Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie Ministru prezidenta ar lūgumu papildināt valdības rīcības plānu ar pasākumiem, kas uzlabo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku piekļuvi veselības aprūpei.
Pēc LVSADA ierosinājuma šo jautājumu Veselības ministrija sāka skatīt pagājušā gada augustā. Toreiz darba grupa nolēma, ka priekšlikums par savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību NMPD darbiniekiem ir konceptuāli atbalstāms. Lai iegūtu precīzāku informāciju par situāciju, ministrija uzdeva dienestam aptaujāt darbiniekus par gaidīšanas laika ietekmi uz viņiem nepieciešamās ārstniecības pieejamību. Aptauja uzrāda, ka 2018. gada pirmajos 6 mēnešos veselības aprūpe ir bijusi nepieciešama 725 cilvēkiem jeb 22% no visiem NMPD darbiniekiem. Kaut arī pacienta iemaksu un līdzmaksājumu viņu vietā sedz valsts, 2045 epizodēs (42% gadījumu) darbinieki par pakalpojumu bija spiesti maksāt pilnu cenu no savas kabatas ilgā gaidīšanas laika dēļ.
Ņemot to vērā, LVSADA 15.02.2019. uzrunāja Veselības ministriju, rosinot papildināt valdības rīcības plāna projektu ar konkrētu punktu: “Uzlabota kārtība, kādā NMPD darbinieki saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi”. Diemžēl atbildes joprojām nav, tāpēc rodas bažas, vai Veselības ministrija izprot, cik svarīgi ir nodrošināt veselības aprūpes priekšposteni ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem.
Vērtējot Ministru prezidenta iespējamo rīcību, LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ir optimists: “Arodbiedrība cer, ka NMPD darbinieku veselības savlaicīga atjaunošana būs viens no pirmajiem Artura Krišjāņa Kariņa vadītās valdības darbiem, kas palīdzēs uzlabot veselības aprūpes pieejamību valstī”.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība vakar, 04.03.2019., piedalījās jaunākā Eiropas Komisijas (EK) ziņojuma par Latviju apspriešanā EK pārstāvniecībā Latvijā.
Atšķirībā no iepriekšējā ziņojuma šoreiz EK vairāk uzmanības veltījusi salīdzinošai 2019. gada budžeta plāna projekta analīzei. Salīdzinot valdības primāros izdevumus pēc funkcijas Latvijā ar Lietuvas, Igaunijas un vidējiem ES rādītājiem, atklājas, ka ir tikai viena nozare, kuras finansējums Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no visiem trim kontrolskaitļiem: veselības aprūpe. Tieši zemais valsts finansējums ziņojumā minēts kā viens no diviem galvenajiem cēloņiem sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem Latvijā (kā otrs cēlonis norādīts neveselīgs dzīvesveids), jo ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai veselības aprūpei.
EK vērtējumā veselības aprūpes uzlabošanā ir panākts neliels progress. Reformas, kuru mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pieejamību, efektivitāti un kvalitāti, virzās uz priekšu, taču tās ir agrīnā posmā. Diemžēl reformu sekmīgumu apdraud veselības aprūpes darbaspēka trūkums. Latvijā ārstu skaits ir zemāks par ES vidējo rādītāju (attiecīgi 32 ārsti pret 36 ārstiem uz 10 000 iedzīvotājiem), savukārt māsu skaits Latvijā ir viens no zemākajiem ES – tikai 46 māsas uz 10 000 iedzīvotājiem. Īpaši vainojams pie tā ir zemais atalgojums.
Ņemot vērā konstatēto, EK atzinīgi vērtē valdības veiktos pasākumus vajadzīgo cilvēkresursu nodrošināšanai veselības aprūpes nozarē. Pasākumi ietver gan algu palielinājumu periodā no 2018. līdz 2021. gadam, gan arī adekvātu samaksu par pagarināto darba laiku. Tāpat EK atzīmē, ka papildu publiskais finansējums veselības aprūpei laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam (pieaugums par 0,5% no IKP) ir devis pozitīvus rezultātus. Pieaugusi veselības aprūpes pakalpojumu un novatorisku zāļu pieejamība, pirmo reizi kopš ekonomiskās krīzes beigām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu ikgadējās “kvotas” nebija pilnībā izmantotas. Turklāt to Latvijas iedzīvotāju procentuālā daļa, kuri ziņo par neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām, ir samazinājusies no 8,2% līdz 6,2%.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina EK ziņojumu uztvert atbildīgi: “Komisijas konstatētais pierāda, ka būtiskas papildus investīcijas veselības aprūpē ir lietotas pareizi, jo uzlabo iedzīvotāju apmierinātību ar piekļuvi valsts sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem. Tātad konsekventi jāturpina uzsākto virzību, jo Latvijas atpalicība no vidējiem ES rādītājiem joprojām ir ievērojama.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
