts līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr vidēji ES un vidēji jaunajās ES dalībvalstīs šis rādītājs ir attiecīgi 7% un 5%. Līdzekļu bads veselības aprūpē ir novedis pie mirstības un invaliditātes pieauguma, mudinot cilvēkus bēgt uz drošākām valstīm. Latvijas veselības aprūpē ir veiktas nepieciešamās strukturālās reformas, taču naudas trūkums būtiski mazina to efektivitāti.
Valsts savus nodomus attiecībā uz veselības aprūpes uzlabošanu ir nostiprinājusi divos svarīgos politikas plānošanas dokumentos: Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 589, 14.10.2014.), iezīmējot trīs konkrētus principus:
virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi;
kvalitatīvas un vienlīdzīgi pieejamas veselības aprūpes veidošana ietver rindu saīsināšanu un darba samaksas paaugstināšanu nozares darbiniekiem;
lai to sekmīgi paveiktu, veselības aprūpes budžetam ir vajadzīgs pieaugums, kas ļauj 2020. g. sasniegt vismaz 4% no IKP (pret 3% no IKP 2014. un 2015. g.).
Visbeidzot, minētā politiskā apņemšanās ir nostiprināta Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Pierādiet, ka cilvēktiesības uz augsta līmeņa veselības aprūpi ir jūsu prioritāte! Vai jūs rīkosieties tā, lai 2020. g. veselības aprūpes valsts finansējums būtu vismaz 4% no IKP? LVSADA patur tiesības aicināt vēlētājus vērtēt jūsu gatavību aizstāvēt cilvēktiesības atkarībā no tā, kā jūs atbildēsiet uz mūsu jautājumu.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) pauž satraukumu par to, ka Veselības ministrija nezināmu iemeslu dēļ nav sasaukusi plānoto darba grupas sēdi par darba samaksas jautājumiem.
Iepriekšējā darba grupas sēde notika š. g. 5. jūlijā. Sēdes laikā tika panākta vienošanās par vairākiem svarīgiem jautājumiem, kas palīdzētu mazināt darba roku trūkumu veselības aprūpes nozarē. Ņemot vērā to, ka darba grupas gala ziņojumam bija jābūt sagatavotam līdz 2018. gada 27. jūlijam, darba grupa vienojās par kārtējās sēdes sasaukšanu līdz minētajam datumam. Diemžēl Veselības ministrija to nav izdarījusi.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē ar bažām: “Veselības ministrijas vilcināšanās nostiprināt kopīgi izveidotos priekšlikumus par darba samaksas paaugstināšanu nozarē ir aizdomīga. Būtu žēl, ja viss līdz šim darba grupā notikušais no valdības puses izrādīsies tikai labi iestudēts teātris.”
LVSADA cer, ka Veselības ministrijas dotie solījumi par darba samaksas paaugstināšanu nozares darbiniekiem joprojām ir spēkā, tāpēc aicina steidzami sasaukt darba grupas noslēdzošo sēdi, lai oficiāli apstiprinātu iepriekš konceptuāli saskaņoto gala ziņojumu.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
